Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā visu laiku uzskatīja, ka, pateicoties ģeogrāfiskajam stāvoklim, tranzīta nozare vienmēr attīstīsies. Principā tā arī bija - visas ekonomiskās krīzes tranzīta nozare ir izvilkusi. Taču tagad mainās pasaule, mainās ekonomiskā ģeogrāfija, loģistikas un tranzīta centri. Līdz ar to Latvijai jābūt citai pieejai, apkalpojot un piesaistot kravas. Patlaban tas jādara nedaudz citādāk, nekā tas darīts līdz šim. Turklāt uzmanība jāpievērš arī citiem reģioniem, un citām kravām, par kurām līdz šim nav domāts. Latvijas dzelzceļam pirmajā pusgadā var prognozēt 30% kritumu. Tam galvenais iemesls attiecības ar Krieviju un orientēšanās uz vienu kravu veidu - oglēm.

Ogles bija kravu veids, kas palīdzēja saglabāt apgrozījumu pēdējos gadus gan dzelzceļam, gan ostām. Ar šīm kravām jābūt ļoti uzmanīgiem. Ir tendences, ka patērētāji no oglēm vēlas atteikties. Eiropa no Krievijas oglēm var atteikties politisku lēmumu iespaidā. Eiropa var pārslēgties uz Latīņamerikas oglēm un tās vest ar "Panamax" kuģiem. Tātad jāskatās uz citām kravām un citādāk jāstrādā ar Krieviju. Tā strādāt ar Krievijas dzelzceļu kā bija līdz šim, kad varēja aizbraukt uz Maskavu, un pirtī sarunāt visa gada dzelzceļa kravu apgrozījumu vairs nevar un tas nedarbojas.

Tā notika Uģa Magoņa laikā. Tagad ir izmainījusies vadība arī Krievijas dzelzceļā. Turklāt Krievijā vispār mainās pieeja tranzīta nozarei. Latvijai šādā situācija nāksies ieguldīt vairāk laika, un ar vienkāršām labām personiskām attiecībām nevarēs situāciju risināt. Viena no pieejām Krievijā, kuru varētu izmantot Latvijas pārstāvji, ir iet tālāk Krievijas reģionos. Ja gribam mazināt Krievijas kravu kritumu, tā ir vienīgā pieeja - strādāt ar reģioniem, ar guberņām. Piemēram, doties uz Baškīriju. Tur tad arī runājam par kravām un mēģinām noturēt apgrozījumu.

Domāju, ka Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadība to saprot. Tikai situācija pēdējā laikā mainījās tik strauji, ka pārmaiņu vēl nebija un turpinājās vecā pieeja. Bijām pārāk atkarīgi no viena pasūtītāja un viena kravu veida, un neesam nodrošinājušies ar citiem klientiem. Dzelzceļā mainās stratēģiskā pieeja, un notiek lietu pārskatīšana.

Interesants reģions ir Ķīna, taču, ja iepriekš tā bija kā viens no kravu saimniekiem, tad tagad apkārt Ķīnai attīstās citas valstis, piemēram, Malaizija, Vjetnama un Taizeme. Šajā situācijā Ķīnā veidojas viens no lielākajiem sadales kravu punktiem Āzijā. Te ir jāsāk pa tiešo runāt ar Ķīnu, arī rudenī gaidāmajā "16+1" valstu vadītāju samitā Rīgā. Turklāt vajag veikt vairākus mājas darbu uzdevumus, lai samits nebūtu ķeksīša pēc. Pēc tam prezidenti un ministri paraksta sagatavotus līgumus un vienošanās. Sagatavošanās jāveic LDz, uzņēmējiem, stividoriem - visiem tiem, kas tiešā veidā ir ieinteresēti biznesā, apgrozījumā un peļņā.

Ja sarēķina visus tarifus, Rīgas osta joprojām Austrumu - Rietumu virzienā ir īsākais un izdevīgākais ceļš. Tikai tarifu dēļ konkurenti nevar paņemt kravas. Taču reizēm konkurenti bija aktīvāki, īpaši, ja runa ir par lietuviešiem. Vienā brīdī bijām paši pārāk aizņemti ar sevi un gulējām uz lauriem, domādami, ka viss paliks pa vecam un kravas pašas atnāks. Pasaule rāda pavisam citas pazīmes.

