Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, un īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji. Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud Latvijā sagraut optometrista profesiju kā tādu.

Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli.

Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un izpildīt vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Amatpersonas liek optikas saloniem pieņemt lēmumu par būtisku pakalpojumu samazināšanu vai pārtraukšanu

Pašreizējā situācijā, ja netiks mainīta novecojusi likumdošanas norma, Latvijas iedzīvotājiem, īpaši reģionos, var tikt atņemta primārā aprūpe oftalmoloģijas jomā.

Mēs saņemam ļoti daudz sūdzību no Latvijas optiķiem. Problēma ir steidzami jāatrisina. Vēl 2020. gadā Latvijā pēc grozījumiem Ārstniecības likumā optometristi tika atzīti par ārstniecības personām. Tas ir pareizs lēmums, jo ir bijuši daudzi gadījumi, kad svešinieki sniedza ārkārtīgi neprofesionālus pakalpojumus. Bija nepieciešama sertifikācija.

Bet, pateikušas “A”, amatpersonas aizmirsa pateikt “B”. Saskaņā ar birokrātiskajiem noteikumiem, kas ir nepārprotami novecojuši, ārstniecības personām jāstrādā tikai speciāli aprīkotās ārstniecības iestādēs, kurās tirdzniecība ir aizliegta. Tādējādi optometristi nokļuva apburtā lokā: vai nu sniedz iedzīvotājiem primāro oftalmoloģisko medicīnisko aprūpi, vai arī nodarbojas tikai ar tirdzniecību.

Visā Eiropā optometristi ir pirmie oftalmoloģijas speciālisti, kas palīdz iedzīvotājiem - ātri un efektīvi seko līdzi redzes izmaiņām, nepieciešamības gadījumā saņem padomu konsultēties ar oftalmologu, izraksta briļļu recepti, un tas vēl nav viss pakalpojumu klāsts.

Latvija līdz šim nav bijusi izņēmums. Šobrīd 80% brilles tiek izgatavotas pēc optiķu izrakstītām receptēm, un tikai 20% brilles tiek izgatavotas pēc ārstniecības iestādēs (neoptikā) izrakstītām receptēm. Ja Veselības inspekcija sasniegs savu mērķi aizliegt optometristiem sniegt redzes pārbaudes pakalpojumus, 80% briļļu lietotāju paliks bez iespējas ātri un kvalitatīvi veikt galveno redzes sistēmu un struktūru izmeklēšanu. Latvijas iedzīvotājiem klīnikās būs jāstāv rindā. Īpaši katastrofāla situācija izskatās Latvijas reģionos, kur optika ir teju vienīgā iespēja operatīvai oftalmoloģijai.

Optometrista profesija ir neatņemama sabiedrības sastāvdaļa tās medicīniskās, sociālās un ekonomiskās nozīmes dēļ. Optometristi ne tikai palīdz saglabāt un uzlabot cilvēku redzi, bet arī sniedz būtisku ieguldījumu sabiedrības veselībā un ekonomikā. Viņu loma sabiedrībā turpinās pieaugt, mainoties apstākļiem un tehnoloģijām, kas saistītas ar redzes aprūpi.

Šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 230 optikas veikali, no kuriem tikai 29 reģistrēti kā ārstniecības iestādes. Rezultātā izrādās, ka lielai daļai optometristu darba vienkārši nav, - speciālisti, kuru apmācībā valsts ieguldījusi milzīgus līdzekļus, darbu zaudē birokrātisku šķēršļu dēļ. Un, ja mēs to vērtējam kopumā, tad medicīnas birokrāti grauj optometrista specialitāti kā tādu.

Optiķi, izprotot optometristu darba sociālo nozīmi un nozīmi, vēlētos paplašināt salonu tīklu, kur Latvijas iedzīvotājiem tiktu sniegti primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumi, taču likumdošanas birokrātisko šķēršļu dēļ nozare virzās uz bankrotu, un Veselības inspekcija dara visu iespējamo, lai torpedētu optometristu darbu. Ir skaidrs, ka šāda politika novedīs pie primārās acu aprūpes nozares sabrukuma!

Pirms neilga laika līdzīga kritiska situācija bija vērojama arī Lietuvā. Latvijas Veselības ministrijas pārstāvjiem šis gadījums ir jāizpēta. Lietuvā notikušo diskusiju un sarunu rezultātā izdevās rast pareizo risinājumu un atrisināt situāciju - optometristi ir atzīti par ārstniecības personām, bet, lai optometristi kļūtu par ārstniecības iestādi, nav nepieciešams ne īpašumā, ne īrēt medicīnas telpas.

