Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Latvijas aizsardzība - konkrēti fakti un aprēķini

Artis Pabriks, aizsardzības ministrs
07.10.2013.
Komentāri (20)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu saņēmis Jūsu šā gada 27.augusta vēstuli, kura vēlaties saņemt papildu atbildes un komentārus uz manu 27.augusta telekompānijas LNT rīta interviju.

1. Latvijas pozīcijas NATO struktūrās un finansējums

Atbildot uz Jūsu jautājumu par aizsardzības finansējuma saistību ar mūsu valsts pozīcijām NATO struktūrās, vēlos informēt, ka, iestājoties NATO, katra dalībvalsts uzņemas arī daļu no saistībām Alianses vadības struktūru uzturēšanai, personāla iecelšanai NATO civilo un militāro struktūru amatos, kā arī mūsu valsts lielumam un bruņoto spēku skaitliskajam sastāvam atbilstoša finansējuma nodrošināšanu.

NATO ir izveidota, balstoties uz principu, ka viena sabiedrotā drošības problēmas ir visu Aliansēs valstu rūpju lokā. Pēdējos gados NATO Eiropas sabiedrotie aizsardzības izdevumu jomā nav bijuši pietiekami skaitliskā izteiksmē. Arī mūsu valsts ieguldījumu apjomu NATO kolektīvās aizsardzības attīstībā ir traucējusi finanšu krīze, it īpaši 2009. un 2010. gadā. Šajos gados mūsu valsts aizsardzības budžets tika samazināts divas reizes. Tādēļ Latvijas starptautiskās saistības tika koncentrētas tikai uz misijas turpināšanu Afganistānā, kamēr citas saistības, piemēram, dalība NATO reaģēšanas spēkos, kā arī investīcijas bruņoto spēku attīstībā, nācās īslaicīgi pārtraukt vai atlikt. Mūsu rīcība, ko uzspieda fiskālā situācija, partnervalstīm radīja papildus slogu, kas nekādā gadījumā nav pieļaujams kā risinājums Latvijas aizsardzības budžeta plānošanā. Vēl šobrīd Latvija ar aizsardzības budžetam atvēlēto 1% no IKP ir šajā ziņā trešais sliktākais rādītājs NATO dalībvalstu vidū, savukārt sestais sliktākais rādītājs, rēķinot aizsardzības budžetu uz vienu iedzīvotāju.

Esošajā situācijā uzskatu, ka Saeimas pieņemtais lēmums pakāpeniski palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP nākamo septiņu gadu laikā ir bijis skaidrs signāls, ka mēs uz saviem pienākumiem Aliansē raugāmies nopietni. Ir būtiski apzināties, ka ar Saeimas pieņemto lēmumu rēķinās arī citas dalībvalstis. Tāpēc kā ministrs es negatīvi vērtēju iespēju atkāpties no deklarētā pieauguma tempa, jo citas valsts iedzīvotājiem nav jāuzņemas atbildība par neieguldīto līdzekļu apjomu aizsardzības spēju stiprināšanā Latvijā. Alianses viens no pamatprincipiem ir savstarpēja uzticēšanās, līdz ar to izteikto solījumu pildīšana ir ļoti būtisks elements un ietekmē Latvijas pozīcijas organizācijā.

(Red. piez. Ministram uzdotais jautājums, uz kuru sniegta šī atbilde, bija: minētajā raidījumā Jūs apgalvojāt, ka, ņemot vērā nepietiekamo valsts budžeta finansējumu un mūsu saistību nepildīšanu, Latvijas pozīcijas NATO struktūrās tikai vājināsies. Kādas tieši pašlaik ir Latvijas pozīcijas NATO struktūrās, kā tieši un uz kādu aprēķinu pamata paredzama to vājināšanās, kā tieši šī vājināšanās izpaudīsies?)

2. Latvijas loma NATO vadībā un štābā

Turpmākajos piecos gados Latvijai būs nepieciešams atbalsts vairākās jomās, tādēļ ir ļoti būtiski, lai citas dalībvalstis Latvijas vēlmēs un vajadzībās ieklausītos un ar tām rēķinātos. Latvija saskaņā ar 2012. gadā apstiprināto Aizsardzības koncepciju, ir ieinteresēta, lai Baltijas reģionā regulāri notiktu sabiedroto dažāda līmeņa mācības, kas ļautu uzturēt gan mūsu karavīru sagatavotības līmeni, gan sadarbības spējas ar citu valstu bruņotajiem spēkiem. Šādu apmācību un treniņu procesa norisei mēs esam ieinteresēti saņemt Alianses un tās atsevišķu valstu atbalstu mūsu aizsardzības infrastruktūras attīstībai. Kā viens no piemēriem ir Lielvārdes lidlauka rekonstrukcija. Mēs esam ieinteresēti arī turpināt gaisa telpas patrulēšanas misiju NATO gaisa telpā Baltijas valstīs, kā arī sadarboties ar mūsu sabiedrotajiem gaisa telpas novērošanas un Baltijas jūras novērošanas projektos. Vēlos uzsvērt, ka Latvijas vienas pašas aktivitātēm šajos projektos nebūs tādas efektivitātes, kā to iespējams panākt kopīgiem spēkiem.

