Iesaki rakstu: 
Labrīt. Vakar pirms un pēc pusnakts bijām pie Eifeļa. Cilvēku neiedomājami daudz. Iedomājieties pasākumu Mežaparkā ar pilnām tribīnēm un tad vēl mazliet. Un tad es vēroju foto no Prāta Vētras koncerta ar VIP zonu. Mans pirmais jautājums sev ir, kas par VIPu Prāta Vētras koncertā ir VIDa ģenerāldirektore Jaunzeme.
Ieraugot VID, pavērojiet cilvēku sejas pievienotajā foto ar Jaunzemi. Redziet. Visa Latvija ir nolaista, jo daļa ierēdņu kastas ir šie Jaunzemes tipa VIPi. Nevis uzņēmēji un ikviens privātā sektora cilvēks, bet ierēdņi. Ierēdņi, kuri drāž visus citus. Nereti drāž pēc politiķu pasūtījuma. Mūsu ģimeni tajā skaitā.
Tieši šie VIPi izdzen cilvēkus no Latvijas. Tas ir iemesls, kamdēļ Latvijā ir bedres. Tas ir iemesls, ka galvaspilsētu un, ja godīgi, vispār visu valsti raksturo “Pārdod” ar nokritušu R burtu un nezāles, pat neskatoties uz atsevišķām sakoptām mazpilsētām. Tas ir VIPu dēļ. Visas šīs varas dēļ.
Dzīve mani piespieda šogad atkal izbraukāt Eiropu krustu šķērsu. Un šajā sakarā man būs daži jautājumi. Šajā pusgadā es esmu bijis Somijā Helsinkos, Igaunijā Tallinā, Pērnavā, Lietuvā Kauņā un Viļņā, Polijā Varšavā, Poznaņā, Lodzā, Vroclavā, Vācijā Berlīnē, Minhenē, Drēzdenē, Nirnbergā, nobraucis gar Brēmeni, Dortmundi, Frankfurti, Ķelni, Beļģijai caurbraucot, Šveicē Cīrihē, Ženēvā, Francijā Parīzē, Lionā, Bordo, Spānijā Barselonā, Valensijā, Alikantē, Malagā, Marbejā, Kadizā, Seviļā, Granadā, Rondā, Madridē, Portugālē Lisabonā, Sintrā un visos Algarves miestos līdz pat tālākajam Eiropas punktam Sagres, tāpat ir nācies būt Londonā un vairākās Anglijas pilsētās ceļā uz Straumēniem, Anglijai piederošajā Gibraltārā tostarp, vienvārdsakot, gandrīz pilnīgi visur Eiropā. Kaut ko pa starpai noteikti vēl neesmu pieminējis.
Šajā gadā esmu bijis arī Ventspilī, Talsos, Liepājā, Saldū, Kuldīgā, Tukumā, Jelgavā, Bauskā, Jēkabpilī, Cēsīs, Valmierā, Mazsalacā, Valkā, Alūksnē, Balvos, Gulbenē, Rēzeknē, Daugavpilī, Ludzā, Krāslavā, Aizkrauklē, Jūrmalā, Siguldā, Smiltenē un vēl šur tur. Un man ir bijusi iespēja savām acīm salīdzināt pilnīgi visu. Cenas, ceļus, cilvēkus, lidmašīnas, lidostas, restorānus, viesnīcas, veikalus, pārtiku, policistus. Jebko. Tad nu mani secinājumi ir šādi.
1. Pārtika gandrīz visur Eiropā ir lētāka. Izņēmums ir Šveice un Parīze. Polijā nopirktais pārtikas maiss par 10 eur mums, diviem “daļnoboiščikiem”, pietika 2!!!!! dienām.
2. Par ceļiem nerunāsim. Absolūti sliktākie ir Latvijā.
3. Tīrība. Ja kāds grib redzēt, kā izskatās vārds “tīrība”, tad Bordo centrs ir tīrāks nekā vairums viesistabu. Kuldīga var pienest ūdeni, un Kuldīga patiesi uz kopējā fona ir tūrismam pielāgota un sakopta. Nekur, nevienā no manis sarakstā nosauktajām Eiropas pilsētām nav tā apķēpātas mājas kā Rīgas centrā. Nekur nav tāda netīrība un nolaistība. Pat miljonu pilsētas Madride, Londona, Parīze nespēj sacensties netīrībā ar Rīgu. Bet visādi citādi ir milzum daudz ļoti sakoptu pilsētu viscaur Eiropai.
