Lato Lapsa pie Drošības policijas nedrīkstēs kurt ugunskurus un ierīkot atpūtas zonas
PIETIEK13.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nespējot likumīgā veidā tikt vaļā no Lato Lapsas, viņa fotokameras, drona un diktofona, Drošības policija beidzot nolēmusi ķerties pie normatīvo aktu sakārtošanas un iniciējusi grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.508 ,,Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu”. Tiesa, arī pēc šo grozījumu pieņemšanas Lato Lapsa vienīgi nevarēs 25 metru attālumā no Drošības policijas ēkas kurt ugunskuru, celt telti vai ierīkot atpūtas zonu, toties par filmēšanu un fotografēšanu šajā zonā šie un saistītie noteikumi neko nenoteic.
Kā rāda Ministru kabineta mājas lapa, Drošības policija ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes gādību uz apstiprināšanu valdības sēdē virza minēto noteikumu grozījumus, kas paredzētu ap Drošības policijas ēku Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 99a noteikt 25 metrus platu aizsargjoslu.
Aizsargjoslu likuma 23.1 panta pirmā daļa paredz noteikt aizsargjoslu ap valsts aizsardzības objektiem, lai, cita starpā nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī to, ka "netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde valsts aizsardzības objektos".
Grozījumu anotācijā norādīts, ka "Drošības policijas ēku kompleksa Rīgā, Kr. Barona ielā 99a ārējais perimetrs nav pienācīgi norobežots (nožogots), kā arī ap to nav noteikta aizsargjosla, kā rezultātā ir būtiski apgrūtināta kritiskās infrastruktūras objekta aizsardzības pasākumu plānošana un īstenošana".
Šie grozījumi Ministru kabineta sēdē iesniegti nepilnu mēnesi pēc tam, kad Lato Lapsa pirmoreiz sāka veikt filmēšanu Ērgļu ielā netālu no Drošības policijas ēkas. Drošības policijas darbinieki ar tās priekšnieka Normunda Mežvieta ziņu vairākkārt ir mēģinājuši šo filmēšanu kavēt, paziņojot, ka tā esot aizliegta, taču ne reizi nespējot minēt kādu normatīvo aktu, kas aizliegtu šādu filmēšanu sabiedriskā vietā.
Līdz ar grozījumu iesniegšanu Drošības policija faktiski apliecina, ka šādi normatīvie akti patiešām nav pastāvējuši un par tādu nepieciešamību un " kritiskās infrastruktūras objekta aizsardzības pasākumu plānošanu un īstenošanu" tā iedomājusies tikai pēc Lato Lapsas "ierosinājuma".
Taču, kā izriet no iecerēto grozījumu anotācijas, kas pievienota valdības sēdē izskatāmajam dokumentam, arī pēc to pieņemšanas filmēšana un fotografēšana uz ielas blakus Drošības policijas ēkai nebūs aizliegta. Taču šādā veidā Drošības policija liegs gan Lato Lapsam, gan jebkuram citam interesentam 25 metru aizsargjoslā veikt virkni citu darbību.
Jauno grozījumu anotācijā šīs darbības aprakstītas šādi: "Darbības, kuru veikšana ap valsts aizsardzības objektiem bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju ir aizliegta, paredz Ministru kabineta noteikumi Nr.1312 ,,Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem”. Šādas darbības ir:
1) ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas, kā arī celt teltis un kurt ugunskurus;
2) rīkot publiskus pasākumus, to skaitā sapulces, gājienus un piketus;
3) turēt dzīvniekus un nokraut materiālus;
4) novietot mehāniskos transportlīdzekļus un traktortehniku vai citu tehniku, kas netiek izmantota valsts aizsardzības objektā izvietoto valsts pārvaldes institūciju funkciju nodrošināšanai."
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
