Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.

Līdz 13.maija pusnaktij varēja pieteikt kandidātus prezidenta amatam. Kā jau tika solīts, valdošā koalīcija pieteica par prezidenta amata kandidātu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Tas viņam ļauj cerēt uz pietiekami lielu atbalstu vēlēšanās.

Vēl kā prezidenta amata kandidāti ir pieteikti tiesībsargs Juris Jansons (iesniedza ZZS) un Saeimas deputāts Didzis Šmits. Ir grūti prognozēt iespējamo atbalstu šiem kandidātiem, iespējams, par viņiem varētu balsot opozīcijas deputāti no partijas “Saskaņa” un ZZS, kā arī atsevišķi koalīcijas frakciju deputāti.

Tik atraktīvu kandidātu izvirzīšana sola arī interesantu priekšvēlēšanu šovu. Jansons ir paziņojis, ka labi pārzina Latvijas iekšpolitiku un sociālās problēmas valstī, ka labi izprot Latvijas iedzīvotāju problēmas.

Savdabīga persona ir Šmits, kas pēkšņi kandidēja uz Saeimu no Kaimiņa partijas saraksta, bet tagad atrodas tādā interesantā hibrīdpozīcijā – it kā opozīcijā savai frakcijai. Zinot Šmita agrāk paustās simpātijas Krievijai, ir iespējams, ka viņš saņems arī “Saskaņas” deputātu balsis.

Par Levita stipro pusi var uzskatīt lietu pārzināšanu Eiropas Savienībā un pasaulē. Būtu interesanti dzirdēt, kā Levits vērtē savu darbību Latvijas politikā 90.gados, kad viņš bija tieslietu ministrs “Latvijas ceļa” biedra Valda Birkava valdībā.

Levits varētu pastāstīt, kā tapa daudzie likumi, kuri noteica turpmāko situāciju Latvijā, piemēram, pieļāva plaši praktizēto “prihvatizāciju”, kas tika aktīvi veikta daudzās vietās. Ir skaidrs, ka bez labvēlīgiem likumiem “prihvatizācija” nebūtu iespējama tik plašos mērogos.

90.gados izšķīrās arī bijušo PSRS karavīru izvešana no Latvijas saskaņā ar tolaik noslēgtajiem sadarbības līgumiem – arī tas būtu interesants sarunu temats priekšvēlēšanu šovā.

Kaut arī daudzi inteliģences pārstāvji jau izteikuši sajūsmu par Levitu kā nākamo prezidentu (piemēram, atbalstu viņam aktīvi izteica dzejniece Māra Zālīte), tomēr gribētos aicināt cilvēkus būt mērenākiem savās cerībās pēc “nācijas tēva” un “stingrās rokas”.

Mūsu sabiedrībā vērojamais fenomens, ko var raksturot kā ilgas pēc “stingrās rokas”, ir īpašas uzmanības vērts. Nav saprotams, kāpēc cilvēkiem, kuri ir pietiekami izglītoti un pieredzējuši, ir nepieciešams kāds gans, kas dzen viņus pareizajā virzienā un liek domāt pareizas domas.

Ja cilvēks grib pielūgt mesiju, viņam ieteicams iet uz baznīcu, nevis izvirzīt līdzīgas pretenzijas politiķiem – tie ir jāvērtē pēc padarītajiem darbiem un rīcības, nevis populistiskiem solījumiem vai izteiktām vēlmēm pēc labākas dzīves. Daudzi “stingrās rokas” piekritēji aicina vēlēt prezidentu tiešās tautas vēlēšanās, līdzīgi kā tas ir kaimiņos – Lietuvā.

Lietuvas pieredze ar tautas vēlētu prezidentu ir vērtējama, kā „interesanta”. Pašreiz notiekošajās Lietuvas prezidenta vēlēšanās tika pieteikti deviņi kandidāti. Pagājušajā nedēļā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā līdzīgu balsu skaitu ieguva divi kandidāti – ekonomists Gitans Nauseda, kurš ilgstoši ir strādājis SEB bankā, un bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte. Vēl notiks vēlēšanu otrā kārta, kurā piedalīsies abi šie kandidāti.

Kā trešais pirmajā vēlēšanu kārtā palika tagadējais Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis. Viņš paziņoja, ka uzskata šādu vēlēšanu rezultātu par neuzticības izteikšanu un 12.jūlijā atkāpsies no amata.

