Lato Lapsa pārsūdz ģenerālprokuroram prokuratūras lēmumu DP darbinieku noziedzīgo rīcību izvērtēt pašai DP
PIETIEK24.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lato Lapsa ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram kā nepamatotu un prettiesisku pārsūdzējis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurora Jāņa Mināta lēmumu - iesniegumu, kurā minēta virkne Drošības policijas darbinieku noziedzīgu darbību, nodot izvērtēšanai pašas Drošības policijas priekšniekam Normundam Mežvietam, ar kura ziņu šīs darbības, visticamākais, tikušas veiktas.
Pietiek jau ziņoja - šo lēmumu, turpinot praksi, kad kādas struktūras darbinieku noziegumus tiek uzdots izvērtēt šai pašai struktūrai, prokurors Mināts ir pieņēmis, uzskatot, ka tieši Mežviets ir īstā amatpersona, kam saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta otro daļu un Drošības policijas nolikuma 8.punktu uzdot organizēt pārbaudi par Lato Lapsas iesniegumā minētajiem faktiem.
Ģenerālprokuratūras pārstāvis, pieņemot šādu lēmumu, bija pat norādījis, ka prokuratūru Drošības policijas veicamās pārbaudes rezultāti jebkurā gadījumā neinteresēšot, - prokurora lēmumā minēts, ka par pārbaudes rezultātiem Drošības policijai vajadzētu ziņot tikai un vienīgi pašam Lato Lapsam, bet ne prokuratūrai.
Pietiek jau ziņojis, ka Lato Lapsas iesniegums sniedz skaidru priekšstatu par to, kā "vajadzības gadījumā" Drošības policijas darbinieki ir gatavi ne tikai pārkāpt dienesta pilnvaras un sastādīt nepatiesus dienesta ziņojumus, bet arī tiesā sniegt nepatiesas liecības, kuras turklāt vēl nav pat spējuši pirms tiesas saskaņot. Iesniegumā bija minēti trīs Drošības policijas darbinieki - Andris Klešs, Arnis Kupčs un Iļja Boronovskis.
Kā zināms, lai nepieļautu "savējo" saukšanu pie atbildības, Latvijas tiesībsargāšanas iestādes bieži izmanto šādu metodi - ziņas par kādas struktūras darbinieku iespējamiem likumpārkāpumiem nodot pārbaudīšanai šai pašai struktūrai. Gandrīz vienmēr šādos gadījumos pie atbildības neviens netiek saukts.
Pietiek šodien publicē Lato Lapsas sūdzību par prokurora lēmumu, kas ģenerālprokuroram iesniegta Prokuratūras likuma 23.panta kārtībā:
"Sūdzība Prokuratūras likuma 23.panta kārtībā
2015.gada 10.augustā iesniedzu Jums adresētu iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret Drošības policijas amatpersonām Andri Klešu, Arni Kupšu un Iļju Boronovski par iespējami izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem kriminālatbildība ir paredzēta Krimināllikuma 300.pantā, 317.pantā un 328.pantā. Minētajā iesniegumā izteicu arī virkni citu lūgumu saistībā ar Drošības policijas amatpersonu iespējami veiktajām pretlikumīgajām darbībām.
Uz minēto iesniegumu saņēmu Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurora J.Mināta 2015.gada 11. augustā parakstītu atbildi, kurā ir norādīts, ka manis iesniegtais iesniegums saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta otro daļu un Drošības policijas nolikuma 8.punktu tiek nosūtīts pārbaudes organizēšanai Drošības policijas priekšniekam Normundam Mežvietam.
Uzskatu, ka prokurors J.Mināts, pārsūtot manu iesniegumu Drošības policijai pārbaudes organizēšanai, ir rīkojies nepamatoti un prettiesiski. Šādu apgalvojumu pierāda zemāk izklāstītie apsvērumi.
Pirmkārt, iepazīstoties ar prokurora J.Mināta vēstulē norādīto pamatojumu mana iesnieguma pārsūtīšanai Drošības policijai pārbaudes organizēšanai, konstatēju, ka šādu savu rīcību prokurors J.Mināts pamato ar Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta otro daļu un Drošības policijas nolikuma 8.punktu.
Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta otrajā daļā ir norādītas Drošības policijas funkcijas valsts drošības jomā, secīgi, šī norma uz konkrēto gadījumu neattiecas.
Savukārt Drošības policijas nolikuma 8.punktā ir norādīts, ka Drošības policijas darbības tiesiskumu nodrošina Drošības policijas priekšnieks.
