Lato Lapsa vēršas Ģenerālprokuratūrā, lūdz sākt kriminālprocesu pret trim Drošības policijas amatpersonām
PIETIEK10.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lato Lapsa šodien vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sākt kriminālprocesu pret trim Drošības policijas amatpersonām, kas saskaņā ar iesniegumā aprakstītajiem faktiem varētu būt veikušas virkni noziedzīgu nodarījumu, tostarp sniegušas apzināti nepatiesas liecības, pārsniegušas dienesta pilnvaras un sniegušas nepatiesu dienesta ziņojumu.
Kā jau ziņots, 29. aprīlī Lato Lapsa bija ieradies Drošības policijas ēkā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 99A, lai saskaņā ar Iesniegumu likumu iesniegtu iesniegumu mutvārdos. Līdzi žurnālistam bija diktofons, ko viņš bija plānojis izmantot, lai tajā ierakstītu viņa iesniegto mutvārdu iesniegumu un nepieļautu, lai iesnieguma pieņēmēji - Drošības policijas darbinieki - to kādā veidā izkropļotu.
Pēc tam, kad izrādījās, ka Drošības policija vispār nav lietas kursā par mutvārdu iesniegumu nodošanu, ko paredz Iesniegumu likums, un mēģina atrast kādu risinājumu, caurlaižu telpā ieradās Drošības policijas darbinieks Andris Klešs un agresīvā formā paziņoja, ka, tā kā esot radušās aizdomas, ka Lato Lapsa veicot audioierakstu, viņam vajadzēšot iziet drošības pārbaudi. Kad Lato Lapsa sāka uzdot jautājumus par šāda lēmuma un pārbaudes tiesiskumu, viņš tika aizturēts "par pretošanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām".
Uz šīs lietas pirmo tiesas sēdi 16. jūnijā neviens Drošības policijas pārstāvis nebija ieradies, taču tad pēc Lato Lapsas un viņa advokātes Jeļenas Kvjatkovskas lūguma tiesa trīs Drošības policijas darbiniekus - Andri Klešu, Arni Kupču un jau plaši pazīstamo Iļju Boronovski, kas divus gadus "izmeklēja" pret Lato Lapsu safabricēto, šogad prokuratūras izbeigto kriminālprocesu saistībā ar grāmatu Cits ķēķis - uz 23. jūlija tiesas sēdi izsauca ar pavēsti (attēlā - visi trīs pirms tiesas sēdes sākuma).
Pēc tam, kad Drošības policijas pārstāvji bija izteikuši prasību noslēpt šajā tiesas sēdē spriesto no sabiedrības, to tradicionāli pamatojot ar nepieciešamību aizsargāt valsts noslēpumu un citas neizpaužamas ziņas, Vidzemes priekšpilsētas tiesa paziņoja tiesas sēdi par slēgtu.
Kā zināms Pietiek, tieši administratīvās lietas materiālos esošie materiāli, kā arī tiesas sēdē izskanējušais (pret kā nonākšanu atklātībā kategoriski bija Drošības policija) ir bijis par pamatu Lato Lapsas iesniegumam Ģenerālprokuratūrai, kura tiek aicināta uzsākt kriminālprocesu pret Drošības policijas darbiniekiem Klešu, Kupču un Boronovski.
Šīs lietas "iztiesāšanas laikā tika nodibināti fakti, kas norāda uz reālu iespēju, ka Drošības policijas amatpersonas ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 300., 317. un 328.pantā", norādīts Lato Lapsas iesniegumā, kam pievienoti arī konkrēti pierādījumi.
Kā zināms, pašlaik ar tiesas spriedumiem ir izbeigtas abas administratīvā pārkāpuma lietas par it kā notikušu Lato Lapsas pretošanos "Drošības policijas darbinieku likumīgām prasībām". Pirmo no šiem spriedumiem Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža vietā, pakļaujoties Iekšlietu ministrijas un Drošības policijas spiedienam, ir pārsūdzējis viņa pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
