Latvija sper platu soli virzienā, kur vienīgais bagātības avots ir valsts apzagšana

Lai arī kritušo vēl nav, taču arī notikumu attīstība nebūt nav vēl beigusies. Turklāt nebūt nav tā, ka vienīgais jaunums būtu latviešu valodas bagātināšanās ar sugas vārdu "dana", ar to apzīmējot tekoši un bezjēdzīgi tarkšķošu sievišķi, kuras ģimene sasniegusi jaunu labklājības līmeni, aktīvi piedaloties valsts slaukšanā.

Kā jau parasti, notikumi sākās ar kaut ko negaidītu. 13. februārī masu mediji saka kladzināt, ka ASV Finanšu noziegumu pārraudzības tīkls (FinCEN) izplatījis paziņojumu par otro lielāko Latvijas banku ABLV. Pats šis FinCEN ir savdabīgs veidojums, kas apvieno profesionāļus citās organizācijās, kas tad nu sinerģētiski mēģina izskaitļot, kuras bankas varētu būt tās, kas veic ASV valdībai nevēlamas operācijas.

FinCEN ir publicējis lielu skaitu līdzīgu paziņojumu par citām bankām ASV un ārvalstīs, bet vismaz tās, kas minētas pēdējo divu gadu paziņojumos, nav likvidētas, plaukst un zeļ. Atrodama informācija, ka FinCEN izmanto mākslīgo intelektu, kas liek kļūt bažīgam, jo zināmie AI pielietojumi sarežģītās situācijās noveduši pie negaidītiem un izkropļotiem rezultātiem, piem. Microsoft Tay – skat. https://gizmodo.com/here-are-the-microsoft-twitter-bot-s-craziest-racist-ra-1766820160

FinCEN ir informācijas tīkls, tas nekādus lēmumus nepieņem, bet gan var rekomendēt noteiktas rīcības ASV finanšu ministram, kuram ir arī savs analītiskais dienests, kas pārvērtē FinCEN paziņojumus un to juridisko īstenojamību. Aplūkojot US Patriot Act 311. sekcijas ietvaros uzsāktās darbības ASV Finanšu ministrijas lapā https://www.treasury.gov/press-center/press-releases/Pages/tg1056.aspx, uzkrītoši, cik liela daļa no uzsāktajām procedūrām ir tikušas atsauktas.

Te arī atrodama informācija, ka 311. sekcija ir uzskatāma vairāk par profilaktisku, kurpretim ASV Foreign Assets Control Office (OFAC) iesaldē aktīvus un aizliedz transakcijas, t.i. veic reālas darbības. Līdz ar to skaidrs, ka ABLV gadījums ir viennozīmīgi attiecināms uz mazāk nozīmīgo Patriot Act prevencijas daļu.

Ir skaidri jāidentificē FinCEN izteikto apgalvojumu diakritiska shēma. Saistība ar Ziemeļkoreju faktuāli attiecināta uz veciem nodarījumiem. Visā šajā sacerējumā ir tikai viens vienīgs teikums, kas ir galīgā diagnoze ABLV - "ABLV facilitated transactions related to North Korea after the bank’s summer 2017 announcement of a North Korea ‘‘No Tolerance’’ policy. " - 6989 lappusē. Tas tad būtu tiesas uzdevums to konstatēt vai apgāzt.

Savukārt konkrēto Ziemļkorejas institūciju un kompāniju uzskaitījums, kuru darbība tikusi veicināta, nav attiecināts uz periodu, kad Ziemeļkorejas veidojumi jau bija iekļauti US Patriot Act striktas darbības lokā, pēc kursējošās informācijas tie attiecināmi uz Obamas laiku, kad šādas sankcijas nebija vēl noteiktas.

