Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ikviens, kurš ticies ar alkoholiķi, zina, ka alkoholiķiem ir kopīga iezīme – attaisnojumi. Alkoholiķis izcili māk atrast attaisnojumus, kāpēc viņš dzer un kāpēc viņam nav problēmu. Tāpēc ar alkoholiķi ir grūti diskutēt, un tas parasti kavē jebkādus mēģinājumus piedāvāt viņam palīdzību.

Klasiskākās alkoholiķa atrunas ir "No rīta es nedzeru", "Katru dienu es nedzeru", "Es taču katru dienu eju uz darbu", "Man nav laika (iespēju) ārstēties no alkoholisma", "Visi mani draugi dzer tikpat (vai pat vairāk), cik es", "Es bez viena mēriņa nevaru aizmigt", "Ar mani nenotiek nekas slikts, es nevienam nekaitēju", "Es esmu pelnījis dažus dzērienus ar tādu darbu/priekšnieku/ģimeni/laulību kā man", "Es nevaru runāt/uzstāties/gleznot/muzicēt/socializēties bez dzeršanas", "Es neesmu alkoholiķis, jo nedzeru tik daudz kā mans tēvs/mans draugs/mans kolēģis/vīrs pie bāra/kaimiņš, kurš brauca dzērumā un pazaudēja tiesības un mašīnu", "Es varu dzeršanu atmest, kad vien vēlos".

Šonedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sāks skatīt alkohola pieejamības ierobežojumus. Latvijas alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir 12,1 litrs tīra alkohola uz vienu iedzīvotāju gadā, ieskaitot zīdaiņus, grūtnieces, musulmaņus un mūķenes. OECD publicētajā starpvalstu datu salīdzinājumā par 2021. gadu Latvija šajā rādītājā ir apsteigusi visas valstis, par kurām OECD vāc datus, lai ierindotos pirmajā vietā reģistrētā absolūtā alkohola vidējā patēriņa litros uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju.

Tā kā alkohola rūpniecības lobiji tradicionāli cenšas novelt vainu uz veiksmīgo pārrobežu tirdzniecību, uzreiz jānorāda, ka šajā rādītājā šis patēriņš ir koriģēts, tiesa, pandēmijas gados pārrobežu pārdošanas apjumi krietni saruka. Būtībā šis rādītājs būtu nedaudz jāpalielina par to daudzumu (ap 0,01 l), ko Latvijas iedzīvotāji ir izdzēruši vai vismaz iegādājušies ārvalstīs.

Lai gūtu pilnīgu priekšstatu par alkohola patēriņu, pie reģistrētā alkohola patēriņa būtu jāsummē klāt arī bezakcīzes – legāli mājražotāju piedāvātā un īpaši nelegālā – alkohola patēriņš, kurš pētījumā 2013. gadā aprēķināts 20,9% apjomā. Jāpieņem, ka sakarā ar politisko situāciju pēdējos gados nelegālā alkohola ievešana no Baltkrievijas un Krievijas ir ievērojami samazinājusies. Tomēr – pie 2021. gadā reģistrētajiem 12,1 l absolūtā alkohola gadā uz katru 15+ iedzīvotāju būtu papildus jāpieskaita vēl vismaz viens litrs. Pārvēršot litrus mililitros, varam izrēķināt, ka katrs 15+ Latvijas iedzīvotājs katru dienu vidēji izdzer 35 ml absolūtā alkohola.

Latvijas likumdevēji, tirgotāji, benzīntanku īpašnieki jau šobrīd meklē attaisnojumus valsts alkoholismam – "Noteikti zinu, ka cilvēki Lietuvā/Krievijā/Čehijā dzer vairāk nekā mēs, tikai uzskaite viņiem ir sliktāka", "Lielu daļu no mūsu patēriņa patiesībā nopērk igauņi Valkā un Ainažos", "Atņemt tiesības benzīntankos tirgot alkoholu nozīmē negodīgu tirdzniecības konkurenci", "Neļaut alkoholu tirgot pēc 22.00 neko nedod, jo visi iegādājas alkoholu ātrāk", "Neļaut tirgot alkoholu nozīmē atbalstīt nelegālo tirdzniecību". Visi šie attaisnojumi ir tieši tādi paši kā individuālā alkoholiķa attaisnojumi.