Pacientam ir svarīgi, kurš speciālists viņu konsultē, cik estētiski patīkama un droša ir pakalpojuma sniegšanas vieta. Pacientam nav svarīgi, kāds kadastrālais statuss ir telpām, kur viņš ir ieradies. Eksperts iesaka pēc iespējas ātrāk sākt meklēt kompromisu Latvijā. Pirmais solis varētu būt Veselības ministrijas pakļautībā esoša darba grupa.

Vadošie Latvijas optiķu pārstāvji un arī Eiropas eksperti ir gatavi dialogam un piedāvā vienkāršu un nesāpīgu katastrofālas situācijas novēršanu. Proti, runa ir par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, saskaņā ar kuriem ir nepieciešams noteikt izņēmumu optometristiem kā ārstniecības personām, kurām ir tiesības sniegt pakalpojumus optikā, kas atbilst MK klasifikatora standartiem. Ēkas kods - 1230. Šim problēmas risinājumam piekrīt Ekonomikas ministrija.

Saprotams, ka oftalmologa pakalpojumi netiks sniegti telpās, kas atbilst koda 1230 higiēnas standartiem, taču optometristi, kuri nesniedz intervences pakalpojumus, bet veic tikai optometrijas medicīniskajos standartos paredzētās skrīninga procedūras, drīkstēs strādāt.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka optiķi šo darbu veic koda 1230 telpās  veic jau vairākus gadu desmitus, no dienas, kad Latvijas Universitātē tika uzsākta speciālistu sagatavošana optometrijas jomā. Grūti atbildēt, kas šajā laikā mainījies medicīnas amatpersonu apziņā. Taču tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku var ciest no novecojušām birokrātiskajām prasībām.

Atliek tikai cerēt, ka medicīnas amatpersonas ņems vērā šo aicinājumu. Pretējā gadījumā Latvijas iedzīvotāju redzi gaida nopietni pārbaudījumi.

Ekspertu un nozares pārstāvju viedokļi

Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas (LOOA) valdes priekšsēdētāja Kristīne Detkova: “LOOA ir ilgi un uzstājīgi lūgusi un prasījusi Veselības ministrijai sakārtot šos jautājumus un neuzlikt optikas veikaliem absurdus ierobežojumus, taču mūsos nav klausījušies. Mēs esam rakstījuši pa punktiem, kurā likumā kādi grozījumi būtu vajadzīgi, taču mūsu ieteikumi nav ņemti vērā.”

“OC Vision” valdes loceklis Toms Dzenis: “Likumdošanas bāze primārās redzes aprūpes jomā joprojām nav līdz galam sakārtota, kur Baltijas, Eiropas, pasaules pieredzē šo funkciju nodrošina optikas veikali. Visur optikas preču (piemēram, briļļu) tirdzniecība notiek integrēti kopā ar redzes pārbaudes pakalpojumu. Tas, ka pirmā līmeņa redzes pārbaudes veic optikas veikalos, ir ikdienas prakse arī Lietuvā un Igaunijā, un es neredzu iemeslu, lai vispārpieņemta optiķu darbības likumdošanas labā prakse nevarētu notikt arī Latvijā, it sevišķi, ja tas tā ir bijis kopš nozares pirmsākumiem.

Latvijā likumi regulāri tiek mainīti, taču joprojām likumos nav ierakstīti optikas veikalu nosacījumi, kas sniegtu skaidru un izpildāmu regulējumu optikas veikaliem. Likumi nevar iet pretrunā vairāk nekā 30 gadus ilgai nozares labajai praksei, kas neatšķiras no labākajiem Eiropas standartiem, nodrošinot primāro redzes aprūpi. Likumi nevar būt konkurenci ierobežojoši un radīt tik svarīgo redzes korekcijas preču un pakalpojumu nepieejamību Latvijas iedzīvotājiem.

Labai optikas veikalu darbības praksei, sadarbojoties visai nozarei, asociācijas ietvaros ir izveidoti atbilstoši optikas veikalu darbības un kvalitātes standarti, kas ir iesniegti Veselības ministrijā izskatīšanai, bet process iet ļoti lēni. Nozarei jāsēžas kopā ar likumdevēju un šīs likumdošanas problēmas beidzot jāatrisina. Optikas veikaliem jāļauj normāli strādāt! ”

“Optika Metropole” / “Optic Guru” īpašnieks Jānis Kossovičs: “Iznāk, ka saskaņā ar spēkā esošiem likumiem mēs strādājam nelegāli un visi Latvijas optikas veikali būtu jāslēdz. Veikalos strādā speciālisti optometristi, taču viņus vēl grib pataisīt par ārstniecības personām. Bet saskaņā ar pašreizējiem spēkā esošiem likumiem ārstniecības persona var strādāt tikai ārstniecības iestādē. iestādēm ir nepieciešamas īpašas vides pieejamība – attiecīgi logi, ventilācija, katras durvis un vēl viss kas. Līdz ar to gandrīz nevienā tirdzniecības centrā nav iespējams izveidot ārstniecības iestādi.

