Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.

No trijām Baltijas valstīm visvairāk inovatīvo zāļu valsts kompensējamo medikamentu sistēmā ir iekļauts Lietuvā – kopā 88 zāles. Līdzīga situācija ir Igaunijā, kur valsts apmaksā 84 jaunos medikamentus. Savukārt Latvijā kompensējamo zāļu sistēmā iekļauts par trešdaļu mazāk jeb 53 jauno medikamentu, liecina SIFFA apkopotie biedru dati 2019.gada martā.

SIFFA pozitīvi vērtē to, ka 2018.gadā Latvijā valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti vairāki jaunākās paaudzes medikamenti vēža slimnieku ārstēšanai - zāles gastroenteropātisku audzēju, metastātiska plaušu, zarnu un prostatas audzēju, HER2 pozitīva metastātiska krūts vēža, olnīcu audzēja, limfoleikozes, kā arī metastātiskas ādas melanomas ārstēšanai. Tāpat pirmo reizi iekļauti jaunākās paaudzes medikamenti kardiovaskulāro slimību ārstēšanai, zāles čūlainā kolīta, krona slimībām u.c.

Tomēr joprojām ir virkne slimību, kuru ārstēšanai valsts apmaksāto jaunāko zāļu nav vispār, un īpaši izteikti tas vērojams onkoloģijas jomā. Piemēram, Latvijā, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, nav pieejamas jaunās zāles aknu un vairogdziedzera vēža ārstēšanai, Hodžkina limfomas un akūtas leikēmijas ārstēšanai u.c.

Latvijā pēdējā gada laikā kompensācijas sistēmu papildinājuši 22 jauni medikamenti. Tikmēr arī Lietuva un Igaunija nestāv uz vietas un valsts apmaksāto zāļu saraksts tiek aktīvi papildināts arī šajās valstīs: Lietuva gada laikā iekļāvusi 26 jaunas zāles, bet Igaunija – 20.

Kaut gan Latvijā valsts budžetā finansējums veselības aprūpes sistēmai pērn ir būtiski palielināts un arī Nacionālais veselības dienests tiecas kompensācijas sistēmā iekļaut aizvien jaunus medikamentus, progress šajā ziņā būtu vēlams straujāks, lai jau tuvāko gadu laikā Latvija no iedzinēja pozīcijām nokļūtu līderos.

Lai sasniegtu Lietuvas un Igaunijas rādītājus, Latvijā jaunākās paaudzes zāļu īpatsvaru kompensācijas sistēmā būtu nepieciešams būtiski palielināt un ik gadu iekļaut vismaz 30 jaunus medikamentus. Tikai tā vidējā termiņā Latvija spēs pielīdzināties mūsu kaimiņu sasniegtajam.

Jaunākās paaudzes medikamenti ir ievērojami pārāki par tiem, kas radīti pirms desmit gadiem vai vēl senāk - tie ir būtiski efektīvāki un spēj samazināt mirstību, pagarināt dzīves ilgumu un uzlabot dzīves kvalitāti..

Tieši jaunākās paaudzes medikamenti, kuru izstrādē tiek ieguldīts milzīgs zinātnieku darbs un investīcijas, ir radikāli mainījuši tradicionālo priekšstatu par smagām slimībām, no nāvējošām tās ierindojot hronisko vai pat ārstējamo vidū. Piemēram, jaunākās paaudzes zāles šodien nodrošina atveseļošanos 96% C hepatīta slimnieku, kamēr agrāk no katriem 100 slimniekiem pilnībā tika izārstēti 40.

Arī HIV/AIDS vēl 1995.gadā bija nāvējoša diagnoze, bet jaunās zāles to ļāvuša padarīt par hronisku un kontrolējamu slimību. Līdzīgi ir onkoloģijā, kur jauno zāļu lietošanas rezultātā vēža slimnieku mirstība ir samazinājusies par 20%, bet dzīves ilgums daudzos gadījumos vēža slimniekiem pieaudzis par 5 gadiem un vairāk, liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) dati. Savukārt hematoloģijā ar jaunās paaudzes medikamentiem daļai pacientu ir iespējama pat izārstēšanās gadījumos, kad “vecā” ķīmijterapija nelīdz.

Ir ļoti būtiski, lai jaunākās paaudzes medikamentu sniegtos ieguvumus novērtētu ne tikai pacienti, bet arī Latvijas veselības politikas veidotāji, veicinot straujāku to iekļaušanu kompensējamo zāļu sistēmā. Tā rezultātā mēs panāksim veselāku sabiedrību, kāpināsim iedzīvotāju mūža ilguma un dzīves kvalitātes rādītājus.

Kaut gan jaunie medikamenti prasa lielākus ieguldījumus, šīs zāles ir jāvērtē nevis kā papildu izdevumi veselības budžetā, bet gan vidēja un pat ilgtermiņa investīcijas tautsaimniecībā, kas sniedz būtiskus ieguvumus – samazina ārstēšanas izmaksas, sociālā budžeta izmaksas par slimo cilvēku darba nespēju un invaliditātes pabalstus.

Lai panāktu atklātu un prognozējamu inovatīvo zāļu iekļaušanu kompensācijas sistēmā, zāļu ražotāji aicina veselības politikas veidotājus jau tagad aktīvi sākt izvērtēt, kādi medikamenti Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā tiks iekļauti nākamajos gados, sniedzot precīzu un caurspīdīgu informāciju visiem procesā iesaistītajiem sadarbība partneriem – ārstiem, pacientu organizācijām un zāļu ražotājiem.

Novērtē šo rakstu:

10
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...