„Latvenergo” „plānveidīgi” ķeras pie prezidenta Bērziņa „Kājiņu” elektropieslēguma uzlabošanas
PIETIEK02.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Līgatnes novadā uz ceļa Līgatne – Skaļupes - Amatas tilts notiek vērienīgi elektro pieslēguma būvdarbi uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa "atpūtas bāzi". Interesanti, vai mūsu valsts bagātākais pensionārs tāpat kā citi pats apmaksā šādu elektropieslēguma būvdarbu veikšanu? Nemērīju, bet pieslēguma trase ir vairāku kilometru garumā no reabilitācijas centra Skaļupes,” – šādu vēstuli Pietiek saņēma no kāda lasītāja. Izrādījās – prezidenta Kājiņām par modernizēto pieslēgumu nebūs jāmaksā ne santīma, bet darbus tieši šajā vietā Latvenergo esot sācis it kā pilnīgi nejauši un ar prezidentu nesaistīti.
Latvenergo oficiālā atbilde saistībā ar bēdīgi slaveno Kājiņu elektropieslēguma modernizāciju ir šāda: „Elektroapgādes infrastruktūras uzlabošanas darbi norit nepārtraukti - šobrīd visā Latvijā AS Sadales tīkls, ieguldot ievērojamas investīcijas, plānveidīgi realizē vairākas vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstības un investīciju programmas – gaisvadu elektrolīniju pārbūvi kabeļu līnijās, elektrolīniju un transformatora apakšstaciju rekonstrukciju un modernizāciju, līniju automatizāciju, dispečervadības sistēmas modernizāciju.
Kopumā šogad gaisvadu līniju pārbūvei kabeļu līnijās kapitālieguldījumu projekti AS Sadales tīkls budžetā ir plānoti 5,6 mlj. Ls apmērā, no kuriem Ziemeļu reģionā - 1 mlj. Ls apmērā. Cēsu, Priekuļu, Pārgaujas, Amatas, Raunas, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novados 2012.gadā vien tiks realizēti 49 investīciju projekti.
Apjomīgi darbi notiek arī Līgatnes apkaimē, pārbūvējot esošās 20 kV maģistrālās gaisvadu līnijas 16 km garumā par kabeļu līnijām, kas šķērso Drabešu, Straupes un Līgatnes pagastus, un veicot sadales punkta Līgatne rekonstrukciju, tādējādi uzlabojot elektroapgādi SIA Papīrfabrika “Līgatne”, vēsturiskās Līgatnes papīrfabrikas pilsētas un tās apkaimes iedzīvotājiem.
Klienta vēstulē minētais objekts ir viens no daudzajiem, kas ietilpst šajos plānotajos rekonstrukcijas darbos – pabeidzot darbus šajā elektrolīnijā, elektroapgāde tiks uzlabota vairāk nekā 1300 klientiem.
Latvijas elektrotīkla ekspluatācijas, atjaunošanas un attīstības darbi ik gadu tiek plānoti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr.914. Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi, kas nosaka, ka sistēmas operatoram - AS Sadales tīkls, ir pienākums nodrošināt lietotājus ar nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu elektroenerģijas piegādi.
AS Sadales tīkls investīciju ieguldīšana tīklu atjaunošanā notiek plānveidīgi un stingri reglamentēti. Tāpat arī objektu atlase, kuros tiek ieguldītas investīcijas, ir balstīta uz noteiktiem kritērijiem.
To veic vairāku AS Sadales tīkls darbinieku komisija, kas reģionos uz vietas izvērtē: 1) elektropārvades līniju tehnisko stāvokli un bojāto balstu īpatsvaru, 2) bojājumu biežumu konkrētajā līnijā pēdējos gados, 3) elektroenerģijas lietotāju skaitu.
Konkrētajā rekonstruējamajā līnijā ir jāmaina 80% balstu, bojājumi tiek konstatēti 10-12 reizes gadā, un elektroapgāde tiks uzlabota vairāk nekā 1 300 klientiem. Investīciju ieguldīšana Līgatnes apkaimē tika apstiprināta jau 2011.gadā.
Ar AS Sadales tīkls darbību, finansēm, t.sk. investīcijām var iepazīties AS Sadales tīkls gada pārskatos, kas publicēti uzņēmuma mājas lapā www.st.latvenergo.lv.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