Iespējams, arī Skverneļa pārstāvētā “zaļzemnieku” partija atstās valdošo koalīciju, tādējādi izraisot politisko krīzi Lietuvā. Vairāki novērotāji izteikuši viedokli, ka šāda Skverneļa un “zaļzemnieku” rīcība var izraisīt ārkārtas parlamenta vēlēšanas valstī.

Lietuvā redzams, ka prezidenta ievēlēšana tautas vēlēšanās automātiski nenozīmē, ka tiks ievēlēts labākais iespējamais kandidāts. Lietuva ir piedzīvojusi prezidenta impīčmenta procedūru, kad pēc 13 mēnešu pavadīšanas amatā to bija spiests atstāt Rolands Pakss, kurš tika ievēlēts 2003.gadā (vēlēšanās viņš saņēma lielu krievvalodīgo iedzīvotāju atbalstu). 2004.gadā Lietuvas parlaments balsoja par viņa atcelšanu no amata, atzīstot par vainīgu konstitūcijas un prezidenta zvēresta pārkāpšanā.

Toreiz tika atzīts, ka Pakss par viņam sniegto finansiālo palīdzību ir nelikumīgi piešķīris Lietuvas pilsonību uzņēmējam Jurijam Borisovam, kā arī darījis viņam zināmu, ka pret viņu tiek veikta izmeklēšana un tiek noklausītas viņa telefona sarunas. Pakss mēģinājis panākt, lai vairāku uzņēmumu akcijas tiktu pārdotas viņam tuvām personām, kā arī uzturējis sakarus ar organizētās noziedzības grupām.

Pēc tam par Lietuvas prezidentu kļuva Valds Adamkus, kurš bija dzimis trimdā ASV un pēc neatkarības atgūšanas pārcēlies uz dzīvi Lietuvā. Atšķirībā no Paksa viņš bija kritiski noskaņots pret Krieviju.

Arī viņa prezidentūras laikā notika vairāki skandāli, un viens no tiem turpinās joprojām. Pret Lietuvu tika izvirzītas vairākas apsūdzības, ka netālu no Viļņas tika izveidots slepens ASV cietums, kurā slepeni tika izvietoti un spīdzināti par teroristiem uzskatīti gūstekņi (grupējuma “Al Qaeda” dalībnieki). Adamkum tika pārmests, ka viņš par daudz izdabāja amerikāņiem cerībā ātrāk iestāties NATO.

Lietuva joprojām turpina tiesāties par ASV slepeno cietumu, kas tika izvietots tās teritorijā, nevēloties maksāt Eiropas Cilvēktiesību tiesas piespriestās kompensācijas vairākām personām, kas tika ieslodzītas šajā ASV slepenajā cietumā.

Kopš 2009.gada Lietuvas prezidente ir Daļa Grībauskaite, kura tiek dēvēta arī par “dzelzs lēdiju” un kura vienmēr asi ir vērsusies pret Krievijas agresīvo politiku, par ko arī tikusi vairākkārt kritizēta.

Ir skaidrs, ka prezidenta ievēlēšanas kārtība pati par sevi negarantē labāko prezidentu ievēlēšanu. Arī tiešās tautas vēlēšanās var ievēlēt dažādus avantūristus un pašlabuma meklētājus (piemēram, viegli iedomāties, ka par prezidentu varētu tikt ievēlēts Nils Ušakovs vai Artuss Kaimiņš).

Atgriežoties pie Latvijas prezidenta vēlēšanām, ieteicams sekot priekšvēlēšanu šovam un gaidīt vēlēšanu rezultātus. Drīz jau būs redzams, kurš būs nākamais Latvijas prezidents – Levits, Jansons vai Šmits. Vai mums ir nepieciešams „nācijas tēvs” vai efektīvi strādājoša demokrātija, jo mūsu prezidenta funkcijas ir vairāk reprezentatīvas, nekā praktiskas.

Novērtē šo rakstu:

30
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

21

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

FotoParādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Lasīt visu...

15

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

FotoPirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā sistēma sevi ir izsmēlusi, tā ir bankrotējusi. Taču, lai piedalītos politiskajā procesā šobrīd, man būs nepieciešama partija. Tādēļ paziņoju, ka plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju.
Lasīt visu...

6

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

FotoDivu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...