Ja runājam par kravām no Tālajiem Austrumiem, no Ķīnas, visperspektīvākās ir konteineru kravas. Kad pirms vairākiem desmit gadiem padomju laikos tika veidotas trīs lielākās Latvijas ostas, jau stratēģijā tika noteikts, ka Rīga būs konteineru osta, Ventspilī - lejamās kravas un Liepāja - kara osta. Rīga ir vispiemērotākā vieta šim kravām gan no attāluma, gan apkalpošanas kultūras, efektivitātes un ātruma viedokļa arī, ja salīdzinām ar citām Baltijas ostām.

Bija viens laikmets, kad ostas savā starpā konkurēja un nebija vienotas politikas un stratēģijas. Šīs konkurences un kara dēļ tikai zaudējām kravas par labu Klaipēdai un Tallinai. Tagad ceru, ka kari ir beigušies un patlaban ir laiks, kad ar vēsu saprātu jāsāk nodarboties ar biznesu.

Krievija, protams, ir mūsu kaimiņš, un ar šo kaimiņu jāmāk strādāt jebkurā politiskā situācijā. Taču jāskatās arī uz tādiem reģioniem un valstīm kā Baltkrievija un uz tām tendencēm, kas tur notiek. Baltkrievija patlaban sāk nopietni domāt, lai attīstītu savā teritorijā sauso ostu. Jā, Baltkrievijas ģeogrāfija to atļauj, un viens no iespējamākajiem partneriem varētu būt viena no lielākajām pasaules loģistikas un tranzīta kompānijām, kura bāzējas Dubajā, Dubai Ports World.

Diemžēl lietuvieši šajā gadījumā ir mums kā vienmēr priekšā, taču tajā pašā laikā Klaipēdas ostas jauda nav tik liela kā, piemēram, Rīgas ostai. Faktiski Klaipēdas ostas jauda, ja domājam par nopietnu attīstību, ir izsmelta. Lielus pasaules mēroga partnerus interesē teritorijas, kuras potenciāli var attīstīt. Ņemot vērā esošo Rīgas ostas apgrozījumu, uzskatu, ka Rīgas ostas jaudu noteikti var vēl palielināt par 40% līdz 50%. Vai tas notiks, ir atkarīgs no pašiem.

No pārrunām līdz reālai kravai var paiet mēneši un pat gadi. Taču laiks negaida. Latvijas iekšzemes kopprodukta viena no svarīgajām pozīcijām ir tranzīts un loģistika. Ja turpināsies stāvoklis, ka kravu apgrozījums krīt, tad būs ķēdes reakcija. Cietīs arī citas nozares, un būs atlaisti cilvēki, kuri brauks prom no Latvijas. Arī valsts un pašvaldības budžets cietīs, jo būs mazāki ieņēmumi.

Jāskatās uz reģioniem, ar kuriem mazāk strādājam, Ekonomiskā un politiskā situācija Eiropā pati sniedz atbildes, kur vēl var meklēt biznesu un kravas. Lai cik tas nebūtu dīvaini, tā ir Ukraina. Kara dēļ Ukraina ir sadalīta, un ziemeļu Ukraina ir nogriezta no Melnās jūras. Taču ziemeļu Ukraina ir vieta, kur audzē labību, kur ir graudi, un Latvija savus elevatorus un terminālus var piedāvāt šim partnerim. Tās ir kravas, kuras varam diezgan ātri dabūt. Ja skatāmies ilgtermiņā, tad vēl viens ļoti interesants reģions, par kuru visus šos gadus neesam domājuši, taču Āzijas un pasaules tirgū šis spēlētājs ieņem ļoti lielu lomu, ir Indija. Ziemeļu virzienā Indijai trūkst kravu sadales punktu un šķirotavu.

Manuprāt, Rīga ir tā vieta, kura ideāli derētu šīm kravām, jo pārsvarā ir runa par konteineru kravām, kuras tālāk virzīt Ziemeļeiropā.

Ja runājam par ķīniešiem, tad jāsaprot arī viņu mentalitāte un pieeja biznesam. Viņi nesteidzas, un tā ir valsts, kura domā ilgtermiņā. Vienīgā valsts, kura plāno savu budžetu 200 gadiem uz priekšu. Kā investors, kā partneris ķīnieši Latvijā nav iesaistījušies nopietnos objektos, taču kā tranzīta dalībnieks Ķīna Latvijā ir. Ar Ķīnu strādājam, un konteineru kravas nāk. Nāks vēl vairāk, jo Ķīna būs viens no lielākajiem sadales punktiem Dienvidāzijā.