4. Nodzertu seju īpatsvars Rīgā ir TOP1. Pat salīdzinot ar bezpajumtniekiem Parīzē. Bet, kā teicu, Jums melo, ka šeit ir netīrs un nolaists. Tā vienkārši nav taisnība. Te ir bagāti un sakopti. Īpaši pie tā tūrisma apjoma.
5. Tūrisms. Pamēģiniet dabūt brīvu numuru Madridē vai Parīzē. Vai Lisabonā. Par pieņemamu cenu centrā. Tā būs tuvu neiespējamā misija. Noslodze 93-97 procenti. Bizness griežas. Viss pilns. Tā rodas nauda pensijām. Tie, kuri to nesaprot. Cilvēki stāv rindā pēc franču Louis Vuitton, nevis Rīgas modēm. Diemžēl.
6. Muzeji. Mums notikums ir nevis saturs, bet ka restaurēja māju. MoMa Ņujorkā ir piemērs, ka ir pilnīgi pajāt, kā izskatās māja, bet saturs wow. Malagā ir Pikaso muzejs stāvgrūdām pilns. Ja mums būtu kaut viena Pikaso glezna Mākslas muzejā. Tas atkal būtu tūrisms.
7. Policisti ir ne tikai laipni, bet sportiski. Un tad es iedomājos klasisku ceļu policijas vai kārtības policijas patruļu, padotu Rukam.
8. Man būtiski ir arī tas, ka cilvēkus ar bērniem palaidīs pa priekšu pat veikalā pēc saldējuma. Tas liecina, kas valstī ir prioritāte. Latvijā to izmainīt var paši cilvēki.
9. Vakar kopumā pieveicu maratona distanci, noslēdzot pie Eifeļa torņa. Visā Parīzē es redzēju vienu Ukrainas karogu. Visā Eiropā to ir gaužām maz. Bet katrā valstī ir milzum daudz savējo. Tas ir pašpietiekamības jautājums. Nekļūt par ukraiņiem, palikt par latviešiem. Tāpat kā francūži ir francūži, spāņi ir spāņi utt.
10. Degviela dārgāka ir tikai Vācijā, Francijā un Šveicē. Vismaz bija tajos brīžos, kad atrados attiecīgā valstī.
11. Atlidot uz Parīzi četru cilvēku ģimenei izmaksā lētāk, nekā man vienam būtu lidot no Rīgas. Un te būtiska detaļa, mūsu jaunā dzīvesvieta ir aptuveni tikpat tālu no Parīzes kā Rīga.
Es visu neuzskaitīju, bet gribu saprast, kas ir tie argumenti varai, kuri pārliecinās tos simtus tūkstošus Latvijas pilsoņus atgriezties. Un vai Jūs paši sev neesat uzdevuši jautājumu, kamdēļ viņi neraujas atpakaļ?
Kopsavilkums. Latvija ir nolaistākā valsts Eiropā. Viena no visdārgākajām. To panākuši ir Vienotība, Nacionālā apvienība un viņu koalīcija, kas pie varas ir 20 gadus. Pie tā nav vainojams ne Putins, ne Ždanoka, ne Rubiks, ne PSRS, ne Krievija, ne Amerika. Pie tā vainīgi ir visi, kas pieļāvuši esošo varu.
Izmainīt to var vienkārši - padzīt valsts izpostītājus un sākt no jauna. No jauna ir tikai Gobzems, jo pārējie visi, nu tā, ka pilnīgi visi, ir bijuši vai ir vara. Gobzems vienīgais nav bijis. Un Gobzems ir citādāks. Ļoti tiešs, patiess un godīgs. Ne kurš katrs varētu teikt taisnību sejā. Tā ir augsta godīguma pakāpe, nebaidoties, ka kāds apvainosies. Tātad Gobzems. Katram un Katrai.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