Tāpat mums nepieciešams atbalsts ASV un NATO Eiropas valstu kravu pārvadājumu nodrošināšanā uz Afganistānu, kas sniedz ekonomisku ieguvumu mūsu valstij. Izmantojot Latvijas infrastruktūru, transportēto kravu skaits cauri Rīgai pa Ziemeļu koridoru no Eiropas uz Afganistānu ir bijis mērāms vairākos desmitos tūkstošu konteineru, 2013.gadā sasniedzot ap 75 000 konteineru. Turklāt lielākā daļa NATO valstu 2014.gadā plāno izvest vairumu karavīru no Afganistānas, tāpēc jau kopš 2012.gada notiek darbs pie atpakaļceļa tranzīta plānošanas.

Latvijas interesēs ir aizpildīt visas mūsu valstij piedāvātās vietas NATO komandstruktūrā, kā arī raudzīties pēc iespējām mūsu civilajiem un militārajiem ekspertiem iesaistīties projektos, kuros Latvijai ir uzkrāta pieredze un zināšanas, un kas tiek īstenoti NATO vai divpusējās sadarbības ietvaros, piemēram, nesprāgušas munīcijas neitralizēšanā uz zemes un jūrā, kā arī sadarbībā ar Alianses partnervalstīm un to aizsardzības sistēmu stiprināšanā. Dalībai šādās un līdzīgās aktivitātēs ir nepieciešams paredzams un noturīgs aizsardzības budžets. Ja šādi izdevumi netiek piešķirti, tas tieši ietekmē mūsu prestižu un ietekmes iespējas svarīgu Alianses jautājumu risināšanā.

(Red. piez. Ministram uzdotais jautājums, uz kuru sniegta šī atbilde, bija: minētajā raidījumā Jūs apgalvojāt, ka "ar mums mazāk rēķināsies. Mūsu iespējas panākt lielāku atbalstu, kad tas nepieciešams, iegūt jaunas pozīcijas NATO vadībā, štābos, būs apgrūtinātas".  Kā tieši ar "mums" pašlaik rēķinās, kā izpaužas šī rēķināšanās, kāds tieši atbalsts mums būs nepieciešams tuvākajos piecos gados, kādas tieši pozīcijas mums nepieciešamas NATO vadībā un štābos, kas un kad ir apstiprinājis šādu pozīciju nepieciešamību?)

3. Latvijas bruņojuma modernizācija

2012. gada 19. jūnijā LR Ministru kabinets apstiprināja NBS attīstības plānu 2012.- 2024. gadam, kurā par vidējā termiņā prioritāti izvirzīta Kājnieku brigādes mehanizācija. Kājnieku brigādes mehanizācija paredzēts kā ilgtermiņa projekts, kas ietvers gan infrastruktūras, gan personāla, gan nodrošinājuma jautājumus, un nav īstenojams pāris gados, tādēļ pat neierobežota budžeta apstākļos Latvija šajā ziņā nespēs panākt Igauniju. Igaunija savu sauszemes spēku mehanizāciju ir uzsākusi jau 2000.gadu sākumā. Turklāt pēdējos gados mehanizācijas tempus ir ietekmējis arī abu valstu atšķirīgais aizsardzības finansējums, ņemot vērā, ka Latviju krietni smagāk skāra pasaules finanšu krīze. Igaunija plāno pilnībā ekipēt vienu bataljonu ar kājnieku transporta platformām līdz 2022. gadam, savukārt Latvija - tikai līdz 2029. gadam.

Jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā Igaunijas iespējas investēt savu bruņoto spēku attīstībā bijušas daudz plašākas nekā Latvijā, aizsardzībai atvēlot ievērojami lielāku finansējumu. Ja pērn Latvijas aizsardzības budžets ir sasniedzis 0,9% no IKP (jeb 190 miljoni eiro), tad Igaunijai tas ir bijis 2% no IKP (jeb 325 miljoni eiro). Turklāt Igaunijas investīcijas uz vienu karavīru pēdējo gadu laika ir 3 - 4 reizes pārsniegušās Latvijas investīcijas uz vienu karavīru.

(Red. piez. Ministram uzdotais jautājums, uz kuru sniegta šī atbilde, bija: minētajā raidījumā Jūs apgalvojāt, no Igaunijas jauna bruņojuma iegādē un modernizācijā Latvija jau tagad atpaliek vismaz par sešiem gadiem. Miniet konkrētus aprēķinus un faktus, kas apliecina šo atpalikšanu.)

4. Krievijas helikopteru bāze

Saskaņā ar AM rīcībā esošo informāciju šogad Krievijas Federācijas Rietumu kara apgabala Gaisa kara spēku un pretgaisa aizsardzības spēku pavēlniecības sastāvā lidlaukā Ostrov tiek formēta jauna aviācijas bāze, kas atrodas Baltijas valstu pierobežā - Pleskavas apgabalā. Tās rīcībā tiks nodoti jaunie helikopteri: Ka-52, Mi-35, Mi-28, Mi-26, Mi-8MTV5. Šogad norit šīs bāzes komplektēšanas darbi.

(Red. piez. Ministram uzdotais jautājums, uz kuru sniegta šī atbilde, bija: minētajā raidījumā Jūs apgalvojāt, ka "Krievija savu aizsardzības budžetu katru gadu palielina par 10-15%. Notiek arī nostiprināšanās robežas tuvumā, piemēram, tiek veidota jauna helikopteru bāze". Kur tieši tiek veidota šī bāze, kādā stadijā pašlaik ir šī veidošana?) 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...