Lieki piezīmēt, ka prezidenta Obamas laikā tika mēģināts panākt saprātīgu vienošanos ar Ziemeļkoreju, un eskalācija ir samērā nesen uzsācies globāli bīstams process. Līdz ar to būtu jāpierāda, vai pārkāpumi, ja tādi bijuši, ir notikuši laikā, kad ir bijušas spēkā jau pastiprinātās sankciju normas. Lai gan, protams, politiskie likumi bieži tiek attiecināti ar atpakaļejošu spēku.

Turklāt darījumi ar Ziemeļkoreju ir terorisma finansēšanas kategorijā, nevis naudas atmazgāšana, taču nekādas OFAC darbības pret ABLV nav uzsāktas. Arī 2017. gada FKTK audits par šo tēmu ABLV beidzās ar neko.

Vienā ziņā ABLV gadījums ir unikāls, jo par to sacerēts patiešām ķīselis, kur ir gan naudas atmazgāšana, gan Ziemeļkoreja, gan vēl citas šausmu lietas. Paziņojumā par Dandong banku, kurai pieraksta dalību liela apjoma operācijās ar Ziemeļkoreju, tieši tas ir aprakstīts, nevis radīts maisījums no dažādiem it kā pārkāpumiem.

Termiņš komentāru sniegšanai ir 2018. gada 17. aprīlis, tikai kas tos vairs varēs sniegt? Jo pašlaik ir tikai FinCEN vārsmojums, bet tas ir ekspertu-šmekspertu tīkls, kas tikai kaut ko pētī.

Pēc tam sekojošais Latvijas valdošās kliķes mazspējas demonstrējums un haotiskās darbības varētu kalpot par komēdijas avotu, ja tam visam nebūtu sagaidāmas tik bēdīgas sekas gan medmāsām, gan vēža slimniekiem, gan bērniem, gan pensionāriem.

Pilnīgi acīmredzams, ka tūlītējās valdības galvas un finanšu ministres reakcijas neliecina par situācijas izpratni. Tā ir liela Latvijas problēma, jo valsts iestādēs zemākā un vidējā līmenī strādā blatņiki-pelēcības, nedaudz augstākajā līmenī un augšējā līmenī - blēži, kas bīda personiskos biznesus, un pašlabuma meklētāji. Meklēt tur cilvēkus ar dziļu izpratni par lietam - pilnīgi bezcerīgi! Valdība ir apaugusi ar bezjēdzīgām aģentūrām, kuru vienīgais uzdevums ir paslēpt Eiropas fondus un uzturēt partijas aparātu.

Diemžēl valdošais K. kungs atgādināja lauku papu, kuru moka reimatisms, bet kuru vēl arvien uzskata par labāko ciemā pie kuiļu rūnīšanas. Saklausot atslēgas vārdus "Ziemeļkoreja", "terorisms", "naudas atmazgāšana", "korupcija", visa racionālā domāšana Valmieras prorābam tika paralizēta, un vienīgi varam būt pateicīgi, ka pārāk intensīvi viņš kadrā necentās iekļūt.

Finanšu ministre, purinot savas cirtas, atgādināja vidusskolnieci, kas ieradusies no kaļimbambā spēles, pēkšņi sajutusies kā Katarīna II tronī, sāka ģenerēt vispārīgas frāzes, acīmredzot domādama, ka ir tik gudra gājienos ar zirdziņu, ka visus aptīs ap pirkstu. Notikumiem attīstoties, gan parādījās matu gumija un kokains ģīmis.

Daudz grūtāk izprast, kas vada FKTK vadītāju Putniņu, kura karjeru bruģēja jurista darbs ar "Spādes un Miķelsona" biroja svētību pie Lemberga, kā arī no ilgas atrašanās ASV Latvijas vēstnieka sievas statusā pa taisno augstā FKTK amatā iekritusī Gunta Razāne.

Lai gan pēdējā gadījumā tas varētu arī nebūt tik dīvaini, jo ir produkts tam laikam, kad Šahiste bija vienā laivā ar Rimšēviču. Taču skaidrs ir tas, ka FKTK ārkārtīgi katalizēja ABLV virzību pa skuju takuu, un tas noteikti nebija nejaušs notikums.