Ķīna kā pieredzējis investors vērtē, cik mēs paši esam stabili kā partneris, cik pasargātas ir investīcijas, cik mums ir stabila un efektīva nodokļu politika, kā mākam sadarboties ar kaimiņvalstīm. Visus šos punktus Ķīna vērtē. Baltijas ostas savā starpā konkurē investoru meklēšanā. Kur būs visefektīvākie un saprotamākie sadarbības nosacījumi, tur būs ķīnieši. Laika Stara eksperti vairākus gadus mērīja vairākus Latvijas uzņēmumus no vairākām nozarēm, un visus šos gadus pētījumus esam vērsuši uz investīciju piesaisti. Kā trūkst, ko vajag izdarīt, lai piesaistītu vairāk investīcijas.

Galvenais punkts visās aptaujās bija nodokļu politika. Piemēram, uzņēmuma ienākuma nodoklis un reinvestētā peļņa. Attīstībā ieguldīto peļņu Igaunijā jau sen neapliek ar nodokli. Tāpat uzņēmēji kā sarkano punktu minējuši nodokļu politikas stabilitāti. Nedrīkst darīt tā, kā notiek tagad. Ja VID ir uzlikts plāns savākt konkrētu nodokļu summu, tad nogremdējam vairākus strādājošus uzņēmumus un pat vairākas nozares.

Ķīnieši skatās, cik esam droši, kā mēs mākam uzvesties ar savām kaimiņvalstīm, arī ar Krieviju. Ķīnieši negrib bojāt attiecības ar Krieviju, taču tajā pašā laikā ir ļoti pragmatiski. Ja mūsu piedāvājums būs interesantāks un pievilcīgāks par Krievijas ostām, tad, domāju, labprāt sadarbosies ar mums. Ķīniešiem ir tikai savas intereses un savs izdevīgums.

Ja skatāmies uz autokravu pārvadātāju biznesu - apjomu kritums par pirmo pusgadu būs 40%. Ieguva tās loģistikas kompānijas, kuras prata pārorientēties uz pretējo virzienu un kravas no Krievijas nomainīja pret importa kravām uz Krieviju no ES. Šīs kompānijas veido savu kravu grozu ES un tad tās ved uz Krieviju. Izdevās tām loģistikas kompānijām, kuras jau pirms tam bija ieguldījušas darbu un bija tālredzīgas. Tās, kuras nelika visas olas vienā grozā. Kravu pārvadātājiem jābūt tiešai sadarbībai ar loģistikas kompānijām, jo kravu pārvadātājs ved tik kravu, cik viņam dod. Ja nav kravu - sēž mājās. Šī nozare lielā mērā atkarīga no loģistikas nozares.

Tas ir darbs, ja gribam rezultātu pēc gada, diviem. Tagad steidzīgi tas ir jāiegulda. Jābūt citai pieejai un pašiem jāmainās kopā ar pasauli. Īstermiņā šis gads būs smags. Mānīt sevi nevajag. Arī otrais pusgads neizskatās cerīgāks. Jāskatās, protams, arī, kāda būs ziema Eiropā. Cik būs vajadzīgs kurināmā. Iepriekšējā ziema bija silta, un tas arī negatīvi ietekmēja kurināmos piegādes apjomus. Tātad kaut kādi aspekti var ietekmēt. Taču galvenokārt jāskatās, kā nākotnē "griezīsies" pasaules kravu plūsmas.

Tik skaisti nebūs, ka valsts, piemēram, palīdzot samazināt dzelzceļa tarifus un līdzfinansējot infrastruktūru, varētu uzreiz situāciju glābt. Tomēr jāmaina rakstura īpašība, ka vainīga valsts un valdība. Valdība, protams, ir jāvirza. Taču, ja nav kravu, tad piemaksas un tarifu atlaides arī nepalīdzēs. No valsts vajag pieprasīt efektīvu investīciju vidi.

* konsultāciju uzņēmuma Laika Stars vadītājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

FotoVēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču nevieni krājumi nav bezgalīgi, un arī lielums “tik daudz” agrāk vai vēlāk izsīks (vai tiks izpļeckāts, kas Latvijas gadījumā ir ticamāk).
Lasīt visu...

21

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

Nesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas...

Foto

Maskēt kopējo atbildību

Aizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas...

Foto

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

Rudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad...

Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...