Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

SIA Lattelecom, kurā kontrolpakete joprojām formāli pieder Latvijas valstij, ir devusi savdabīgu atbildi tās vadītāja Jura Gulbja kaismīgi kritizētajam „solidaritātes nodoklim”, - Gulbja atalgojums jau pērn, vēl pirms nodokļa ieviešanas ir pārsniedzis pusmiljonu eiro, gada laikā pieaugot par vairāk nekā 100 tūkstošiem eiro.

Kā rāda Gulbja amatpersonas deklarācija, kas atrodama Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, pērn viņš Lattelecom algā kopā saņēmis 503 825 eiro. Gadu iepriekš Gulbja atalgojums Lattelecom bija „tikai” 392 029 eiro, tātad gada laikā tas pieaudzis par nepilniem 112 000 eiro.

Gulbja vidējais mēneša atalgojums Latvijas valsts formāli kontrolētajā Lattelecom ir bijis 42 000 eiro. Pietiek aprēķini rāda, ka pēc nodokļu nomaksas ik mēnesi Gulbis saņēmis aptuveni 29 000 eiro, savukārt Lattelecom kā darba devēja kopējie ar viņa algu un nodokļiem saistītie izdevumi bijuši 622,6 tūkstoši eiro.

Lattelecom pagaidām nav sniedzis atbildes uz Pietiek jautājumiem - kas tieši un kad tieši 2014. un 2015. gadā ir pieņēmis kādus lēmumus par SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāja Gulbja atalgojumu un kādi tieši ir bijuši šie lēmumi.

Pietiek zināms, ka par atlīdzības apmēru Lattelecom valdes locekļiem lemj uzņēmuma padome. Kā norāda Privatizācijas aģentūra, „vispārējie atalgojuma principi paredz atalgojumu piesaistīt uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un saskaņā ar šiem mērķiem sasniegtajiem rezultātiem. Par konkrētā gada prēmijas apjomu lemj padome”.

Tieši bonusi un prēmijas tad arī nodrošina Gulbja – kurš ir arī uzņēmuma izpilddirektors – iespaidīgos ienākumus. Kā savulaik Pietiek skaidroja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, par bonusu sistēmu (esot seši parametri, pēc kuriem matemātiski izrēķina prēmiju) uzņēmumā tiekot lemts katru gadu. Jāpiebilst, ka no minētajām trim rekordalgas maksājošajām valsts kapitālsabiedrībām ar peļņu strādā tikai Lattelecom.

Lattelecom padomē ir bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieks Jānis Brazovskis, Jānis Grēviņš, kā arī Svens Andersons, Džastins Bankrofts, Hannu-Matti Makinens un Dans Strombergs.

Atbilstoši ienākumiem bijuši arī valsts kapitālsabiedrības vadītāja tēriņi: mācības bērniem – 28 053 eiro, izdevuma izsniegšana – 50 500 eiro, dzīvokļa īre – 12 671 eiro, aizdevuma atmaksa – 14 000 eiro, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas polise – 50 000 eiro, ceļojums – 7990 eiro, viesnīcas pakalpojumi – 9844 eiro.

Pietiek jau informējis, ka ar iespaidīgo atalgojumu vien Gulbim ir šķitis par maz: pēc Pietiek publikācijas un iesnieguma saņemšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par dārgo un jauno - 2015. gada izlaiduma - apvidus automašīnu BMW X5 Xdrive 30D ar valsts reģistrācijas numuru FE4610, kura SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāja vajadzībām iegādāta uz uzņēmuma rēķina.

KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks informē, ka birojam Valsts policija pārsūtījusi iesniegumu par Lattelecom valdes priekšsēdētāja iespējamiem likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumiem un pašlaik sāktajai pārbaudei ir pieprasīta papildu informācija.

Tikmēr pats Gulbis, kurš pērn asi iestājās pret t.s. "solidaritātes nodokļa" ieviešanu, kas liktu maksāt lielākus nodokļus no viņa saņemtajiem ienākumiem, iepriekš nevēlējās sniegt atbildes uz jautājumiem par to, vai tiešām viņam ikdienas vajadzībām nepietiek ar 392 tūkstošu eiro kopējo gada atalgojumu Lattelecom (2014. gada dati), ka ir nepieciešams tieši viņa vajadzībām domātu auto iegādāties uz uzņēmuma rēķina.

Savukārt Lattelecom pārstāve Līga Bite vispirms Pietiek mēģināja apgalvot, ka "automašīnas personiskajām vajadzībām netiek lietotas uz „uzņēmuma rēķina”", jo "visi Lattelecom darbinieki, tostarp galvenais izpilddirektors, kas uzņēmuma automašīnu lieto darba un personiskajām vajadzībām, par to no savas algas maksā nomas maksu, kompensē degvielas izmaksas un nomaksā piemērojamos nodokļus".

Taču Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Lattelecom oficiālajā atbildē minētā nomas maksa, ko par arī personiskajām vajadzībām izmantoto jauno auto maksājot Gulbis, patiesībā ir ārkārtīgi simboliska un tāda noteikta tieši pēc Gulbja "lūguma" viņa paša vadītajam uzņēmumam.

To netieši apliecināja arī Lattelecom pārstāve, no Pietiek jautājuma, cik liela mēnesī ir šī nomas maksa konkrētajai automašīnai, mēģinot izvairīties ar skaidrojumu, ka "Lattelecom Galvenais izpilddirektors sedz ekspluatācijas izmaksas proporcionāli faktiskajam auto izmantošanas privātām vajadzībām apjomam". Pats Gulbis uz šo jautājumu nevēlējās atbildēt.

Savukārt uz precizētu jautājumu, tieši cik liela mēnesī ir šī nomas maksa konkrētajai automašīnai un, ja summas pa mēnešiem mainās, tad kāda ir bijusi nomas maksa par 2015. gada novembri un par 2015. gada decembri, Lattelecom atbildēt vairs nevēlējās, norādot, ka "nekādu komentāru nebūs".

Kā zināms, SIA Lattelecom kontrolpakete pieder Latvijas valstij, savukārt Gulbis 2014. gadā bija otra vislabāk apmaksātā amatpersona valsts kontrolēto kapitālsabiedrību vadītāju vidū.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...