Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvenergo 2023.gada peļņu Latvijas valdība uzskata par loterijas vinnestu? Tā ir peļņa uz Ukrainas kara rēķina un ietekmēs 2024.gada ekonomikas, bet jo īpaši rūpniecības eksporta un investīciju rādītājus, kā arī pāreju no dabasgāzes uz elektroenerģiju dažādos ražošanas procesos.

2023.gada pusgada peļņa finanšu pārskatā miljonis eiro patiešām ir liela, un, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir izteikts pieaugums:

2023 (tikai 6 mēneši, pārējiem pilns gads) – 228,2

2022 – 183,9

2021 – 71,6

2020 – 116,3

2019 – 94,4

2018 – 75,9

Daļa no peļņas ir budžeta dotācija par TEC uzstādīto elektrisko jaudu, kas joprojām tiek maksāta, neskatoties uz iepriekšējos gados saņemto OIK, ko jau ir samaksājusi Latvijas ekonomika. Šo izmaksu dēļ pie mums ir bankrotējuši uzņēmumi, kā arī nav radušies jauni.

Lai arī tas ir mazāk, nekā uzņēmums saņēma OIK laikos un terminēts ar 2028.gadu, Latvenergo no šīs budžeta dotācijas bija jāatsakās jau pagājušajā gadā, kad pilnībā mainījās tirgus situācija un paralēli tika saņemts dāsns budžeta finansējums dabasgāzes iepirkšanai LNG tirgos.

Aptuveni 25 miljonus EUR Latvenergo saņem subsīdijā par samazinātu pārvades pieslēgumu maksājumu no Augstsprieguma tīkla, kuru finansē visi patērētāji. Latvijas patērētāji joprojām maksā gan par savu pieslēgumu jaudu, gan lielā mērā arī par Latvenergo pieslēgumiem.

Taču vislielākā mērā uzņēmums ir ieguvējs no Ukrainas kara rezultātā izraisītās krīzes enerģijas tirgos, un vismaz puse no atlikušās peļņas ir Latvijas biznesa klientu - citu nozaru maksājumi. 2023.gadā šī peļņa negatīvi korelēs gan ar rūpniecības eksportu gan investīcijām.

Energointensīvo uzņēmumu daļā, kuru eksporta un finanšu rādītāji ir visjūtīgākie uz enerģijas tirgus izmaiņām, Latvenergo peļņa atspoguļosies riskos zaudēt konkurencē ASV, Ķīnas, Āzijas un citiem uzņēmumiem. Latvijas rūpniecības eksports jau ir sabremzējies, un tas kļūs vēl aktuālāk.

Pagājušajā gadā, kad Eiropas Savienības valdības meklēja veidus aizsargāt rūpniecību un nodrošināties pret kapitāla aizplūšanu uz ASV, tika iedarbināti korekcijas mehānismi. Piemēram, Francija panāca ka EDF uzņēmums samazina cenu noteiktām rūpniecības nozarēm. Taču šādu pieeju vēlāk nerekomendēja Eiropas Savienība.

Eiropas Komisija nolēma rekomendēt, ka dalībvalstis noteiktām energointensīvām nozarēm nodrošina izmaksu korekcijas pieeju, kompensējot līdz 70% no 2022.g izmaksu un 2021.gada divkāršotu izmaksu starpības. Ar nelielām izmaiņām tas ir spēkā arī 2023.gadam.

Latvija šo mehānismu ierobežotā apjomā izmantoja tikai 2022.gadā, un, visticamākais, šogad tas netiks izdarīts, - šāds korekcijas mehānisms ir terminēts ar 31.decembri. Ministru kabinets pirmdien slēgtā daļā lēma sadalīt Latvenergo peļņu budžeta un sociālajām vajadzībām,

Ja Latvenergo un tā īpašnieku neuztrauc, kā virspeļņa atsauksies tālākās piegāžu ķēdēs rūpniecībā un nākamā gada ekonomikā, varbūt uzņēmums izmantos investīcijās nākotnes jaudās? Publiski pieejamā informācija par to diemžēl neliecina.

Salīdzinājumā ar Ignitis un Eesti Energia Latvenergo jauno investīciju aktivitāte AER stacijās krietni iepaliek. Piemēram, Ignitis Renewables ir pabeigti vai noslēguma fāzē Baltijas valstīs atrodas 140MW vēja parku, bet Enefit Green jau 398MW!

Nacionālajai enerģijas kompānijai maksimizēt peļņu šodienas apstākļos uz Latvijas rūpniecības eksporta un investīciju rēķina, kā arī uz savu ilgtermiņa investīciju rēķina ir amorāli. Valdībai to akceptēt, apēst dividendes budžetā vai izdalīt nemērķētā atbalstā ir nekompetenti.

Pārpublicēts no Twitter

Attēlā - Latvenergo valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste

Novērtē šo rakstu:

44
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

FotoMūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Lasīt visu...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi