Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atzīmējot Latvijas valsts svētkus, mēs vienmēr pieminam latviešu strēlniekus. Viņi ir atstājuši dziļas pēdas ne tikai mūsu vēsturē, bet arī tālu ārpus valsts robežām. Daudz ir rakstīts par strēlnieku cīņassparu un kauju rezultātiem, taču salīdzinoši mazāk ir zināms par viņu kara mākslu.  Stratēģiju un taktiku, kuru pielietojot strēlnieki kļuva tik slaveni.

Krievu karavadonis A. Suvorovs bija pirmais, kurš pirms kaujas karavīriem lika rakt ierakumus. Viņš uzskatīja, ka panikas pārņemts karavīrs nebēgs no kaujas lauka, ja visdrošāko patvērumu atradīs ierakumā. Tur karavīrs varēs atgūties no piedzīvotā šoka un pēc kāda laika atkal kļūt par kaujas vienību. Jaunās stratēģijas pielietošana bija tik veiksmīga, ka A. Suvorova vadītās armijas nezaudēja nevienu nopietnu cīņu. 

Pirmais pasaules karš bija ierakumu karš. Armijas gadiem ilgi sēdēja ierakumos, nevarēdamas pārvarēt aizsardzības radītos šķēršļus. Ja uzbrūkošai armijai, ciešot lielus zaudējumus, izdevās ieņemt pirmo aizsardzības līniju, tad tai vēl bija jāpārvar nākamo ierakumu pretestība. Uzbrukumu plāni tika sastādīti, taču to izpildījumi bija līdzīgi paukotājam, kurš, izdarot izklupienu uz priekšu, tūlīt pat atkāpās atpakaļ.

Cariskās Krievijas armija bija izstrādājusi uzbrukuma plānu ar nosaukumu „Mītavas operācija”. Tajā piedalījās arī visi astoņi  latviešu strēlnieku pulki, kuri bija apvienoti vienā divīzijā. Pirmo ierakumu līniju kopā ar latviešu divīziju izdevās pārvarēt vēl trijiem Sibīrijas strēlnieku pulkiem, taču turpmāko virzību latvieši turpināja vieni paši. Ziemassvētku kaujās viņiem izdevās pārraut frontes līniju un Janvāra kaujās to noturēt.

Vēsts par frontes pārrāvumu pāršalca visu Eiropu. Itāļu prese latvieša strēlnieka vērtību salīdzināja ar zelta daudzumu, cik viņš pats sver. Tikmēr paši strēlnieki bija neapmierināti ar armijas vadību, kura neizmantoja iespēju turpināt uzbrukumu un atbrīvot Kurzemi, kā pirms uzbrukuma bija solījis ģenerālis R. Dmitrijevs. Armijā brieda dumpis, tomēr ģenerālštābs neuzdrošinājās sodīt nemierniekus. Tika nosūtīta komisija, kuras uzdevums bija atrast un sodīt vainīgos virsniekus. Līdz tribunālam šī lieta nenonāca, jo Krievijā notika Februāra revolūcija un varu valstī pārņēma Pagaidu valdība.

Monarhijas likvidēšana radīja vēl nebijušu pacilātības un brīvības sajūtu krievu armijas pārvaldītajā teritorijā. Karavīri vairāk mītiņoja un sapulcēs veidoja domubiedru grupas, nevis uzturējās frontē. Marta mēnesī sāka izplatīties boļševiku paziņojumi par Krievijas Satversmes sapulces un Latvijas Saeimas vēlēšanām.

Aprīlī V. Ļeņins atzina, ka demokrātiskā ceļā to nav iespējams izdarīt, tāpēc varu valstī ir jāpārņem vienai partijai – komunistiem. Maijā strēlnieku daļās sāka parādīties pirmie sarkanbaltsarkanie karogi un parādījās saukļi – par brīvu Latviju brīvā Krievijā. Tie latviešu strēlnieki, kuri devās uz Krievijas galvaspilsētu īstenot šos uzsaukumus, kļuva par sarkanajiem strēlniekiem.

Krievijā bija lielāki plašumi nekā Rietumeiropā, tāpēc ierakumiem vairs nebija tik lielas vērtības. Latviešu strēlnieki veidoja Sarkanās armijas trieciengrupas, un šajās cīņās ļoti noderēja Ziemassvētku kauju pieredze. Īpaši iespaidīgas bija kaujas Dienvidu frontē pret biedu, no kura tolaik baidījās visa Eiropa, – Donas kazakiem.

Pēc Pirmā pasaules kara mākslas likumiem kavalērijai bija jāizvietojas frontes malās, lai vajadzības gadījumā atbalstītu uzbrukumu vai likvidētu frontes pārrāvumu. Strēlnieki uz zirgu pajūgiem novietoja ložmetējus un tos atstāja trieciengrupas beigās, lai piesegtu aizmuguri. Kad kavalērija steidzās palīgā, lai uzbruktu frontes pārkāpējiem, to jau sagaidīja zirgu pajūgi – tačankas. Kamēr vieni tuvojās, lai uzsāktu tuvcīņu, bet to nevarēja izdarīt, tikmēr otri jau cīnījās no attāluma. Kazaki cieta lielus zaudējumus, bet apkārtējo acīs vienas leģendas vietā dzima jauna leģenda, un tačanka kļuva par boļševiku apvērsuma simbolu.