Pēdējo mēnešu laikā aktivizējušies cilvēki, kas saprot – alkoholisms ir viena no Latvijas lielākajām problēmām. Par alkoholismu kā nācijas problēmu jau ir runājuši valsts prezidents, ekonomikas ministrs un RSU rektors. Iespējams, pavisam nedaudz ledus ir sakustējies.

Diskusija par un pret alkohola pieejamības ierobežojumiem (akcīzes nodokļa celšanu, laika ierobežojumiem, vecuma ierobežojumiem alkohola iegādei, alkohola nodaļu ierobežošanu veikalos utt.) agri vai vēlu nonāk līdz argumentam – vai tu pats lieto alkoholu? Mērķis ir samazināt alkohola apkarotājus līdz tiem padsmit procentiem jebkurā vecumgrupā, kas alkoholu nelieto nekad, principiāli. Otra ļoti tipiska diskusijas iezīme ir personiski uzbrukumi jebkuram, kas atļaujas nostāties stingrā ierobežošanas pozīcijā. Diskusijās Saeimā un Veselības ministrijā izkristalizējas politiķu un ierēdņu sapratne par alkoholismu: "Alkoholiķis ir tas, kurš dzer vairāk par mani." Vairāk iedziļinoties, varam secināt, ka vairums lēmēju par alkohola ierobežojumiem (deputāti, ierēdņi, alkohola ražotāju pārstāvji) paši varētu atbilst diagnozei "alkoholiķis", jo lieto vairāk par vidēji trim devām alkohola dienā.

Kopā ar profesoru Andreju Ērgli reiz analizējām Latvijas iedzīvotāju sirds riska šķērsgriezuma pētījumu. Tur, kur pētījumam bija objektīvi izvērtējami rādītāji (svars, cukura līmeni asinīs, holesterīna skaitļi, asinsspiediens), tie labi saskanēja ar citiem analizējamiem kritērijiem. Savukārt attiecībā uz smēķēšanu un alkohola lietošanu aptaujās visi smēķētāji un alkohola lietotāji, šķiet, bija norādījuši retāku kaitīgo vielu lietošanu un ievērojami mazākas devas nekā patiesībā. Neviena atklāta vai anonīma anketa nedod pilnu ainu par smēķēšanas vai alkoholisma paradumiem, kur nu vēl – par reālo stāvokli valstī. Daži pētījumi par smēķēšanu, pārbaudot kotinīnu (nikotīna skaldprodukts jeb metabolīts) asinīs, dod skaitļus, ka Latvijā smēķē 43% iedzīvotāju, nevis 32%, kā liecina aptaujas. Arī no slimnīcu uzņemšanas nodaļu netiešām analīzēm var izdarīt secinājumus, ka alkohola lietošana Latvijā ir lielāka par uzrādītajiem 12,1 litru vidēji uz vienu iedzīvotāju.

Par alkoholu kā latviešu trendu un bēdu

Savulaik, rakstot par nacionālajām tradīcijām dzeršanā, es jokoju, ka "latviešiem ir tradīcija svētkos iedzert, krieviem ir tradīcija iedzert". Diemžēl skaitļi liecina – mēs dzeršanas tradīcijās tuvojamies saviem austrumu kaimiņiem.

Alkohols ir biežāk lietotā narkotika Latvijā pieaugušo vidū. Alkohola lietošana ir saistīta ar dažādiem veselības riskiem. Alkohola radītās izmaksas ietekmē ne tikai personu, kas lieto alkoholu, bet ģimeni, kopienu, pašvaldību, valsti.

Alkohola pārmērīgas lietošanas ietekme ir daudz plašāka par finansiālajām izmaksām (līdz šim visas diskusijas Saeimā par nepieciešamību ierobežot alkohola tirdzniecību atduras Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta akcīzes nodokļu skaitļos).

