Iesaki rakstu: 
Latvijā pērn esot reģistrētas tikai 77 jaunas luksus klases automašīnas, - ar šādu paziņojumu aizvadītajā nedēļā klajā nāca Latvijas Auto asociācija. Reālā situācija tomēr ir būtiski atšķirīga, - Pietiek apkopotie Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati rāda, ka pērn Latvijā reģistrēts gandrīz 12 reižu vairāk tādu 2013.-2015. gada izlaiduma automašīnu, kas atbilst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzskatam par luksus auto.
Saskaņā ar VID skaidrojumu luksus klases auto - reprezentatīva vieglā automobiļa - definīcija ir sniegta likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta 26. daļā: tas ir vieglais auto, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, kura vērtība bez PVN pārsniedz 50 000 eiro un kurš nav operatīvais transportlīdzeklis, speciālais vieglais automobilis (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis, katafalks), vieglais auto, kas speciāli aprīkots, lai pārvadātu riteņkrēslos sēdošos, vai jauns vieglais auto, kas tiek izmantots kā pilnvarotā autotirgotāja demonstrācijas auto.
Latvijas Auto asociācija, atsaucoties uz tās apkopotiem datiem, apgalvo, ka pērn Latvijā esot reģistrētas tikai 77 jaunas luksus klases automašīnas - 22 Mercedes Benz S klases auto, 20 BMW 7-series, 10 Audi A8, 7 Tesla Model S (kas turklāt pēc cenas īsti neatbilst luksus auto statusam), 6 Porsche Panamera, 5 Bentley Flying Spur, 3 Lexus LS, 2 Audi RS6 un pa vienam Maserati Quattroporte un Jaguar XJ.
Taču reālie skaitļi, kas fiksēti CSDD datu bāzē, ir daudzkārt lielāki: tā, piemēram, Latvijas Auto asociācijas pieminētajā Mercedes Benz S klasē patiesībā ir reģistrēti 17 jauni (2015. gada izlaiduma) Mercedes Benz S350 Bluetec 4Matic, 12 jauni Mercedes Benz S500 4Matic, pieci Mercedes Benz S63 AMG 4Matic, viens jauns Mercedes Benz S500 un viens jauns Mercedes Benz S500 Maybach. Iespaidīgs ir arī pirmoreiz reģistrēto 2013. un 2014. gada izlaiduma Mercedes Benz S klases auto skaits.
Vēl vērienīgāka ir starpība starp Auto asociācijas datiem un reālo ainu attiecībā uz, piemēram, Bentley automašīnām. Kamēr Auto asociācija min vienīgi piecus Bentley Flying Spur, patiesībā pērn Latvijā reģistrēti divi 2015. gada izlaiduma Bentley Continental GT Speed, četri Bentley Continental GT V8, divi Bentley Continental GT V8 S, viens Bentley Continental GT V8 S Convertible un trīs Bentley Flying Spur V8.
Kopumā pērn Latvijā pirmoreiz reģistrētas vismaz 858 jaunas (2013.-2015. gada izlaiduma) luksusautomašīnas, savukārt to modeļu saraksts, no kuriem pērn Latvijā iegādātas vismaz desmit, saskaņā ar Pietiek apkopotajām CSDD ziņām izskatās šādi:
1. BMW X5 XDRIVE 30D - 110 (no tām fiziskas personas 26)
2. BMW X6 XDRIVE 30D - 98 (32)
3. Audi Q7 - 84 (24)
4. Land Rover Range Rover Sport 63 - (21)
5. Land Rover Range Rover - 48 (17)
6. BMW X6 M50D - 30 (6)
7. Mercedes Benz S350 BLUETEC - 27 (12)
8. Porsche Cayenne Diesel - 23 (8)
9. Mercedes Benz S350 Bluetec 4Matic - 22 (3)
10. BMW X5 - 21 (7)
11. Mercedes Benz GL 350 Bluetec 4Matic - 19 (7)
12. Porsche Macan S Diesel - 18 (7)
13.-15. Mercedes Benz GL 350 - 16 (7)
13.-15. BMW X6 - 16 (6)
13.-15. Mercedes Benz S500 4Matic - 16 (9)
16. Audi A8L -14 (3)
17. Audi A7 Sportback - 12 (2)
18. Audi A8 - 11 (4)
19. BMW X5 M50D - 11 (3)
20. BMW 730D Xdrive - 11 (2)
21. Porsche Cayenne GTS - 10 (5).
Tāpat Latvijā pērn pirmoreiz reģistrēti pa deviņiem 2013.-2015. gada izlaiduma Jaguar XF, Jeep Grand Cherokee SRT un Porsche Macan S, pa astoņiem BMW X5 XDRIVE 40D, Porsche Cayenne S Diesel un Tesla Model S, kā arī pa septiņiem BMW 740D Xdrive, Mercedes Benz CLS 350 Bluetec 4Matic un Mercedes Benz S63 AMG 4Matic.
Tāpat iegādāts pa pieciem Bentley Continental GT V8, BMW 750LD Xdrive un BMW X6 M, pa četriem BMW 750, Mercedes Benz GL 500 4Matic un Mercedes Benz S500, kā arī pa trim BMW 730D, Bentley Flying Spur V8, BMW M6, Porsche 911 Carrera GTS, Porsche Cayenne, Porsche Cayenne Turbo un Porsche Panamera GTS. Vēl 64 dažādi luksus auto modeļi iegādāti pa vienam vai diviem eksemplāriem katrs.
Sakarā ar jaunu modeļu parādīšanos un veco modeļu pakāpenisku "noiešanu no skatuves" precīzs salīdzinājums ar 2014. gadu nav iespējams, taču tad pirmais pirktāko luksus automašīnu desmitnieks saskaņā ar Pietiek apkopotiem CSDD datiem izskatījās šādi:
1. BMW X6 - 150 (no tām fiziskas personas 46)
2. BMW X5 - 95 (29)
3.-4. BMW X5 XDRIVE 30D - 65 (11)
3.-4. Audi Q7 - 65 (15)
5. Land Rover Range Rover Sport - 58 (24)
6. Land Rover Range Rover - 55 (20)
7. Mercedes Benz GL 350 - 40 (15)
8. Mercedes Benz S500 4MATIC - 31 (15)
9. Porsche Cayenne Diesel - 29 (11)
10. Mercedes Benz S350 BLUETEC - 25 (10)
Šie skaitļi gan ir tikai ēna no tiem luksus automašīnu tirdzniecības apjomiem, kādi Latvijā tika fiksēti 2007. - pēdējā pirmskrīzes gadā. Tad Latvijā tika iegādātas aptuveni 1700 luksus automašīnas, tam iztērējot vismaz 85 miljonus eiro.
Tad iecienītāko luksus automašīnu desmitniekā pirmo pozīciju pārliecinoši ieņem BMW X5 ar kopumā veselām 434 pērn pirmoreiz reģistrētām 2005.-2007.gada izlaiduma automašīnām.
Sekoja Audi Q7 ar 148, Porsche Cayenne ar 122 un Mercedes Benz S500 ar 81 auto. Tālākajās pozīcijās bija Land Rover Range Rover Sport - 79, Lexus LS460 - 76, Mercedes Benz S350 - 70, Land Rover Range Rover - 55, Mercedes Benz S320 - 48 un BMW 730 - 47 automašīnas.
Vienā ziņā gan situācija nav mainījusies - tāpat kā pirms astoņiem gadiem no kopējā jauno luksus automašīnu apjoma apmēram divas trešdaļas iegādājušās juridiskās personas, kuru vidū joprojām ievērojams daudzums ir tikko dibinātu uzņēmumu, kas automašīnas iegādājas līzingā.
Toreiz, 2007. gada beigās VID paziņoja, ka veselām 170 juridiskajām personām pieprasīti paskaidrojumi par "ekskluzīva jeb luksus transportlīdzekļa iegādi" un, veicot juridisko personu pārbaudes, VID noskaidrojot, vai nodokļu maksātāja rīcībā varēja būt legālas finansiālās iespējas šādu ekskluzīvu transportlīdzekli iegādāties, un pārbaudot, vai transportlīdzeklis tiek izmantots saimnieciskās darbības veikšanai un vai šī izmantošana ir ekonomiski pamatota.
Savukārt tagad VID sniedz šādu atgādinājumu: "Ja uzņēmums iegādājas luksusa klases automašīnu, kas kvalificējas likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta divdesmit sestajā daļā noteiktajam reprezentatīvā vieglā automobiļa statusam, uzņēmumam nav tiesību uz pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanu nodokļu vajadzībām, nodokļa maksātāja apliekamais ienākums jāpalielina par izdevumiem, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa ekspluatāciju un uzturēšanu, nomas vai nomas ar izpirkuma tiesībām maksājumiem, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa nomu, procentu maksājumiem, kas saistīti ar reprezentatīva vieglā automobiļa iegādi vai nomu.
Tāpat PVN likumā ir noteikts, ka par šādas automašīnas iegādi, nomu, importu un izmaksām, kas saistītas ar šīs automašīnas uzturēšanu (remonts un degvielas iegāde), uzņēmumam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli, izņemot gadījumus, kas atrunāti minētajā likumā un ir saistīti ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai.
Izskatot PVN deklarāciju, VID vērtē, vai PVN deklarācijas priekšnodokļa pielikumā iekļautās summas ir saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Ja rodas aizdomas, ka tā nav, pirms PVN pārmaksas atmaksāšanas uzņēmumam tiek veikti kontroles pasākumi.
Ja uzņēmumi, kuriem ir reģistrētas luksusa klases automašīnas, tiek izvēlēti kontroles pasākumu veikšanai, VID rūpīgi pārbauda, vai uzņēmuma grāmatvedības uzskaites dokumentos informācija par šādas automašīnas iegādi un ekspluatāciju ir atspoguļota saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto.
Ja kontroles pasākumu laikā VID konstatē, ka minētā automašīna nav izmantota saimnieciskajā darbībā, VID veic aprēķinus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, t.i., precizē pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijas, nosakot patieso budžetā maksājamo summu, aprēķinot soda naudu un nokavējuma naudu.
VID nodokļu maksātāju atlase nodokļu kontroles pasākumiem pamatojas uz VID rīcībā esošās informācijas izvērtēšanu un iespējamā riska faktora noteikšanu. Nodokļu kontroles process sākas ar informācijas iegūšanu un apkopošanu par nodokļu maksātāju, kam kalpo gan VID iekšējie informācijas ieguves avoti, kas ir pieejami VID informācijas sistēmās, gan ārējie informācijas ieguves avoti.
Ņemot vērā, ka VID informācijas sistēmās ir integrēta arī informācija no CSDD datubāzes, VID regulāri iegūst informāciju par uzņēmumiem, uz kuru vārda ir reģistrētas luksusa klases automašīnas. Tāpat VID jau daudzus gadus uztur izzināto luksusa klases automašīnu sarakstu, kuru regulāri atjauno.
Jāatzīmē, ka problēma, kas saistīta ar luksusa klases automašīnu iegādi, ir apzināta jau sen, tādējādi VID vairākkārt ir rosinājis izmaiņu veikšanu normatīvajos aktos, kas ierobežotu dažādu atvieglojumu piemērošanu."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
