Latvija turpina kļūt “tumšāka”. Publicēta jaunākā imigrācijas statistika
Haralds Brauns29.01.2026.
Komentāri (50)
Iesaki rakstu: 
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir publicējusi jaunāko uzturēšanās atļauju statistiku.[1] Tā ļauj uzzināt aptuveno situāciju par to, cik ārzemnieku uzturas Latvijā. Piedāvāju iepazīties ar šo informāciju, vēl pirms lielākā daļa žurnālistu ir nolēmuši pievērst šim “maznozīmīgajam” tematam vērību.
Tabulā varat apskatīt dažādu valstu pilsoņu skaitu Latvijā ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām (TUA). Attēlotas ir izmaiņas pēdējā pusgadā.
|
Valsts |
01.07.2025 |
01.01.2026. |
|
Bangladeša |
78 |
103 |
|
Filipīnas |
340 |
419 |
|
Indija |
5689 |
5950 |
|
Kazahstāna |
554 |
520 |
|
Ķīna |
491 |
515 |
|
Kirgizstāna |
399 |
439 |
|
Pakistāna |
395 |
437 |
|
Šrilanka |
934 |
874 |
|
Tadžikistāna |
664 |
868 |
|
Uzbekistāna |
4219 |
4796 |
|
Vjetnama |
643 |
715 |
Galvenais, ko varam redzēt, ir dažādības pieaugums Latvijā. Pusgada laikā Latvijā ir nākuši klāt vairāk nekā 500 uzbeku, 300 mūsu visu iemīļoto indiešu, 200 tadžiku utt. Priecīgas ir universitātes, priecīgi ir uzņēmumi, un priecīgas ir latvju Baibiņas. Piemēram, 104 indieši ir norādīti kā Latvijas pilsoņu laulātie. Ar pakistāniešiem aprecējušies ir 26 Latvijas pilsoņi. Cerams, drīz redzēsim viņu atvases mūsu bērnudārzos un skolās.
Ja jums šie skaitļi šķiet mazi, tad jāatgādina, ka tie ir izauguši pat desmitiem reižu pēdējos gados. Gandrīz 6 tūkstoši mūsu dārgo indiešu var šķist maz, bet 2015. gadā viņu vēl bija vien 324. Šī nacionalitāte Latvijā gandrīz nebija sastopama. Tas ir pieaugums 18,5 reizes desmit gadu laikā.
Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas
Bet tas vēl nav viss. Visus šos iebraucējus varētu patriekt ellē ratā. Īstais rādītājs, kas jāskata, ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (PUA). Šie ir ārvalstnieki, kuri Latvijā nodzīvojuši vismaz 5 gadus un vēl pēc 5 gadiem varēs iegūt Latvijas pilsonību, paliekot šeit uz mūžu.
Šajā tabulā attēlotas derīgo pastāvīgo uzturēšanās atļauju skaita izmaiņas pēdējā pusgadā.
|
Valsts |
01.07.2025. |
01.01.2026. |
|
Indija |
138 |
173 |
|
Vjetnama |
171 |
190 |
|
Uzbekistāna |
262 |
305 |
|
Nigērija |
20 |
24 |
|
Pakistāna |
32 |
33 |
|
Tadžikistāna |
41 |
46 |
Derīgo PUA pieaugums joprojām saglabājas mazs. Tā ir vienīgā labā ziņa. Tomēr ir skaidrs, ka, jo vairāk salašņu ieradīsies mūsu valstī, jo vairāk arī viņi šeit paliks pastāvīgi. Līdz šim tendence ir tāda, ka imigrants izdara, kas viņam nepieciešams, proti, izmācās vai pastrādā un tad vācās prom.
Jāizceļ mūsu valsts pārvaldes absolūtā nekompetence un idiotisms, kas ironiskā kārtā strādā mūsu labā. LSM ziņo, ka trūkst valstiskas stratēģijas ārvalstu studējošo iekļaušanai darba tirgū.[2] Rezultātā studenti pēc mācībām dodas prom uz savu zemi vai uz citām Eiropas valstīm.
Jāuzslavē arī Rīgas vicemēra Ratnieka rīkotie nelegālās imigrācijas reidi Rīgā. Valsts robežsardzei līdz 7. novembrim tika nodotas vien 38 personas bez derīgām uzturēšanās atļaujām, bet būtisks ir reidu vēstījums, proti, jūs šeit neesat vēlami.[3]
Apsveicu mūs visus ar dažādības pieaugumu. Kā saka progresīvie - mēs tagad esam iekļaujoši, toleranti, empātiski, humānistiski, robežas ir sociāli konstrukti un kis, kis kauns!
Mani iepriekšējie raksti par uzturēšanās atļaujām pirms pus gada:
Rīgas centrs katru dienu turpina kļūt aizvien “krāsaināks”
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
