Iesaki rakstu: 
Krievijas-Baltijas pētījumu centra direktora Vladimira Juškina intervijā Igaunijas nacionālajai raidorganizācijai ERR sacītais, ka bijušās PSRS slepenais dienests - Valsts drošības komiteja (VDK) - savulaik savervēja aģentus, lai tie varētu darboties vēl daudzus gadus uz priekšu, neesot tālu no patiesības. Pēc vairāku ar iekšlietu struktūrām saistītu avotu Pietiek atzītā, tā saukto krievu specdienestu jeb „krievu spiegu” darbība Baltijas valstīs esot labi organizēta, turklāt daļa spiegu veiksmīgi iefiltrējušies attiecīgo valstu drošības struktūrās.
Latvijā, pēc avotu teiktā, iespējams, darbojoties ap 50 krievu specdienesta savervētu darboņu. No tiem dažas personas līdzīgi kā Igaunijas aizturētais krievu spiegs - šīs valsts Drošības policijas virsnieks – esot, iespējams, iefiltrējušās gan Latvijas Drošības policijā (DP), gan Satversmes aizsardzības birojā (SAB).
Informācija par Latvijā strādājošajiem aptuveni 50 tā sauktajiem „krievu spiegiem” esot Latvijas sabiedroto rīcībā un tā sniegta arī DP un SAB vadībai. Vairāku Latvijas sabiedroto valstu, to skaitā ASV un Vācijas vēstniecību sniegtais atbalsts pēc nesenā Igaunijas „spiega” skandāla un Latvijā notikušā radikālās biedrības Dzimtā valoda iniciētā valodas referenduma varbūt liks sarosīties gan SAB, gan DP.
Pēc avotu teiktā, neesot izslēgts, ka līdzīgi kā Igaunijā arī Latvijā tuvākajā laikā varētu sekot kāda spiega aizturēšana, ja vien Latvijas drošības dienesti par to būšot gatavi sniegt publisku informāciju.
Sabiedrotie esot norādījuši uz vismaz vienu aizdomīgu SAB darbinieku, kā arī metuši ēnu uz DP, kas netiekot galā ar, iespējams, krievu specdienestu savervētiem darboņiem.
Oficiāli ne SAB, ne DP nekādu informāciju par krievu specdienestu darbību Latvijā nav snieguši. Pietiek zināms, ka šis jautājums pēdējo nedēļu notikumu kontekstā aktualizēts arī „augstākajā līmenī” - Valsts prezidenta vadītās Nacionālas drošības padomē.
Pēc aģentūras LETA ziņotā, Krievijas-Baltijas pētījumu centra direktors Juškins Igaunijas medijos izteicies: „Paies varbūt divas desmitgades, kuru laikā viņi kaut kā izpaudīsies. Tas dienests, kuru sauca VDK, tas ir, Pirmā galvenā pārvalde (ārējā izlūkošana), izvietoja dziļās iekļūšanas aģentūru darbam daudzus gadus uz priekšu. Piemēram, tāds aģents varētu desmit gadus nedarboties, bet tad viņu ieslēdz.”
Latvijas mediji jau ziņojuši, ka aizvadītajā trešdienā, 22.februārī, Tallinas lidostā aizdomās par valsts nodevību tika aizturēts Igaunijas DP darbinieks un viņa sieva. Valsts galvenais prokurors Normans Aas preses konferencē paziņoja, ka ir aizturēts DP darbinieks Aleksejs Dresens ar sievu, kurus tur aizdomās par slepenas informācijas vākšanu, kura Dresenam kā drošības iestādes darbiniekam bija pieejama. Laulātais pāris tika aizturēts, kad gatavojās lidot uz Maskavu. Pie aizturētajiem atrada lietiskos pierādījumus – datu nesējus, kas apstiprina laulāto nodomu izvest slepeno informāciju no valsts. Dresena sadarbība ar ārvalstīm ilgusi vairākus gadus, to atklāja ilgā operācijā, tagad sāktas procesuālās darbības pret aizdomās turamajiem, informēja DP ģenerāldirektors Raivo Aegs. Dresens Igaunijas drošības iestādē strādāja kopš 1993.gada.
Pietiek rakstījis, ka Jāņa Reinika vadītās Drošības policija (DP) nespēja ierobežot radikālās biedrības Dzimtā valoda līdera Vladimira Lindermana aktivitātes un jau ilgstoši nespēj atklāt, kas ir šīs radikālās organizācijas ierosinātā referenduma par otru valsts valodu patiesie finansētāji. Tāpēc dienests esot izpelnījies arī vairāku NATO dalībvalstu kritiku. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ārvalstu specdienestu vērtējumā DP līdzšinējā rīcība un darbība saistībā Latvijā sestdien notikušo referendumu, tā iniciatoru Lindermanu un referenduma kampaņas finansētājiem tiekot vērtēta kā DP impotence un katastrofāls vājums.
Neoficiāli netiek izslēgts, ka DP nespēja atklāt referenduma finansētāju un ierobežot Lindermana un Dzimtās valodas aktivitātes Reinikam varētu pat maksāt DP šefa krēslu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ārvalstu dienestu rīcībā jau labu laiku esot informācija par referenduma aktivitāšu finansējuma saistību ar Kremlim tuviem avotiem, tāpēc arī DP līdz šim paveiktais tiekot vērtēts ļoti slikti.
Turklāt Lindermana un patieso referenduma finansētāju lieta neesot vienīgā, kurā DP izrādījusi savu mazspēju. Ēnu pār Reinika atbilstību DP priekšnieka amatam metot arī kāda cita lieta, kas pērnruden nonākusi tiesībsargājošo institūciju dienaskārtībā un kur Reiniks, maigi sakot, esot „pamatīgi izgāzies”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