Krievijas pilsoņu kara laikā triecienvienībām bija vēl viens ļoti praktisks uzdevums – iegūt pretinieka lauku virtuvi. Zemākā ranga karavīri pēc šī panākuma vai neveiksmes sprieda par kaujas iznākumu. Karaspēka daļas, kurām tas izdevās regulāri, kļuva ļoti populāras visā armijā.

Latviešu strēlniekus bieži vien uzskata par nežēlīgiem attieksmē pret civiliedzīvotājiem. Tuvāk izpētot konkrētos notikumus, rodas atšķirīgs priekšstats.

Pēc boļševiku apvērsuma Krievijas galvaspilsētā sākās masveidīga veikalu laupīšana. Strēlniekiem tika dots uzdevums iznīcināt spirtoto dzērienu krājumus, un viņi kanalizācijā izlēja vairākus tūkstošus vīna mucu krājumu, kā arī sasita miljoniem pudeļu. Tas noteikti neapmierināja pilsētas iedzīvotājus. Strēlniekus būtu nepareizi uzskatīt par žandarmiem, jo šie paši karavīri Petrogradas pievārtē palīdzēja sasist ģenerāļa N. Judeniča armiju, klajā laukā uzbrūkot tankiem!

1918. gada 6. jūlijā (pēc vecā stila) strēlnieki izbrauca ārpus pilsētas svinēt Jāņus. Šajā laikā Kremlī varu pārņēma kreisie eseri, un pagāja gandrīz diennakts, līdz strēlnieki atkal atguva varu Maskavā. Šo uzbrukumu daudzi preses izdevumi izmantoja kā apliecinājumu latviešu pastrādātajām zvērībām.

1918. gada decembrī divas Sarkanās armijas divīzijas iebruka Latvijā (no 20 000 karavīriem 12 000 bija latviešu strēlnieki) un kaujās pret vāciešiem līdz pavasarim pārņēma savā kontrolē gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot Kurzemes rietumu daļu. Latvijas Pagaidu valdība Rīgas aizstāvēšanai sapulcināja 8 brīvprātīgo rotas. Aptuveni puse no brīvprātīgajiem pārgāja sarkano strēlnieku pusē, pārējie O. Kalpaka vadībā atkāpās un nostiprinājās Ventas krastos.

 Vietējie iedzīvotāji sākumā ar sajūsmu uztvēra strēlnieku atnākšanu, taču, redzot, kādas reformas tiek veiktas, strauji mainījās noskaņojums. Arī daudzi sarkanie strēlnieki dezertēja no armijas un devās aizstāvēt savus tuviniekus. Armijas cīņasspars kritās, un karavīri vairs nevēlējās cīnīties. Tomēr viņiem nebija lemta mierīga dzīve - tie strēlnieki, kuri noticēja Pagaidu valdības solījumiem un padevās vācbaltu landesvēram, Dzelzsdivīzijai un Igaunijas valsts armijai, tika nošauti. Tie, kuri padevās Latvijas armijas dienvidu grupai, turpināja cīņu par neatkarīgu valsti.

Pēc miera līguma parakstīšanas starp padomju valsti un Latviju dzimtenē atgriezās un ļoti labi tika sagaidīti daudzi sarkanie strēlnieki. Diemžēl ievērojamākajiem karavadoņiem atgriezties Latvijā bija liegts. J. Vācietis, pat kļūdams par pirmo Sarkanās armijas virspavēlnieku, neiestājās komunistiskajā partijā, taču dzimtenē atgriezties nevarēja.

1937. gadā padomju Iekšlietu tautas komisārs N. Ježovs atklāja „latviešu kontrrevolucionāro organizāciju” valsts spēka struktūrās, kuras mērķis esot Latvijas robežu paplašināšana un „lielas Latvijas” izveidošana. Pēc krievu vēsturnieku N. Ohotina un A. Roginska pētījumiem „latviešu jautājuma” ietvaros tika arestēti 22 360 cilvēki, no kuriem 16 573 saņēma nāvessodu.

Lielākajā Latvijas vēstures daļā latviešu strēlnieki tika iekļauti citu valstu -  Austrumu vai Rietumu kopīgajā vēstures izpratnē. Strēlnieki tika dalīti labajos un sliktajos, un uzskatīja, ka viņi cīnījušies par vai pret lielvalstu idejām. Patīkami, ka pēdējos gados arvien biežāk virsroku gūst pārliecība, ka visi latviešu strēlnieki ir cīnījušies par brīvu Latviju, tikai dažādu armiju sastāvos. XX. gadsimta sākumā bija daudz izglītotu latviešu, taču viņiem nebija savas valsts. Šī valsts radās cīņās pret krieviem un vāciešiem, un ar savu augsto patriotismu latvieši pierādīja, ka ir pelnījuši neatkarīgu valsti.

Globālajā pasaulē visi kļuvuši draudzīgāki, un šķietami tikai nedaudz ir mainījies uzskats par vēsturi. Pagātnes notikumi, kuri izskaidro tagadni, nevar tikt uzskatīti par zinātniski pareiziem. Mēs pārāk tuvu esam pagātnei, lai šie notikumi tiktu saistīti ar vēstures vārdu. Toties pareizs ir pretējs apgalvojums – tā vēsture ir pareiza, kuras nemaz nav bijis. Rodas sajūta, ka dzīvojam sirreālā vidē, kurā Sarkanajai Karalienei jāskrien arvien ātrāk, lai paliktu uz vietas. Pārvērst apkārtni īstenībā traucē sabiedrības grupa, kurai ir kopīga vēsturiskā atmiņa un kura savā starpā sazinās nesaprotamā valodā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...