Ievērojot minēto, kā arī to, uz kādiem faktiskiem apstākļiem ir balstīts mans iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu pret Drošības policijas amatpersonām, secināms, ka Drošības policijas priekšnieks nav izpildījis savas tiešās funkcijas un visticamāk nav nodrošinājis Drošības policijas darbības tiesiskumu.
Tieši šī iemesla dēļ mans iesniegums tika adresēts un iesniegts Jūsu vadītajai iestādei, kas ir kompetenta un neatkarīga tiesībsargājošā iestāde, kuras funkcijās ietilpst uzraudzības pār likumības ievērošanu veikšana.
Kopsakarā ar augstāk minēto, otrkārt, vēlos norādīt, ka Prokuratūras likuma 1.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka prokuratūra patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu un tās uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.
Turklāt Prokuratūras likuma 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka prokurors, saņēmis informāciju par likuma pārkāpumu, likumā noteiktajā kārtībā izdara pārbaudi, ja informācijā ir ziņas par noziegumu. Konkrētajā gadījumā manā iesniegumā bija ietvertas ziņas par iespējami notikušiem noziedzīgiem nodarījumiem. Secīgi prokuroram J.Minātam, saņemot manu iesniegumu, bija pienākums izdarīt pārbaudi par manā iesniegumā izklāstītajām ziņām.
Prokuratūras likuma 17.pantā ir norādīts plašs prokurora pilnvaru klāsts, kuras ir pielietojamas, veicot iesnieguma pārbaudi. Nevienu no šīm pilnvarām prokurors J.Mināts nav pielietojis, lai pārbaudītu manis sniegtās ziņas par iespējami notikušiem noziedzīgiem nodarījumiem, kurus varētu būt izdarījušas Drošības policijas amatpersonas.
Treškārt, ir jānorāda, ka savā iesniegumā es norādīju uz Drošības policijas amatpersonu iespējami veiktām prettiesiskām darbībām. Šajā sakarā daru Jums zināmu, ka administratīvā pārkāpuma lietas, kas tika ierosināta pret mani, ietvaros notikušajā tiesas sēdē Drošības policijas amatpersonas liecināja, ka nestandarta situācijas rašanās gadījumā Drošības policijas amatpersonai ir pienākums rīkoties atbilstoši tiešā priekšnieka norādījumiem.
Ievērojot to, ka manā iesniegumā aprakstītā situācija, kā arī tās tālākā attīstība ir atzīstama par nestandarta situāciju, atzīstams, ka manā iesniegumā norādītās Drošības policijas amatpersonas visticamāk ir rīkojušās, vadoties no norādījumiem, kas tika saņemti no Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta.
Arī šī iemesla dēļ savu iesniegumu adresēju un iesniedzu Jums, jo uzskatu, ka konkrētajā gadījumā Drošības policijas priekšnieks nevar nodrošināt manā iesniegumā izklāstīto faktisko apstākļu objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu.
Uzskatu, ka gadījumā, ja prokurors J.Mināts būtu pienācīgi iepazinies ar mana iesnieguma saturu, viņam būtu kļuvis saprotams, ka objektīvu iesniegumā izklāstīto faktisko apstākļu pārbaudi Drošības policijas priekšnieks nevar nodrošināt.
Ceturtkārt, vēlos norādīt, ka atbilstoši Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.pantam ikvienam, kura tiesības un brīvības, kas noteiktas Konvencijā, tiek pārkāptas, ir efektīvas aizsardzības nodrošinājums valsts institūcijās, neskatoties uz to, ka pārkāpumu ir izdarījušas personas, pildot dienesta pienākumus.
Ievērojot manā iesniegumā, kā arī šajā sūdzībā izklāstītos faktiskos apstākļus, secinu, ka mana iesnieguma par kriminālprocesa uzsākšanu pret Drošības policijas amatpersonām pārbaude Drošības policijā nevar nodrošināt efektīvu attiecībā pret mani vērsto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, un uzskatu, ka minētais ir par pamatu manā iesniegumā izklāstīto faktisko apstākļu pārbaudes veikšanai Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā.
Vadoties no izklāstītā, kā arī pamatojoties uz Prokuratūras likuma 16.pantu, 17.pantu un 23.pantu, lūdzu Jūs:
- izskatīt šo sūdzību pēc būtības, realizējot savas kā ģenerālprokurora tiesības un funkcijas, kas izriet no Prokuratūras likuma;
- atzīt, ka Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurors J.Mināts, nosūtot manu 2015.gada 10.augusta iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu pārbaudes veikšanai Drošības policijas priekšniekam, ir rīkojies nepamatoti un prettiesiski;
- nodrošināt mana 2015.gada 10.augusta iesnieguma par kriminālprocesa uzsākšanu un tajā minēto faktu pārbaudi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
