Iesaki rakstu: 
Esmu redzējis daudzus aizsardzības ministrus, bet tādu bardaku Latgale vēl nav piedzīvojusi! It īpaši, spēlējoties ar Latgales karti un Latgales pašvaldību teritorijām!
Un, lūk, kāpēc! Nav skaidra un konsekventa plāna. Visas darbības – fikcija. Joprojām ir pilnīgs komunikācijas trūkums starp institūcijām, kurām būtu jānodarbojas ar drošību. Plus – nav normālas komunikācijas ar vietējām pašvaldībām un līdz ar to arī ar vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem, lauksaimniecības zemju un mežu īpašniekiem.
Rodas iespaids, ka virknei “zelta apļa” ierēdņu Latgale ir vienīgi kontūrs kartē. It kā tāda "krāsojamā grāmata", kur var jautri sazīmēt riņķīšus un kvadrātiņus: plus - mīnus divi, trīs centimetri.
Bet tā taču nav vienkārši bildīte! Tās ir teritorijas, kur dzīvo, strādā un plāno savu dzīvi un nākotni reāli cilvēki. Un divi, trīs centimetri "uz bildītes" – tie ir desmitiem kilometru Latvijas (!) zemes ar mežiem, laukiem un, pats galvenais, cilvēkiem. Kuriem šo nevērīgo karšu zīmējumu dēļ dzīve radikāli mainīsies.
Tā nedrīkst. Nedrīkst zīmēt uz kartes, nejūtot, nesaprotot un negribot saprast, ko jūt un kā dzīvos Latgales iedzīvotāji. Un diemžēl daļai ierēdņu, kuriem ir tiesības zīmēt kartes, pat nav drosmes personīgi atbraukt uz Latgali un satikt tos, kuru likteņus viņi ietekmē ar saviem “darbiem”.
Vēja ģeneratoru ierobežošanai – VIENA karte, mobilitātes ierobežošanai 30 kilometru attālumā no robežas – OTRA, gaisa telpas ierobežošanai 50 kilometru rādiusā – TREŠĀ. Un tur vēl ar vienaldzību centimetrs “turp-šurp”! Murgs un kauns!
Visas ierēdņu kartes apskatāmas šeit: https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=1331275728357137&id=100044241678947
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