Mēģināšu definēt alkohola lietošanas ietekmi uz sabiedrību:

alkohola pārmērīgas lietošanas ekonomiskās izmaksas ir saistītas ar lielākiem veselības aprūpes izdevumiem, darba ražīguma zudumu, lielai daļai darba nespējas lapu, agrīnai invaliditātei;

alkohols rada ilgtermiņa sekas veselībai (par to varēs lasīt šajā pašā rakstā), ir iemesls nelaimes gadījumiem, traumām un vardarbībai;

alkohola lietošanas juridiskās sekas ir palielināta noziedzība, ceļu satiksmes negadījumi alkohola reibumā, pašnāvības, kā arī citas – ar tiesībaizsardzību un krimināltiesībām saistītas – problēmas;

alkohola lietošanas sekas ģimenē ir vardarbība ģimenē, ļaunprātīga izturēšanās pret bērniem, nevērība, vardarbība intīmo partneru starpā un bērnu problēmas, kas saistītas ar vecāku alkoholismu un pārlieku agrīnu alkohola lietošanas sākšanu. Bērniem alkoholiķu ģimenēs ir ievērojami sliktāki mācību rezultāti un sekmes;

alkohols ir trešais vai ceturtais galvenais novēršamais nāves cēlonis – kā nu mēs analizējam dažādu slimību cēloņus. Alkohola lietošana ir riska faktors daudzām hroniskām slimībām un stāvokļiem, un alkoholam ir būtiska nozīme dažu vēža veidu, psihisku slimību, kā arī daudzu sirds un asinsvadu, gremošanas slimību rašanās gadījumos. Alkohola lietošana palielina diabēta, insulta un sirds slimību risku.

Ilgstoša alkohola lietošana izraisa izmaiņas smadzenēs, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu, emociju apstrādi un paškontroli, padarot cilvēkus, kuri lieto alkoholu, uzņēmīgākus pret agresiju un vardarbību.

Alkoholisms patiesībā ir ģimenes slimība. Liela daļa no pieaugošās uzmanības deficīta slimības incidences bērniem ir saistīta ar pārmērīgu alkohola lietošanu bērna ieņemšanas laikā (piedzēries spermatozoīds) un mātes grūtniecības laikā. Alkohola izraisīti augļa alkohola spektra traucējumi ir vienas no izplatītākajām vecāku alkohola lietošanas tiešajām sekām, ko izraisa mātes alkohola lietošana grūtniecības laikā.

Ģimenē bērns no vecākiem iemācās uzvedības modeļus un reakciju, kā vadīt emocijas dažādās dzīves situācijās. Ja bērns augot ir pieredzējis alkoholismu vai emociju izlādi pēc alkohola lietošanas, pieaudzis viņš var uzvesties tāpat un nesaskatīt savā uzvedībā neko destruktīvu, jo tā ir neapzināti pārkopēta no vecākiem. Bērniem, kuri aug alkoholiķu mājās, ir ievērojams risks saslimt ar alkohola lietošanas traucējumiem.

Augot ģimenē, kurā vismaz vienam no vecākiem ir alkohola lietošanas traucējumi, ļoti liela ir iespēja, ka bērnam gana ātri attīstīsies psiholoģiskas, emocionālas un kognitīvas problēmas.

Depresija un alkohols, valsts depresija un alkoholisms

Vai daži dzērieni var palīdzēt cilvēkiem ar klīnisko depresiju justies labāk? Jā. Alkohols ir cilvēces pirmais antidepresants (jādomā – vairākus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras), diemžēl ar ļoti izteiktu atkarības veidošanas tieksmi. Bioķīmiski alkohols izraisa līdzīgas neironu un molekulārās izmaiņas kā efektīvie modernie antidepresanti.

Depresijas un alkoholisma komorbiditātes dēļ ir plaši atzīta hipotēze par alkoholismu kā pašārstēšanos – depresīvi cilvēki var pievērsties dzeršanai kā līdzeklim, lai ārstētu savu depresiju. Pašārstēšanās ar alkoholu ir bīstama, jo ir ļoti smalka robeža starp to, vai tas ir noderīgi vai kaitīgi, un kādā brīdī atkārtotas lietošanas laikā pašārstēšanās kļūst par atkarību.

