Iesaki rakstu: 
Tā sauktā Latvenergo amatpersonu lieta Ģenerālprokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai, visticamāk, tiks nodota vasarā. Kriminālprocesa izmeklēšanu, kuru veic KNAB, esot aizkavējuši ieilgušās ārvalstu drošības dienestu atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem. Tāpēc sagaidāms, ka martā KNAB kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā lūgs tiesu lemt par pirmstiesas izmeklēšanas termiņa pagarināšanu Latvenergo lietas izmeklēšanā.
Kā zināms, šajā lietā aizdomās par kukuļa pieņemšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tiek turēts arī bijušais valsts a/s Latvenergo vadītājs Kārlis Miķelsons.
KNAB lūgums tiesai pagarināt kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas termiņu izmeklēšanas virzību neietekmēšot, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Atbilstoši KNAB vadītāju jau iepriekš medijos paustajam sagaidāms, ka tā sauktā Latvenergo amatpersonu lieta prokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai tiks nodota šogad vasarā. Lietā esot ļoti nopietni pierādījumi un KNAB, visticamāk, savā lēmumā par izmeklēšanas pabeigšanu šajā kriminālprocesā aicināšot prokuratūra uzrādīt apsūdzības vairāk nekā 20 personām, viņu vidū arī bijušajam Latvenergo prezidentam Miķelsonam, bijušajiem Latvenergo viceprezidentam Aigaram Meļko un bijušajam Latvenergo meitasfirmas Sadales tīkls valdes priekšsēdim Ivaram Liuzinikam.
Jau rakstīts, ka tā saukto Latvenergo amatpersonu lietu, kuru KNAB sāka 2010.gada vasarā, birojs šogad plāno nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, teikusi KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Viņa, jautāta par sekmēm tā dēvēto „skaļo lietu” izmeklēšanā, izteikusies, ka Latvenergo lieta „šogad viennozīmīgi” tiks nodota kriminālvajāšanas sākšanai. Strīķe sacījusi, ka šis process ir nonācis noslēguma fāzē un ka pērn valsts budžetā ieskaitīti 77 500 eiro (aptuveni 54 467 lati), kas ar tiesas lēmumu Latvenergo kriminālprocesā atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.
Pēc aģentūras LETA informācijas, tā saukto Latvenergo amatpersonu kriminālprocesu aizdomās par kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu KNAB sāka 2010.gada 14.jūnijā. Kriminālprocess saistīts ar aizdomām par Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laikā no 2006.gada līdz 2010.gada jūnijam. Noziedzīgi nodarījumi, par kuriem ir aizdomas, saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa. KNAB aizdomās turētos vaino vairāk nekā 1,2 miljonu eiro (aptuveni 940 000 latu) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.
Kriminālprocesā bijušajam Latvenergo šefam Miķelsonam, Meļko un uzņēmējam Andrejam Livanovičam tika piemērots apcietinājums, bet vēlāk pret drošības naudu visi no cietuma tika atbrīvoti.
Tikmēr jau pērn kļuva zināms, ka Šveices ģenerālprokuratūra ir sodījusi Francijas elektrostaciju iekārtu ražotāju Alstom S.A par savulaik notikušo kukuļdošanu vairākās valstīs, tai skaitā par kukuļdošanu Latvenergo prezidentam Miķelsonam, viceprezidentam Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai kompānija iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
