Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.

Un kas notika tālāk – 1940. gadā? Un tālāk, 1945. gadā? Abos gadījumos atnāca jaunie "krievu laiki", okupācijas laiki vai, kā mēs maigi maujam, - Padomju Savienības laiki?

Rada apbrīnu, kā Latvijā masu mediji, diskusiju dalībnieki, dažādi autori savās runās un rakstos pat pēc 30 gadiem, atrodoties brīvībā no okupācijas, lieto vārdus - Padomju Savienība, padomju laiki - vai citus teikumus veido savienojumā ar vārdu “padomju”, piemēram “padomju okupācija”.

Tik padevīga vārda “padomju” vazāšana rada iespaidu, ka mēs, Latvija, nebijām vis okupēta valsts, bet dzīvojām savā valstī – Padomju Savienībā. Protams, Latvijā nevienam – ne latviešiem, ne krieviem nebija šaubu par Latvijas un citu valstu okupāciju, ko saprot un zina, bet izliekas, ja tā var teikt, par “beigtu zivi” un it kā neko nesaprot.

Pat tajos 1945. gada laikos katram mazgadīgajam jau bija zināms, ka Latvijā ienāca krievi (turpmāk lasi – Krievija), notika vardarbīga Latvijas valsts iznīcināšana, sagrābšana, okupācija. Nav šaubu, ka 1940. un tad 1945. gadā bija okupācija, lai kurš kā par to izsakās vai atzīst publiski vai neatzīst.

Katrs zināja, ka no Maskavas uz Latviju sabrauca dažāda ranga un līmeņa emisāri un uzspieda savu - krievu, nevis ukraiņu valodu, ieviesa savus ukazus, savu KPSFR likumdošanu.

No Maskavas sabrauca okupācijas režīma uzraugi un ieņēma amatus valsts un pārvaldes iestādēs, uz savu zemi Sibīriju lopu vagonos izsūtīja desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Bez tiesas un izmeklēšanas fiziski iznīcināja tūkstošiem nevainīgu bijušo Brīvās Latvijas valsts amatpersonu, iedzina nāvē valsts prezidentu Kārli Ulmani utt.

Proti, ja mēs lietojam, atzīstam, ka bija "padomju" laiki, Padomju Savienības laiki, tad ko nozīmē visa diktatūra no Maskavas, tajā skaitā krievu valodas uzspiešana, Maskavas likumu piemērošana līdz 1960. gadam, kad formāli ieviesa arī "republiku" likumdošanu, kas tika saskaņota ar Maskavas diktatūras likumiem 1:1, ar krievu valsts pārvaldes sistēmu?

Bet Latvijā ir padevīga tauta, lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, bāž galvu smiltīs, izrunā, saka vienu, bet domā gan citādi, jo vairākums tautā saka - dienēju krievu armijā, iesauca krievos, bet publiski - pāriet uz maigo leksiku, kas neizceļ patieso nozīmi un turpina - Padomju Savienība, nevis Krievija, saka - padomju laiki, nevi krievu laiki, padomju okupācija, nevis krievu okupācija um tml.

Krieviski šādos gadījumos saka - visi smejas par tādu maigo leksiku, visiem labi (vse smejutsja, vsem horošo). Nezinu, kas tas ir - naivums, kautrība, klanīšanās, baidīšanās aizvainot krievus (Krieviju)? Bet vāciešu okupācijas laiku var saukt par vācu laikiem, vācu okupācijas laikiem - tas nekas, vāciešus tas neaizvaino?

Lietojam režīma nosaukuma sinonīmu, pseidonīmu - Padomju Savienība, jo tajā ietilpa Ukraina, Baltkrievija kā šīs savienības dibinātājas valstis. Bet varbūt var lietot arī citu laiku apzīmējumu - baltkrievu laiki, ukraiņu laiki vai pat gruzīnu laiki, jo Krievijas impēriju, ko dēvēja par Padomju Savienību, vadīja gruzīns?

Rodas jocīgs jautājums - vai okupētā Latvija vai pat Baltijas valstis atzīst šo savienību - Padomju Savienību kā savu valsti, ja to viscaur dēvē, sauc par Padomju Savienību, padomju varu, padomju laikiem, nevis par krievu laikiem, par krievu varu, okupācijas varu?

Jā, nav divu domu, ka Latvija tika okupēta un neatzīstam, ka Padomju Savienība bija mūsu valsts, neatzīstam, ka Latvija būtu labprātīgi iekļāvusies okupētājvalsts - Krievijas impērijas sastāvā vai Padomju Savienības sastāvā. Tad kādēļ mēs ik uz soļa lietojam — "padomju" vai Padomju Savienība, padomju okupācija?

Ja viscaur “padomju”, tad, teiksim 1945.gadā okupētās valstis pašas sevi okupēja, nevis Krievija? Varbūt Baltijas valstu okupācija 1945. gadā notika Ukrainas, Balkievijas, Gruzijas un citu padomju valstu sadraudzībā ar Krieviju? Vainīgas pie okupācijas visas Padomju Savienībā iekļautās valstis? Nekā nebija!

Tūlīt teiksiet – ko, smejaties, ukraiņi paši cieta “golodomorā” un pašlaik cieš no okupācijas, tur nekādas "sadraudzības" nav bijis! Tad re, cik mēs tālu tiekam ar savu naivumu un klanīšanos, baidoties aizvainot "patieso labuma guvēju" no okupācijas – Krieviju, baidāmies saukt lietas īstajos vārdos.

Varbūt tāda mūsu attieksme un klanīšanās notiek līdz ar to, ka joprojām Latvijā nejūtamies brīvi no okupācijas, neesam līdz galam nokratījuši okupāciju vai atrodamies smagu okupācijas seku apskāvienos?

Drīzāk, ka nejūtamies brīvi, tādēļ pieturamies aizvien pie “lielā brāļa” glaimojošiem apzīmējumiem ar vārdu “padomju”, jo paši vēl joprojām nejūtamies brīvi pat pie sava Brīvības pieminekļa vai atsevišķos gadījumos neļaujam pie tā pulcēties, toties pie svešas varas - okupācijas pieminekļa, ko arī sauc pārnestā nozīmē - uzvaras piemineklis, kad tas latviešiem, ir okupācijas piemineklis, pie tā var pulcēties masveidā, gandrīz bez ierobežojumiem, pat ārkārtas situācijā, kad pulcēšanās vairāk par noteikto skaitu cilvēku nebija atļauta.

Viennozīmīgi, valstī pandēmijas laikā būtu jānodrošina noteiktā pulcēšanās kārtība, bet iespējams, ka nostrādāja baiļu sindroms, pazemošanās, klanīšanās, izdabāšana vai tas, ka savā neatkarīgajā valstī joprojām nejūtamies droši.

Novērtē šo rakstu:

56
38

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi