„Latvenergo” operatīvā darbība – apšaubāms projekts vai mahinācija simt miljonu vērtībā?
Ritums Rozenbergs, Neatkarīgā07.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” simt miljonu eiro vērtā Kaigu purva vēja parka projekta iegāde esot vien uzņēmuma “operatīvā darbība”, kurā akcionārs neiejaucas – šādu skaidrojumu par bez publiskā iepirkuma procedūras organizēto darījumu saņēmām no “Latvenergo” akciju turētāja Ekonomikas ministrijas.
Tā kā darījums starp Kaigu purva vēja parka projekta turētāju SIA “Laflora” un “Latvenergo” tiek virzīts noslēgšanai, bet informāciju par šo apjomīgo darījumu nedz uzņēmums, nedz tā saimnieki Ekonomikas ministrija nesniedz, “Neatkarīgā” akciju turētājam, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Edmundam Valantim vaicāja, vai viņa rīcībā ir pilna informācija par iespējamo VAS “Latvenergo” darījumu saistībā ar SIA “Laflora” piedāvāto Kaigu purva vēja parka projekta iegādi; kad varētu notikt darījums; ko valsts un “Latvenergo” klienti iegūs no šī darījuma?
No ministrijas saņēmām šādu atbildi: “Kā jau iepriekš esam norādījuši, šī ir AS “Latvenergo” operatīvā darbība, par kuru atbildīga “Latvenergo” valde. Akcionārs neiejaucas operacionālajā darbībā. Attiecīgi aicinām Jūs ar šiem jautājumiem vērsties AS “Latvenergo”. Vienlaikus atgādinām, ka AS “Latvenergo” ir izveidota padome. Atbilstoši AS “Latvenergo” statūtiem valdei ir nepieciešama padomes iepriekšēja piekrišana darījuma noslēgšanai statūtos atrunātajos gadījumos, ja darījuma summa pārsniedz statūtos noteikto slieksni darījumiem, kuru rezultātā paredzēts izlietot AS “Latvenergo” naudas līdzekļus. Līdz ar to par AS “Latvenergo” darījumiem aicinām vērsties pie uzņēmuma valdes vai padomes.”
Tā kā atbilde pēc būtības netika saņemta, “Neatkarīgā” otrdien vērsās pie ekonomikas ministres Ilzes Indriksones. Viņai skaidrojām, ka mūsu un arī labas korporatīvās pārvaldības izpratnē uzņēmuma saimniekam ir jābūt lietas kursā par apjomīgiem darījumiem, par vajadzību pēc tiem un darījuma rentabilitāti. Ja šāda informācija līdz saimniekam nenonāk, tad rodas jautājums par uzņēmuma pārvaldes atbildību, kā arī paša saimnieka atbildību pret uzņēmumu.
Ministrei vaicājām: kādēļ netiek pirkti jau strādājoši vēja parki, bet tikai projekts; kādēļ tiek pirkts projekts no viena iepriekš jau izvēlēta pretendenta, bet netiek rīkots publiskais iepirkums; vai viņas rīcībā ir pilna informācija par iespējamo VAS “Latvenergo” darījumu saistībā ar SIA “Laflora” piedāvāto Kaigu purva vēja parka projekta iegādi; kad varētu notikt darījums un ko valsts un “Latvenergo” klienti iegūs no šī darījuma?
2021. gada oktobra beigās Jelgavas novada un Jelgavas valstspilsētas pašvaldība apstiprināja kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma SIA “Laflora” vēja parka būvniecību. Uzņēmums paziņoja, ka tādējādi tiks saglabātas 290 esošās un radītas no jauna vismaz 120 darba vietas. Kopējās investīcijas vēja parka un industriālās zonas izveidē esot ap 170 milj. eiro. Elektrību plānots sākt ražot līdz 2025. gadam.
Vēja parka būvniecība plānota Kaigu kūdras purva 763 hektāru platībā. Vēja parkā paredzēts ģenerēt 90 megavatus, kas esot 5% no kopējā elektroenerģijas patēriņa Latvijā.
Šā gada maijā kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” paziņoja, ka nodibināts meitasuzņēmums SIA “Laflora Energy”. Tieši šis uzņēmums īstenošot 90 megavatu jaudas vēja parka izbūves projektu. Visas nepieciešamās atļaujas parka būvniecībai esot saņemtas.
Attēlā – „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