Jo ABLV nekādā gadījumā nebija jālikvidē. Šī situācija nav unikāla. Parasti šādos gadījumos mēģina bankas ātri apvienot, vajadzības gadījumā piefinansējot no valsts. Kandidātu noteikti netrūktu, jo AB.LV problēmu proliferācija, kas tagad ir notikusi, apdraud arī citas bankas. Normālas valstis necenšas slēgt banku, kura spējīga piesaistīt naudu un nodrošina labi apmaksātas darbavietas.

Vispār rodas jautājums, kāpēc krīze Latvijā tika nevajadzīgi publiskota un izbļaustīta apkārt. Banku refinansēšana, ko veic kādas valsts Centrālā banka pret vērtspapīru ķīlu, ir pilnīgi normāla lieta. Tas, ka Eirozonā nav skaidrs, kas ir šis "lender of last resort", ir kroplīgās Eirozonas konstrukcijas izpausme, ko uzsvēruši vairāki Nobela prēmijas laureāti.

Taču pēdējos pāris gados ECB piever acis, un izvairās no publicitātes. Pat bezcerīgos gadījumos - ir izdevies glābt Monte Paschi banku Itālijā. Kas bija nenormāls ABLV situācijā - Latvijas Bankas pārstāvju nenormālā pļāpība masu informācijas līdzekļos, kas radīja panikas iespaidu.

Vēlreiz jāuzsver, ka ABLV gadījumā nāves spriedums ir apsūdzības par Ziemeļkorejas biznesa transkaciju veicināšanu. Savukārt naudas atmazgāšana - atvainojiet, tikko Lietuvas Centrālā banka masveida naudas atmazgāšanā apsūdzēja Swedbank – vai tā ir slēgta? Kura banka nenodarbojas ar lielāku vai mazāku naudas mazgāšanu?? Kuru tas vispār interesē?

Pilnīgi nesaprazdami ne procedūru, ne akcentus, ne izlasot pilnu FinCEN paziņojumu, bet juzdamies ārkārtīgi komfortabli vismaz no sākuma savos augstajos amatos, Latvijas valdītāji sāka rezonēt un atskaņot dažāda stila blēņas. Darīja to tajā brīdī, kad vajadzēja turēt muti ciet. Un tādējādi nelabvēlīgu situāciju padarīja par neatgriezenisku un bezcerīgu, un provocēja mazo valstu izvarotāju – Eiropas Centrālo banku (termins ko attiecībā uz Grieķiju lieto M. Hadsons).

Te konstatējami divi būtiski faktori, kāpēc situācija izvērtās tik ļaundabīga.

Pirmkārt, šī banku krīze sakrīt ar politisko ciklu. Latvijas oligarhijai ir labā atmiņā, ka 2008. gada krīze nesakrita ar politisko ciklu un lielas pārmaiņas Saeimas sastāvā neradīja. Taču tā sakrita ar pašvaldību politisko ciklu un izslaucīja no Rīgas Domes visus nacionāļus un tamlīdzīgos fruktus. Turklāt Saskaņas nostiprināšanās Rīgas Domē nebija vienreizējs notikums, nonākšana pie budžeta resursiem ļoti sekmē rezultātus nākamajās vēlēšanās.

Tā kā Saskaņa krīzes laikā bijusi ļoti ieturēta un diskrēta, ir veiksmīgi uzķērusi citas valdības organizētas blēdības kā OIK, tās reitings pilnīgi noteikti ir pieaudzis. Jebkura banku krīze radīs lielu neapmierināto skaitu, un Saskaņai te ir pavisam viegli palielināt savu elektorātu ar desmitiem vai pat simtiem tūkstošu nepamierināto. Pašreizējās varas partijas jūk prāta no šīs situācijas un perspektīvas un tādēļ ABLV krīzes laikā runāja par daudz, par lieku, un nomelnoja viens otru.

Rezultātā radās tāds informatīvais fons, kas būtiski palielināja finansiālos zaudējumus krīzes laikā. Partiju ielikteņi katra vārda galā centās rādīt ar pirkstu uz kādu citu, laikam cerot, ka, jo vairāk publicitātes, jo tīrāka viņiem pašiem pakaļa. Tas izraisīja lavīnas efektu un maksās Latvijas sabiedrībai daudzus miljardus.

Otrkārt, ABLV tieši uzraudzīja ECB, kura nekādus brīdinājumus iepriekš nebija publiskojusi. Iespējams, viss būtu noklusis, taču ārkārtīgi lielā psihoze Latvijā, kurai tika uzlikts galīgais zīmogs līdz ar Rimšēviča aizturēšanu, neļāva atrisināt banku jomā ierastajā klusajā formātā. Jo ABLV nekādu maksātnespējas pazīmju nebija.

Šobrīd nav publiskots pilnīgi neviens arguments, kāpēc tas viss bija vajadzīgs. Taču kāds labs režisors ļoti veiksmīgi prognozēja, kas notiks gan valdības, gan Latvijas bankas, gan FKTK līmenī. Vajadzēja tikai iekustināt šo lavīnu. Un katram gadījumam bija jau pasūtīta dīvainā Sallivana vizīte, ja nu kāds tomēr sāktu uzdot loģiskus jautājumus par to visu. Līdz ar to ir iznīcināta nozīmīga komercbanka, pirms vispār ir noskaidrota konkrētās informācijas patiesība.

Runājot par to, kādu iespaidu tas atstās uz Latviju, protams, šis iespaids būs graujošs. Zaudētas daudzas labas darbavietas, zaudēts būtisks finansējums projektiem Latvijā. Netiks realizēti projekti, kuri Rīgu padarītu par konkurētspējīgu reģiona konferenču un lielu pasākumu tirgū. Būtībā tas ir liela produktīva privātā biznesa zaudējums.

Tādējādi Latvija sper platu soli virzienā, kur vienīgais bagātības avots ir valsts apzagšana - vai nu tieši, vai caur koncesijām kā OIK, vai iekasējot par katru pieslēgumu astronomiskas summas valsts monopolu labā.

Vai šādai pilnīgi nekreatīvai Latvijai būs nākotne, kas pastāv pretrunā ar Marksa kapitāla un Šumpētera kapitālisma teoriju? Pēdējās divas - Laimdotas un Kučinska - valdības raksturo pilnīga impotence un neproduktivitāte. Kreatīvisma trūkums. Ideja, ka Latvija varēs dzīvot zaļi, piesaistot no Krievijas izmestos oligarhus un tiem kortežā sekojošos likumīgos zagļus, neko nav devusi. Pēdējie eksportspējīgie uzņēmumi ir ar lielu pompu nolaisti uz grunti, barojot vienīgi likvidatoru mafiju.

Valdība tarkšķ par Eiropas struktūrfondu ieguldījumu, taču šajā t.s. plānošanas periodā nekur nekas nenotiek, nekur nekā nav, neko neredz. Arī Kokrūpniecības asociācija konstatē, ka līdz viņiem struktūrfondi nav aizgājuši. Kā gan, ja tiek it kā piešķirta nauda projektiem, viss notiek, bet nekā dabā nav.

Slovāku miljardieris R. Suliks saasināto diskusiju ietvaros ar Eiropas Savienību vērsis uzmanību uz to, ka eirofondu apgūšanas nozare ir tā profesionalizējusi korupciju, ka projektu nauda aizplūst uz specializētu firmu kontiem, bieži sadarbojoties bagāto valstu mafijai ar Krievijas likumīgajiem zagļiem, un teritorijās, kuras būtu jāattīsta, nekas nenonāk. Latvijā ir būtiska atšķirība no iepriekšējā struktūrfondu perioda, kad tika remontēts, asfaltēts, celts un visur bija redzamas šiltes ar struktūrfondu logo, neskatoties uz to, ka tas bija krīzes un pēckrīzes periods.

