Iesaki rakstu: 
Krievijas-Baltijas pētījumu centra direktora Vladimira Juškina intervijā Igaunijas nacionālajai raidorganizācijai ERR sacītais, ka bijušās PSRS slepenais dienests - Valsts drošības komiteja (VDK) - savulaik savervēja aģentus, lai tie varētu darboties vēl daudzus gadus uz priekšu, neesot tālu no patiesības. Pēc vairāku ar iekšlietu struktūrām saistītu avotu Pietiek atzītā, tā saukto krievu specdienestu jeb „krievu spiegu” darbība Baltijas valstīs esot labi organizēta, turklāt daļa spiegu veiksmīgi iefiltrējušies attiecīgo valstu drošības struktūrās.
Latvijā, pēc avotu teiktā, iespējams, darbojoties ap 50 krievu specdienesta savervētu darboņu. No tiem dažas personas līdzīgi kā Igaunijas aizturētais krievu spiegs - šīs valsts Drošības policijas virsnieks – esot, iespējams, iefiltrējušās gan Latvijas Drošības policijā (DP), gan Satversmes aizsardzības birojā (SAB).
Informācija par Latvijā strādājošajiem aptuveni 50 tā sauktajiem „krievu spiegiem” esot Latvijas sabiedroto rīcībā un tā sniegta arī DP un SAB vadībai. Vairāku Latvijas sabiedroto valstu, to skaitā ASV un Vācijas vēstniecību sniegtais atbalsts pēc nesenā Igaunijas „spiega” skandāla un Latvijā notikušā radikālās biedrības Dzimtā valoda iniciētā valodas referenduma varbūt liks sarosīties gan SAB, gan DP.
Pēc avotu teiktā, neesot izslēgts, ka līdzīgi kā Igaunijā arī Latvijā tuvākajā laikā varētu sekot kāda spiega aizturēšana, ja vien Latvijas drošības dienesti par to būšot gatavi sniegt publisku informāciju.
Sabiedrotie esot norādījuši uz vismaz vienu aizdomīgu SAB darbinieku, kā arī metuši ēnu uz DP, kas netiekot galā ar, iespējams, krievu specdienestu savervētiem darboņiem.
Oficiāli ne SAB, ne DP nekādu informāciju par krievu specdienestu darbību Latvijā nav snieguši. Pietiek zināms, ka šis jautājums pēdējo nedēļu notikumu kontekstā aktualizēts arī „augstākajā līmenī” - Valsts prezidenta vadītās Nacionālas drošības padomē.
Pēc aģentūras LETA ziņotā, Krievijas-Baltijas pētījumu centra direktors Juškins Igaunijas medijos izteicies: „Paies varbūt divas desmitgades, kuru laikā viņi kaut kā izpaudīsies. Tas dienests, kuru sauca VDK, tas ir, Pirmā galvenā pārvalde (ārējā izlūkošana), izvietoja dziļās iekļūšanas aģentūru darbam daudzus gadus uz priekšu. Piemēram, tāds aģents varētu desmit gadus nedarboties, bet tad viņu ieslēdz.”
Latvijas mediji jau ziņojuši, ka aizvadītajā trešdienā, 22.februārī, Tallinas lidostā aizdomās par valsts nodevību tika aizturēts Igaunijas DP darbinieks un viņa sieva. Valsts galvenais prokurors Normans Aas preses konferencē paziņoja, ka ir aizturēts DP darbinieks Aleksejs Dresens ar sievu, kurus tur aizdomās par slepenas informācijas vākšanu, kura Dresenam kā drošības iestādes darbiniekam bija pieejama. Laulātais pāris tika aizturēts, kad gatavojās lidot uz Maskavu. Pie aizturētajiem atrada lietiskos pierādījumus – datu nesējus, kas apstiprina laulāto nodomu izvest slepeno informāciju no valsts. Dresena sadarbība ar ārvalstīm ilgusi vairākus gadus, to atklāja ilgā operācijā, tagad sāktas procesuālās darbības pret aizdomās turamajiem, informēja DP ģenerāldirektors Raivo Aegs. Dresens Igaunijas drošības iestādē strādāja kopš 1993.gada.
Pietiek rakstījis, ka Jāņa Reinika vadītās Drošības policija (DP) nespēja ierobežot radikālās biedrības Dzimtā valoda līdera Vladimira Lindermana aktivitātes un jau ilgstoši nespēj atklāt, kas ir šīs radikālās organizācijas ierosinātā referenduma par otru valsts valodu patiesie finansētāji. Tāpēc dienests esot izpelnījies arī vairāku NATO dalībvalstu kritiku. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ārvalstu specdienestu vērtējumā DP līdzšinējā rīcība un darbība saistībā Latvijā sestdien notikušo referendumu, tā iniciatoru Lindermanu un referenduma kampaņas finansētājiem tiekot vērtēta kā DP impotence un katastrofāls vājums.
Neoficiāli netiek izslēgts, ka DP nespēja atklāt referenduma finansētāju un ierobežot Lindermana un Dzimtās valodas aktivitātes Reinikam varētu pat maksāt DP šefa krēslu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ārvalstu dienestu rīcībā jau labu laiku esot informācija par referenduma aktivitāšu finansējuma saistību ar Kremlim tuviem avotiem, tāpēc arī DP līdz šim paveiktais tiekot vērtēts ļoti slikti.
Turklāt Lindermana un patieso referenduma finansētāju lieta neesot vienīgā, kurā DP izrādījusi savu mazspēju. Ēnu pār Reinika atbilstību DP priekšnieka amatam metot arī kāda cita lieta, kas pērnruden nonākusi tiesībsargājošo institūciju dienaskārtībā un kur Reiniks, maigi sakot, esot „pamatīgi izgāzies”.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
