Latvijā reģistrēta pirmā saslimšana ar koronavīrusu, publicējam Krīzes vadības padomes sēdē nolemto
PIETIEK02.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar to, ka arī Latvijā reģistrēta pirmā saslimšana ar jauno koronavīrusu, Pietiek publicē pārskatu par šodien Krīzes vadības padomes sēdē nolemto, kas liecina – beidzot arī Latvijas valdība situāciju sākusi uztvert pietiekami nopietni.
1. Pieņemt zināšanai veselības ministres, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju par aktuālo situāciju saistībā ar COVID-2019 infekcijas izplatību un atbildīgo institūciju veiktajiem un plānotajiem pasākumiem.
2. Veselības ministrijai, atbilstoši epidemioloģiskās situācijas attīstībai, turpināt īstenot Krīzes vadības padomes 2020.gada 4.februāra sēdē (KVP 04.02.2020. sēdes protokols Nr.l) un 2020.gada 25.februāra sēdē (KVP 25.02.2020. sēdes protokols Nr.2) nolemto, kā arī šādus papildus pasākumus:
2.1. atbilstoši epidemioloģiskās situācijas attīstībai un bīstamas infekcijas slimības (COVID-2019) izplatīšanās draudiem Latvijas Republikā savas kompetences ietvaros izvērtēt un nepieciešamības gadījumā lemt par karantīnas un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumā un Ārstniecības likumā noteikto;
2.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests kā Pasaules Veselības organizācijas Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu nacionālajam kontaktpunktam koordinēt savlaicīgu informācijas apmaiņu starp epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanā iesaistītajām starptautiskajām organizācijām (Pasaules Veselības organizācija, Eiropas Savienības institūcijas u.c.) un citām valstīm, īpaši, kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu koordinētas informācijas apmaiņu ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu kā Valsts civilās aizsardzības kontaktpunktu un CECIS operatoru;
2.3. turpināt nodrošināt savlaicīgu sabiedrības informēšanu par esošo epidemioloģisko situāciju, kā arī sniegt visaptverošas un mērķētas rekomendācijas sabiedrībai kopumā, atsevišķām sabiedrības grupām un personām, izmantojot komunikācijas veidus, lai sasniegtu iespējami plašu auditoriju. Pēc iespējas nodrošināt šo komunikāciju arī mazākumtautības valodās;
2.4. reizi diennaktī sagatavot un izsūtīt valsts augstākajām amatpersonām, valdībai un sociālajiem partneriem koncentrētu un pārskatāmu informāciju par epidemioloģisko situāciju pēdējās 24 stundās, kurā iekļaut starptautisko un Latvijas statistiku, definīcijas izmaiņas un rekomendācijas. Informāciju publicēt arī sociālo tīklu platformās.
2.5. aicināt ārstniecības iestādes nodrošināt normatīvajos aktos un Valsts katastrofu medicīnas plānā noteikto prasību izpildi attiecībā uz individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamības plānošanu un pielietošanu, un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijām attiecībā uz individuālo aizsardzības līdzekļu minimālo nodrošinājumu (veids un apjoms)2 un pareizu lietošanu.
2.6. primāri nodrošināt ārstniecības personu, kuras iesaistītas epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanā, ar atbilstoša drošības līmeņa individuālajiem aizsarglīdzekļiem un materiāliem, kā arī nodrošināt to esamības un izmantošanas kontroli;
2.7. uzdot epidemioloģisko drošības pasākumu īstenošanā iesaistīto citu resoru attiecīgo institūciju vadītājiem nodrošināt savu institūciju amatpersonas, kuras iesaistītas epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanā, ar atbilstoša drošības līmeņa individuālajiem aizsarglīdzekļiem un materiāliem, kā arī koordinēt to esamības un izmantošanas kontroli;
3. Atbalstīt Veselības ministrija noteikto darba nespējas lapu izsniegšanas kārtību:
3.1. pieaugušajiem, kuri atgriezušies no COVID-19 infekcijas skartajām teritorijām un kuriem nav nekādu infekcijas slimību pazīmju, 14 dienas no atgriešanās brīža Latvijā tiek rekomendēts veikt veselības stāvokļa novērtējumu, tai skaitā mērot ķermeņa temperatūru divas reizes dienā. Sājos gadījumos vesela cilvēka izolācija mājās nav nepieciešama un darbnespējas lapa netiek izsniegta, izņemot gadījumus, ja persona strādā ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes iestādē vai izglītības iestādē (personai tiek piemērota 3.4. apakšpunktā noteiktā kārtība). Ja personai 14 dienu laikā
parādās akūtas respiratoras infekcijas slimības pazīmes, personai ir telefoniski jāsazinās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (turpmāk - NMPD) - zvanot pa tālruni 113. NMPD organizēs personas laboratoro izmeklēšanu.
3.2. bērniem, kuri ir atgriezušies no kādas no COVID-19 infekcijas skartajām teritorijām, tiek noteikta mājas karantīna uz 14 dienām no atgriešanās brīža Latvijā. Ja bērns ir vecumā līdz 14 gadiem, vienam no bērna vecākiem var tikt izsniegta B darbnespējas lapa atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Izrakstot darbnespējas lapu ailē “Piezīmes” jānorāda “karantīna”. Pēc noteiktā karantīnas perioda, ja bērns ir vesels, viņš atgriežas izglītības iestādē, uzrādot ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par veselības stāvokli (27/u veidlapa);
3.3 pieaugušajiem, kuri atgriezušies no kādas no COVID-19 infekcijas skartajām teritorijām un kuriem ir akūtas respiratoras infekcijas slimības pazīmes, bet laboratoriskais izmeklējums uz COVID-19 infekciju ir negatīvs, darba nespēja tiek noteikta vispārējā kārtībā līdz slimības pazīmju izzušanai. Tomēr pēc atveseļošanās personai tiek rekomendēts novērot savu veselības stāvokli 14 dienas, skaitot no atgriešanās brīža Latvijā, mērot ķermeņa temperatūru divas reizes dienā;
3.4. personai, kura bijusi ciešā kontaktā ar COVID-19 infekcijas slimnieku, jānosaka pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) 14 dienas no kontakta brīža. Šīm personām atbilstoši MK 2001. gada 3. aprīļa noteikumiem Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” izsniedz darbnespējas lapu (A darbnespējas lapu pieaugušajiem, izvēloties cēloni “cits”, kurā veic ierakstu “karantīna”, un B darbnespējas lapu - slima bērna kopšanai, ailē “Piezīmes” norādot “karantīna”).
4. Veselības ministrijai veikt ar COVID-2019 infekcijas saistīto izdevumu uzskaiti un iesniegt Ministru kabinetā finanšu pieprasījumu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
5. Lai nodrošinātu starpinstitūciju sadarbību un koordinētu rīcību, īstenojot epidemioloģiskās drošības preventīvo, gatavības, reaģēšanas, kā arī iespējamo seku likvidēšanas pasākumu kopumu, Veselības ministrijai izveidot starpinstitūciju koordinācijas ekspertu grupu un noteikt tās uzdevumus.
6. Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju nepieciešamības gadījumā nodrošināt Latvijas valstspiederīgo repatriāciju atbilstoši starptautisko organizāciju un attiecīgo valstu institūciju noteiktajiem ierobežojumiem.
7.3. uzdot uzraugošajam institūcijām pret negodprātīgiem komersantiem vērsties atbilstoši jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām.
8. Izvērtējot atbildīgo institūciju sniegto informāciju, Krīzes vadības padome šobrīd nelemj par papildu ierobežojumu noteikšanu Latvijas Republikā, vienlaikus, lai novērstu vai mazinātu koronovīrusa COVID-19 saslimšanas un izplatīšanās riskus, Krīzes vadības padome aicina ievērot šādus galvenos epidemioloģiskās drošības pasākumus:
8.1. Latvijas iedzīvotājus ievērot Slimību profilakses un kontroles centra izstrādātās rekomendācijas;
8.2. valsts un pašvaldību institūciju, privātā sektora uzņēmumu vadītājus ievērot Slimību profilakses un kontroles centra izstrādātās rekomendācijas;
8.3. masu pasākumu organizētājiem un pulcēšanās vietu īpašniekiem izvērtēt nepieciešamību organizēt masu pasākumus, tajā skaitā jaunu pasākumu plānošanu, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.
9. Krīzes vadības padomes sekretariātam protokolu nosūtīt arī Valsts kancelejai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Labklājības ministrijai.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