Būtu pēdējais laiks sarēķināt, cik Latvijai jau ir izmaksājusi dalība Eiropas Savienībā, un vai esam iestājušies pareizajā savienībā. 2008. gada krīzes izmaksu vērtējumu devis SVF, - tas ir 116% no 2008. gada IKP - skat. http://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2010/wp10146.pdf, ko varam novērtēt ar 30 miljardiem.

Šīs krīzes izmaksas būs mazākas, taču šogad ABLV problēmas, un tam sekojošie procesi vērtējami ar 5 miljardiem. Banku krīzes izmaksas parasti rēķina uz 4 gadiem, pat pieņemot, ka situācija stabilizējas, un nākamo gadu izmaksas ir mazākas, novērtējums 10 miljardi ir adekvāts.

Tātad dalība ES Latvijai ir izmaksājusi ikgadējās iemaksas, summāri līdz 2020.g. tas ir apmēram 4 miljardi EUR, plus 30 miljardu IKP zaudējums banku krīžu rezultātā. Tam pretī ir tikai 10 miljardu ieguldījums no struktūrfondiem, no kuriem 3 miljardi te vēl nemaz nav ieskaitīti, un nav garantijas, ka tos dabūs.

ES ir ļoti negatīva ietekme uz banku krīžu atrisināšanu mazās valstīs, salīdzinot kaut vai ar 1995. gada Bankas Baltija krīzi, kas netika glābta, un neatstāja nekādu iespaidu uz tautsaimniecību. PAREX glābšana, šis Godmaņa un Rimšēviča opus magnum, ir viena no visdārgākajām banku krīzēm pasaules vēsturē, rēķinot pēc ietekmes uz IKP. Godmanis kā glābšanas iemeslu norāda Sarkozī un Merkeles māvienus 2008. gada rudenī, ka visām ES valstīm jāglābj to komercbankas.

Taču pat šis apgalvojums nav plika graša vērts, jo, piemēram, Dānija neglāba nevienu maksātnespējīgu komercbanku, un slēdza salīdzinoši lielas bankas kā Amagerbanken, zaudējumus uzliekot akcionāriem un depozitoriem. Latvija bija vienīgā, kas pilnībā samaksāja PAREX sindicētos kredītus, ko NEVIENA cita Eiropas valsts nedarīja pilnā apmērā, un dažas kā Islande uzšķaudīja virsū un nedarīja vispār.

Protams, gremdēties atmiņās nav vienmēr produktīvi, bet ir gan pamācoši. Tiesa, drīz jau arī mācīšana mainīsies pēc būtības - ja agrāk tika mācīta valoda, spēja izteikties un stāstīt, to vietā būs orālās kompetences. Un banku bankroti būs mācību materiāls finanšu pratībā. Un šķidrie valdības pārstāvju teikumi liksies fantastiskas gudrības, kuros klausīties ar atvērtu muti.

Tas nu tā. Bet par nākotni - o, to nevar zināt. Eiropas Savienība ir pārdzīvojusi pagājušā gada priekšnāves pieredzi Francijas vēlēšanās. Bet 4. martā ir velēšanas Itālijā, kas var beigties ar eiroskeptiķu uzvaru. Lai arī tas nenozīmē kādu tūlītēju sabrukumu, Itālijas partiju priekšlikumi ir ļoti filigrāni izstrādāti. Pastāv konsenss par paralēlās valūtas ieviešanu.

Un tā nu var sanākt, ka nākamajai Saeimai būs jārīko referendums, pretējs tam, kas 2003. gadā. Ja sabrūk Eirozona vai pati ES, būs svarīgi, kādus jautājumus ierakstīs referenduma biļetenā. Un to noteiks nākamās Saeimas politiskais vairākums. Pašreizējai valdošai kliķei šī ir ārkārtas situācija. To viņiem novēlam. Omnia orta cadunt.

Novērtē šo rakstu: