Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika? Uzskaitīsim godīgi kopā, kas no tā mums ir
Aldis Gobzems12.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satversmes 1. pants. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Uzskaitīsim godīgi kopā, kas no tā mums ir.
1. Mūsu valsts vadītāji skrien atskaitīties uz citām zemēm? Skrien. Lūdzas sankcijas. Ja pasaka, ka jālikvidē cukura nozare - darīts. Ja jāiznīcina finanšu sektors - darīts. Mēs esam atkarīgi no Briseles vai Vašingtonas? Esam. Mēs ieviešam līdz pēdējam birokrātiskam sīkumam visu, ko mums augstie kungi liek. Tātad - mēs esam neatkarīga valsts?
2. Demokrātija ir vairākuma gribas respektēšana. Mums Latvijas tautas vairākums nekad nav gribējis ne Latvijas esošo prezidentu, ne premjeru. Ne veselības ministri. Jums ir iestāstīts, ka mēs tēlojam demokrātiju, jo jūs esat ļoti pakļāvīgi. Nevienā demokrātijā nekad nav tā, ka vara ir tiem, par kuriem nebalsoja. Tagad tie, par kuriem nebalsoja Latvijā, kliedz, ka jāatkāpjas Lukašenko, par kuru nebalsoja Baltkrievijā. Kurš visskaļāk kliedz “ķeriet zagli”? Par demokrātijas zagļiem es runāju.
3. Demokrātiskā valstī katrs cilvēks jebkurā laikā, ja viņam ir tāda griba, var izveidot politisku organizāciju. Latvijā vajag gadu pirms vēlēšanām, vismaz 500 biedrus, lai tajās startētu, utt. Ar utt. es domāju miljonu finansējumu varas partijām, kad nozaga naudu mediķiem un piešķīra sev. Anglijā, piemēram, vienā no vecākajām demokrātijām, nekas nav no šādas sistēmas, kas Latvijā ierobežo demokrātiju.
4. Nozagtais referendums. Jums saka, ka vara piederot tautai. Jums viņa nepieder. Jo jūs viņu labprātīgi esat atdevuši, ticot varas medijiem, kas jums skalo smadzenes. Paskaidrošu abus. Referenduma sasaukšanas slieksnis. Parēķiniet pret iedzīvotāju skaitu, cik vajadzētu cilvēku Šveicē, Anglijā, jebkur, lai notiktu tikai tautas nobalsošanas ierosināšana. Latvijas 150 un cik tur tūkstošus pieņēma Āboltiņai par godu, lai Vienotība vienmēr būtu pie varas. Un Jūs to arī pieņēmāt, atdodot savu varu viņiem.
5. Mediji kā varas PR. Piemērs, Panorāmā rāda sižetu, kā Kariņš nopietnu seju ciemojas pie uzņēmēja Arņa Vēja, labākajās Baltkrievijas TV tradīcijās. Tikai aizmirst pateikt, ka Arnis Vējš ir jenotu sponsors, kurš jenotiem ziedojis gandrīz 205 tūkstošus eiro (varat pārbaudīt KNAB mājas lapā). Cits piemērs, TV24 kā Jaunupa un paristu bastions. Vēl cits piemērs. Latvijas Avīze un Vienotības un Jaunupa sponsors Berķis kā īpašnieks. Vēl cits piemērs. Kas Jauns un Šmidres - Jaunupa ģimene tur bieži viesi.
Vēl cits piemērs. Latvijas radio. Tur nav opozīcijas viedokļa. Tur aicina tikai varu un formāli kādreiz kādu vājāku no opozīcijas. LTV tas pats. Spriņģe un Viņķele. Jānis Zvērs - Kariņa tēta un čomu stipendiāts. Žurnāls Ir - man personīgi viens miljonārs teica, ka pa kluso devis naudu viņiem. Mēs taču zinām, ka Ir apkalpo varu. Un tā tālāk. Vairums Latvijas žurnālistu savstarpēji saistīti vienotā kliķē varas atbalstam. Nav varas kritikas. Ir tikai varas PR mašinērija. Ir tikai ļoti, ļoti daži izņēmumi.
Tas viss notiek tautas kūtruma dēļ. Lukašenko, ja nav 51 procents, vajag armiju, lai noturētos pie varas. Latvijā Vienotībai pietiek ar 5.1 procentu, lai jums iestāstītu, ka tā ir demokrātija.
Demokrātija ir vairākuma vara. Nevienā partijā nav vairākums sabiedrības. Ne par vienu nav balsojis vairākums. Demokrātijā ciena, kā tauta nobalso, tad to ņem vērā. Mums neciena. Jo mēs paši to ļaujam.
Es piedāvāju sākt sevi cienīt. Un padzīt tos, kas atļaujas pateikt, ka nepildīt likumu par mediķu algām ir valstgriba vai likteņkopība, jo esam taču demokrātiska valsts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
