Iesaki rakstu: 
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pēc trīspadsmit darba gadiem Latvijas nacionālās aviokompānijas izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatā viņš joprojām neprot latviski!?
Angliski runā tekoši, tātad nav tik slikti ar vācieša spējām apgūt svešvalodu. Arī atalgojumu saņem brangu – saskaņā ar VID informāciju pērn 828 942 eiro –, tad jau nauda kursiem sanāk.
Reiz gan skaidrojis, ka ar latviešu valodas mācīšanos viņam neveicoties un ar sliktām prasmēm negribot izskatīties pēc atpalikuša muļķa, tāpēc saziņai izvēlas angļu valodu, arī sarunājoties ar darbiniekiem, no kuriem droši vien daudziem dzimtā ir latviešu valoda. Tāds, lūk, izņēmuma stāvoklis ļauts uzņēmumā, kura 97,97% akcijas pieder Latvijas valstij.
Izņēmumi rada sliktus paraugus, juridiskajā terminoloģijā runājot, precedentus.
Vai nepietiek ar tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem vecuma dēļ (no 75 gadiem) ļauts nekārtot latviešu valodas eksāmenu, lai saņemtu pastāvīgo uzturēšanās atļauju?
Un arī tiem, kas ārstniecības iestādēs "kačā pravas" (uzstājīgi pieprasa tiesības), lai personāls ar viņiem runātu tikai krieviski. Vēl ir uzņēmumi, kuri saviem darbiniekiem pieprasa krievu valodas prasmes.
Sekas veidojas dramatiskas – Latvijas darba tirgū diskriminē latviešu jauniešus, kuri neprot krievu valodu; ārstniecības iestādēs mediķus pazemo ar prasību runāt bijušo okupantu valodā.
Izskatās, ka pārkrievošanas dzirnas vēl neesam pratuši apturēt.
Gaidu, kad stāsies spēkā Pacientu tiesību likuma norma ar prasību pacientam, kurš nespēj sarunāties ar mediķiem valsts valodā, nodrošināt tulkošanu. Tomēr esmu bažīga, vai tikai pakalpīgākie un bailīgākie deputāti to nesalaidīs dēlī ar neskaitāmiem izņēmumiem.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