Latvijā antidepresantu izrakstīšana un lietošana ir ievērojami mazāka un retāka nekā Rietumeiropā (lielā mērā saistīta ar nepietiekamo medikamentu iegādes finansiālo kompensāciju); tas saistīts gan ar stigmām apmeklēt psihiatru, gan ar stigmām pret antidepresantiem, gan ar nelīdzestību depresijas ārstēšanai. Viens no izskaidrojumiem alkoholismam Austrumeiropā ir tieši depresijas pašārstēšana ar alkoholu. Cilvēki saka, ka viņi lieto alkoholu, lai "noslīcinātu bēdas" pēc neveiksmīgas šķiršanās, darba zaudēšanas vai cita liela stresa dzīvē. Tā kā alkohols padara miegainu, šķiet, ka dažas glāzes alus vai vīna var atslābināt un mazināt trauksmi.

Viena lieta ir reizi pa reizei iedzert, kad cilvēks ir stresa nomākts. Taču, ja kokteilis ir nepieciešams katru reizi, kad rodas kāda problēma, tas liecina par alkohola lietošanas traucējumiem.

Pastāv arī cieša saikne starp nopietnu alkohola lietošanu un depresiju. Mēdz diskutēt par jautājumu, vai regulāra alkohola lietošana izraisa depresiju, vai arī depresīvi cilvēki biežāk dzer pārāk daudz. Pastāv abas iespējas.

Gandrīz trešdaļai cilvēku ar depresiju ir arī alkohola problēmas. Pētījumi liecina – bērniem ar depresiju ir lielāka iespēja, ka pēc dažiem gadiem viņiem būs problēmas ar alkoholu. Pusaudžiem, kuri ir pārcietuši smagu depresiju, ir divreiz lielāka varbūtība, ka viņi sāks lietot alkoholu, nekā tiem, kuri to nav piedzīvojuši.

Sievietēm ir vairāk nekā divas reizes lielāka iespēja, ka viņas sāks smagi dzert, ja viņām ir bijusi depresija. Sievietes biežāk nekā vīrieši pārspīlē, kad ir nomāktas.

Dzeršana tikai pasliktina depresiju. Cilvēkiem, kuri ir nomākti un pārlieku daudz dzer, biežāk un smagāk atkārtojas depresijas epizodes, viņi biežāk domā par pašnāvību. Alkohola lietošana padara mazāk efektīvus antidepresantus.

Bērniem, kas cietuši no vardarbības vai auguši nabadzībā, ir lielāka iespēja saslimt vienlaikus ar alkoholismu un depresiju.

Pēdējā laikā, īpaši, sākot ar Covid-19 pandēmiju, Latvijas valsti nereti raksturo ar terminu "depresija". Tiesa, Covid-19 laikā Latvijas valsti varētu raksturot ar jēdzienu "alkoholisms". Nu kā lai citādi raksturo Krišjāņa Kariņa lēmumu atļaut alkohola tirdzniecību internetā, nepārbaudot pasūtītāja vecumu, kā arī ignorējot tirdzniecības laika ierobežojumus. Arī pārmērīga naudas aizņemšanās ir tipiska alkoholisma pazīme (pieaugošo Latvijas ārējo deficītu mēs varētu raksturot kā valsts depresiju vai valsts alkoholismu). Tikai kā alkoholisma un depresijas kombināciju var raksturot "helikoptera naudas" šķērdēšanu, piemēram, Covid-19 mājsēdes laikā piešķirot līdzekļus azartspēļu zālēm.

Patiesībā tuvākajās nedēļās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā būs iespēja novērtēt valsts politiķu un ierēdņu garīgo veselību. Ja atkal deputāti visi kā viens cīnīsies "pret" jebkādiem ierobežojumiem, mums nāksies atzīt diagnozi valstij "depresija un alkoholisms". Atgādināšu, ka ar vairākiem nozīmīgiem soļiem Lietuvai izdevās ievērojami samazināt alkohola patēriņu – saīsinot alkohola tirdzniecības laiku un liedzot tirdzniecību svētdienā, nodalot alkohola tirdzniecību lielveikalos no pārtikas tirdzniecības, liedzot alkohola tirdzniecību benzīntankos (reāli samazinājās alkohola reibumā braucošo šoferu skaits). Lietuvai ar šiem racionālajiem soļiem izdevās samazināt nacionālo dzeršanas postu, bet – varam to skatīt kontekstā vai ne – ievērojami atrauties no Latvijas ekonomiskajā izaugsmē. Vai Lietuva izārstējās no depresijas? Samazinājās pašnāvību skaits, un tagad arī šajā aspektā Latvija apsteidz Lietuvu.