Esam runājuši ar Veselības ministriju, lūguši atvieglot prasības, sakārtot šos jautājumus. Tas ir ne tikai optikas veikalu, bet arī masieru, fizioterapeitu un citu ar veselības aprūpi saistīts profesiju jautājums. Taču likumu negrib mainīt, bet grib represēt ar sodīšanu un aizliegšanu – tagad paņēma firmu “Fielmann”, ierodoties to pirmo pārbaudīt. Bet nonāks arī līdz citu firmu veikaliem.”

“Briļļu nams” (“Fielmann”) izpilddirektors Antons Stepanovs: “Pašlaik Latvijā ir 230 optikas veikali, no kuriem četru gadu laikā par ārstniecības estādi ir spējuši reģistrēties 29. Visi optikas veikali, kas ir izvietoti tirdzniecības centros, ir jāver ciet, izņemot “Domina” , kur viss ir kārtībā. No 10 veikaliem tirdzniecības centros deviņiem ir jāveras ciet – to šobrīd pieprasa valsts iestādes. Nesaprotam, kā līdz tam ir nonākts un ko mums kā uzņēmējiem darīt – situācija ir novesta līdz baltkvēlei.

Optikas veikali līdz šim ir veikuši 15 – 20 tūkstošus pārbaužu mēnesī, un, ja tos aizvērs, es nespēju iedomāties, kā veselības centri un slimnīcas tiks ar šādu galā. Optikas veikali “Fielmann” strādā kopš 2006. gada, bet tagad ir nonākšušu ķīlnieku lomā. Mūs burtiski piespiež vērt ciet uzņēmējdarbību. Tas ir nenormāli! “Fielmann” ir veikali visā Eiropā. Lietuvā viss ir kārtībā. Vācijā lielveikalos tirgo brilles un pārbauda redzi. Bet Latvijā tas vairs nav iespējams.”

* “European Life Science & Knowledge Institute” eksperts

Novērtē šo rakstu:

43
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai budžets un nauda ir veselības mēraukla? Cik plaši veselību vērtēt ar kvantitatīviem rādītājiem?

FotoSaeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
Lasīt visu...

20

"Sabiedriskā” Latvijas televīzija ir komersants, un mūsu komandējumu izmaksas sabiedrībai nav jāzina, jo tas ir komercnoslēpums!

FotoVSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Lasīt visu...

6

Pieprasām izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai novērst ministrijas ierēdņu sabotāžu un izglītības sistēmas graušanu un nodrošināt valdības lēmumu izpildi!

FotoMinistru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Lasīt visu...

6

Mēģināšu izlikties, ka es nemaz neierosināju atdot nabagiem pārtiku ar beigušos derīguma termiņu

FotoPēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Lasīt visu...

20

Kas ir un kas nav seksuālā uzmākšanās: pieredzējuša eksperta padomi

FotoTurpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Lasīt visu...

20

Demokrātija nav visatļautība, nav pieļaujama vēršanās pret "sabiedrisko" mediju un manu domubiedri Olgu!

FotoGadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
Lasīt visu...

12

Vēl viens trieciens Eiropas "zaļajam kursam"

FotoZviedrijas akumulatoru izstrādātājs un ražotājs Northvolt ir iesniedzis bankrota pieteikumu ASV. Uzņēmums cīnās ar pieaugošiem parādiem, turklāt tas nespēja nodrošināt glābšanas finansējumu, un skaidrās naudas rezerves bija palikušas tikai vienai nedēļai.
Lasīt visu...

21

Visas Kariņa laikā radītās siles ir likvidējamas

FotoSociālistiskās sacensības karstumā neviens nepamanīja, ka padomju saimniecības (sovhoza) kantora pagalmā gulēja beigts lops. Tiesa, tas nedaudz bojāja labo skatu uz goda plāksni ar daudzajiem labāko laukstrādnieku attēliem.
Lasīt visu...

21

Eiropa uzņem kursu uz komunismu. Vai Latvijai ir jāseko?

FotoEiropas un vietējie birokrāti izmisīgi meklē eksistences līdzekļus sev un saviem politiskajiem projektiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi