Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atzīmējot Latvijas valsts svētkus, mēs vienmēr pieminam latviešu strēlniekus. Viņi ir atstājuši dziļas pēdas ne tikai mūsu vēsturē, bet arī tālu ārpus valsts robežām. Daudz ir rakstīts par strēlnieku cīņassparu un kauju rezultātiem, taču salīdzinoši mazāk ir zināms par viņu kara mākslu.  Stratēģiju un taktiku, kuru pielietojot strēlnieki kļuva tik slaveni.

Krievu karavadonis A. Suvorovs bija pirmais, kurš pirms kaujas karavīriem lika rakt ierakumus. Viņš uzskatīja, ka panikas pārņemts karavīrs nebēgs no kaujas lauka, ja visdrošāko patvērumu atradīs ierakumā. Tur karavīrs varēs atgūties no piedzīvotā šoka un pēc kāda laika atkal kļūt par kaujas vienību. Jaunās stratēģijas pielietošana bija tik veiksmīga, ka A. Suvorova vadītās armijas nezaudēja nevienu nopietnu cīņu. 

Pirmais pasaules karš bija ierakumu karš. Armijas gadiem ilgi sēdēja ierakumos, nevarēdamas pārvarēt aizsardzības radītos šķēršļus. Ja uzbrūkošai armijai, ciešot lielus zaudējumus, izdevās ieņemt pirmo aizsardzības līniju, tad tai vēl bija jāpārvar nākamo ierakumu pretestība. Uzbrukumu plāni tika sastādīti, taču to izpildījumi bija līdzīgi paukotājam, kurš, izdarot izklupienu uz priekšu, tūlīt pat atkāpās atpakaļ.

Cariskās Krievijas armija bija izstrādājusi uzbrukuma plānu ar nosaukumu „Mītavas operācija”. Tajā piedalījās arī visi astoņi  latviešu strēlnieku pulki, kuri bija apvienoti vienā divīzijā. Pirmo ierakumu līniju kopā ar latviešu divīziju izdevās pārvarēt vēl trijiem Sibīrijas strēlnieku pulkiem, taču turpmāko virzību latvieši turpināja vieni paši. Ziemassvētku kaujās viņiem izdevās pārraut frontes līniju un Janvāra kaujās to noturēt.

Vēsts par frontes pārrāvumu pāršalca visu Eiropu. Itāļu prese latvieša strēlnieka vērtību salīdzināja ar zelta daudzumu, cik viņš pats sver. Tikmēr paši strēlnieki bija neapmierināti ar armijas vadību, kura neizmantoja iespēju turpināt uzbrukumu un atbrīvot Kurzemi, kā pirms uzbrukuma bija solījis ģenerālis R. Dmitrijevs. Armijā brieda dumpis, tomēr ģenerālštābs neuzdrošinājās sodīt nemierniekus. Tika nosūtīta komisija, kuras uzdevums bija atrast un sodīt vainīgos virsniekus. Līdz tribunālam šī lieta nenonāca, jo Krievijā notika Februāra revolūcija un varu valstī pārņēma Pagaidu valdība.

Monarhijas likvidēšana radīja vēl nebijušu pacilātības un brīvības sajūtu krievu armijas pārvaldītajā teritorijā. Karavīri vairāk mītiņoja un sapulcēs veidoja domubiedru grupas, nevis uzturējās frontē. Marta mēnesī sāka izplatīties boļševiku paziņojumi par Krievijas Satversmes sapulces un Latvijas Saeimas vēlēšanām.

Aprīlī V. Ļeņins atzina, ka demokrātiskā ceļā to nav iespējams izdarīt, tāpēc varu valstī ir jāpārņem vienai partijai – komunistiem. Maijā strēlnieku daļās sāka parādīties pirmie sarkanbaltsarkanie karogi un parādījās saukļi – par brīvu Latviju brīvā Krievijā. Tie latviešu strēlnieki, kuri devās uz Krievijas galvaspilsētu īstenot šos uzsaukumus, kļuva par sarkanajiem strēlniekiem.

Krievijā bija lielāki plašumi nekā Rietumeiropā, tāpēc ierakumiem vairs nebija tik lielas vērtības. Latviešu strēlnieki veidoja Sarkanās armijas trieciengrupas, un šajās cīņās ļoti noderēja Ziemassvētku kauju pieredze. Īpaši iespaidīgas bija kaujas Dienvidu frontē pret biedu, no kura tolaik baidījās visa Eiropa, – Donas kazakiem.

Pēc Pirmā pasaules kara mākslas likumiem kavalērijai bija jāizvietojas frontes malās, lai vajadzības gadījumā atbalstītu uzbrukumu vai likvidētu frontes pārrāvumu. Strēlnieki uz zirgu pajūgiem novietoja ložmetējus un tos atstāja trieciengrupas beigās, lai piesegtu aizmuguri. Kad kavalērija steidzās palīgā, lai uzbruktu frontes pārkāpējiem, to jau sagaidīja zirgu pajūgi – tačankas. Kamēr vieni tuvojās, lai uzsāktu tuvcīņu, bet to nevarēja izdarīt, tikmēr otri jau cīnījās no attāluma. Kazaki cieta lielus zaudējumus, bet apkārtējo acīs vienas leģendas vietā dzima jauna leģenda, un tačanka kļuva par boļševiku apvērsuma simbolu.

Krievijas pilsoņu kara laikā triecienvienībām bija vēl viens ļoti praktisks uzdevums – iegūt pretinieka lauku virtuvi. Zemākā ranga karavīri pēc šī panākuma vai neveiksmes sprieda par kaujas iznākumu. Karaspēka daļas, kurām tas izdevās regulāri, kļuva ļoti populāras visā armijā.

Latviešu strēlniekus bieži vien uzskata par nežēlīgiem attieksmē pret civiliedzīvotājiem. Tuvāk izpētot konkrētos notikumus, rodas atšķirīgs priekšstats.

Pēc boļševiku apvērsuma Krievijas galvaspilsētā sākās masveidīga veikalu laupīšana. Strēlniekiem tika dots uzdevums iznīcināt spirtoto dzērienu krājumus, un viņi kanalizācijā izlēja vairākus tūkstošus vīna mucu krājumu, kā arī sasita miljoniem pudeļu. Tas noteikti neapmierināja pilsētas iedzīvotājus. Strēlniekus būtu nepareizi uzskatīt par žandarmiem, jo šie paši karavīri Petrogradas pievārtē palīdzēja sasist ģenerāļa N. Judeniča armiju, klajā laukā uzbrūkot tankiem!

1918. gada 6. jūlijā (pēc vecā stila) strēlnieki izbrauca ārpus pilsētas svinēt Jāņus. Šajā laikā Kremlī varu pārņēma kreisie eseri, un pagāja gandrīz diennakts, līdz strēlnieki atkal atguva varu Maskavā. Šo uzbrukumu daudzi preses izdevumi izmantoja kā apliecinājumu latviešu pastrādātajām zvērībām.

1918. gada decembrī divas Sarkanās armijas divīzijas iebruka Latvijā (no 20 000 karavīriem 12 000 bija latviešu strēlnieki) un kaujās pret vāciešiem līdz pavasarim pārņēma savā kontrolē gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot Kurzemes rietumu daļu. Latvijas Pagaidu valdība Rīgas aizstāvēšanai sapulcināja 8 brīvprātīgo rotas. Aptuveni puse no brīvprātīgajiem pārgāja sarkano strēlnieku pusē, pārējie O. Kalpaka vadībā atkāpās un nostiprinājās Ventas krastos.

 Vietējie iedzīvotāji sākumā ar sajūsmu uztvēra strēlnieku atnākšanu, taču, redzot, kādas reformas tiek veiktas, strauji mainījās noskaņojums. Arī daudzi sarkanie strēlnieki dezertēja no armijas un devās aizstāvēt savus tuviniekus. Armijas cīņasspars kritās, un karavīri vairs nevēlējās cīnīties. Tomēr viņiem nebija lemta mierīga dzīve - tie strēlnieki, kuri noticēja Pagaidu valdības solījumiem un padevās vācbaltu landesvēram, Dzelzsdivīzijai un Igaunijas valsts armijai, tika nošauti. Tie, kuri padevās Latvijas armijas dienvidu grupai, turpināja cīņu par neatkarīgu valsti.

Pēc miera līguma parakstīšanas starp padomju valsti un Latviju dzimtenē atgriezās un ļoti labi tika sagaidīti daudzi sarkanie strēlnieki. Diemžēl ievērojamākajiem karavadoņiem atgriezties Latvijā bija liegts. J. Vācietis, pat kļūdams par pirmo Sarkanās armijas virspavēlnieku, neiestājās komunistiskajā partijā, taču dzimtenē atgriezties nevarēja.

1937. gadā padomju Iekšlietu tautas komisārs N. Ježovs atklāja „latviešu kontrrevolucionāro organizāciju” valsts spēka struktūrās, kuras mērķis esot Latvijas robežu paplašināšana un „lielas Latvijas” izveidošana. Pēc krievu vēsturnieku N. Ohotina un A. Roginska pētījumiem „latviešu jautājuma” ietvaros tika arestēti 22 360 cilvēki, no kuriem 16 573 saņēma nāvessodu.

Lielākajā Latvijas vēstures daļā latviešu strēlnieki tika iekļauti citu valstu -  Austrumu vai Rietumu kopīgajā vēstures izpratnē. Strēlnieki tika dalīti labajos un sliktajos, un uzskatīja, ka viņi cīnījušies par vai pret lielvalstu idejām. Patīkami, ka pēdējos gados arvien biežāk virsroku gūst pārliecība, ka visi latviešu strēlnieki ir cīnījušies par brīvu Latviju, tikai dažādu armiju sastāvos. XX. gadsimta sākumā bija daudz izglītotu latviešu, taču viņiem nebija savas valsts. Šī valsts radās cīņās pret krieviem un vāciešiem, un ar savu augsto patriotismu latvieši pierādīja, ka ir pelnījuši neatkarīgu valsti.

Globālajā pasaulē visi kļuvuši draudzīgāki, un šķietami tikai nedaudz ir mainījies uzskats par vēsturi. Pagātnes notikumi, kuri izskaidro tagadni, nevar tikt uzskatīti par zinātniski pareiziem. Mēs pārāk tuvu esam pagātnei, lai šie notikumi tiktu saistīti ar vēstures vārdu. Toties pareizs ir pretējs apgalvojums – tā vēsture ir pareiza, kuras nemaz nav bijis. Rodas sajūta, ka dzīvojam sirreālā vidē, kurā Sarkanajai Karalienei jāskrien arvien ātrāk, lai paliktu uz vietas. Pārvērst apkārtni īstenībā traucē sabiedrības grupa, kurai ir kopīga vēsturiskā atmiņa un kura savā starpā sazinās nesaprotamā valodā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...