Vai alkohols var būt veselīgs?

Pareizā atbilde ir – ja medikaments kādas slimības ārstēšanai ir šķīdināts spirtā, šis medikaments var uzlabot veselību.

Žurnāls, kuru mēdzu lasīt visbiežāk, "The Lancet", atbild: "Ja runājam par alkohola lietošanu, tad nav tāda droša daudzuma, kas negatīvi neietekmētu veselību." Šī atbilde ir diezgan strikta – alkohols jebkurās devās ir kaitīgs. Savus argumentus par alkohola kaitīgumu jebkuros daudzumos esmu aizņēmies no Pasaules Veselības organizācijas atziņām un SPKC direktora vietnieka profesora Dzintara Mozga publikācijām. Lielā mērā šīs atziņas atkārto to, ko jau esmu minējis šajā rakstā.

Alkohola lietošanas dēļ globāli gadā iet bojā 3,5 miljoni cilvēku (2,6 miljoni vīriešu un 0,9 miljoni sieviešu), un tas izraisīja 5,2% no globālā slimību un traumu sloga. Alkohola lietošana ir saistīta ar paaugstinātu daudzu veselības problēmu risku. Alkohola lietošana ir galvenais vairāku slimību iemesls, alkohols izraisa alkohola atkarību, aknu cirozi, vairākas citas neinfekcijas slimības un psihiskās veselības traucējumus. Alkohola lietošana ir viens no galvenajiem riska faktoriem priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei, ņemot vērā tā kauzalitāti attiecībā uz dažādām veselības problēmām – netīšiem ievainojumiem, ievainojumiem satiksmes negadījumos vai pašnāvību.

Alkohola negatīvā ietekme biežāk novērojama gados jauniem cilvēkiem, jo 13,5% no visiem nāves gadījumiem 22 līdz 39 gadu vecumā ir saistīti ar alkohola lietošanu. Un tomēr – galvenais iemesls, kādēļ mēs arvien vairāk runājam par alkohola lietošanas kaitīgo ietekmi, ir pierādījumi tam, ka alkohols ir iemesls vēzim. Starptautiskā vēža izpētes aģentūra ir klasificējusi alkoholu par toksisku, psihoaktīvu un atkarību izraisošu vielu un 1. grupas kancerogēnu, kas var izraisīt septiņus dažādus vēža veidus, tostarp barības vada, aknu, kolorektālo un krūts vēzi. Katru gadu visā pasaulē tiek reģistrēti 740 000 jaunu vēža gadījumu, kuru gadījumā pastāv kauzāla sakarība ar alkohola lietošanu.

Tiesa, atsevišķos pētījumos ir ticis konstatēts, ka nelielas alkohola devas varētu samazināt dažu kardiovaskulāro slimību un 2. tipa diabēta risku, taču šis protektīvais efekts noteikti pazūd pat epizodiski riskantas alkohola lietošanas gadījumā, savukārt šāda potenciāli riskanta dzeršana pārliecinoši paaugstina jebkuras kardiovaskulārās slimības risku. Būtiski, ka nav tādu pētījumu, kas, liecinot par iespējamo kardiovaskulāro slimību vai 2. tipa diabēta riska mazināšanu, liecinātu arī par vēža riska mazināšanu alkohola lietotājam.

Nav tādu pierādījumu, ka pastāvētu kāds noteikts slieksnis, virs kura cilvēka organismā sāktu izpausties alkohola kancerogenitāte, tādēļ alkohola lietotājiem vajadzētu būt objektīvi informētiem par vēža un citu veselības problēmu riskiem, kas saistīti ar alkohola lietošanu. Precizēsim – alkohola lietošanas riski veselībai ir daudz nozīmīgāki par iespējamu protektīvu darbību, ko sirds un asinsvadu sistēmai varētu sniegt mazas alkohola devas.

Novērtē šo rakstu:

37
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi