Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Lasām kopā valdības deklarāciju

Jurģis Liepnieks, Neatkarīgā
13.09.2023.
Komentāri (35)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdības deklarācija pilda ne tikai rituālas funkcijas, tas ir ne tikai formāls dokuments, kuru pieprasa Satversme, bet sava veida stūrakmens valdības politiskās atbildības arhitektūrā. Priekšvēlēšanu solījumi ir viens tāds politiskās atbildības atskaites punkts, valdības deklarācija – nākamais.

Dažādas valdības šim dokumentam piegājušas dažādi. “Vienotības” iepriekšējā Kariņa valdība rakstīja deklarāciju vairāk nekā divus mēnešus. Tā bija patiesi bēdīga, tajā tika apsolīts veicināt pilnīgi visu visās jomās. Tajā bija 328 punkti, tā vēl aizvien ir pieejama valdības mājaslapā šeit. Un katrs var salīdzināt, kas ir pazudis no deklarācijas (ļoti daudz kas, jo jaunajā ir tikai 39 punkti), kas mainījies, kas nācis klāt.

Uzreiz teikšu, ka punktu skaitam nav nekādas nozīmes. Nozīme ir tikai divām lietām - pirmkārt, ko šis teksts liecina par tā sastādītāju zināšanām, intelektuālajām un profesionālajām spējām. Otrkārt, kā šis teksts ir vai nav izmantojams kā politiskās atbildības instruments. Vai, atverot šo tekstu pēc gada vai trijiem, jebkurš no mums var jēgpilni spriest par to, vai valdība ir vai nav, vai cik lielā mērā izpildījusi solīto.

Palasīsim deklarāciju kopā no šiem diviem aspektiem. Ievada sadaļu ar skaistajiem un patosa pilnajiem vārdiem izlaižam, ķeramies uzreiz pie konkrētajiem punktiem.

1. Koalīcija uzskata, ka Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras koalīcija apņemas īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5% apmērā no IKP līdz 2026. gadam.

Interesanti, ka te minēts 2027. gads. Proti, gads, kurā darbu uzsāks nākamā Saeima, gads, par kuru šai koalīcijai, šai valdībai un Saeimai pilnīgi noteikti nebūs nekādas teikšanas. Katru reizi, kad politiķi apņemas kaut ko, ko darīt patiesībā vajadzēs citiem, man ir skaidrs, ka mani grib apmānīt. Te gan teikts “līdz” 2027., un tas varētu nozīmēt 2026. gadā, bet tad kāpēc tā skaidri arī nevarēja uzrakstīt - 2026. gadā valsts aizsardzības budžets sasniegs 3%. Bet nu labi, es šim pat nepiekasīšos, jo šis ir viens no trijiem viskonkrētākajiem un skaidrākajiem deklarācijas punktiem.

2. Koalīcija apņemas veidot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Koalīcija atbalstīs Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi.

Visaptverošu aizsardzības sistēmu mēs veidojam jau sen, tā ir paredzēta visos dokumentos, šī apņemšanās bez tālākas konkretizācijas neko nenozīmē. Un ko nozīmē “uzlabosim sabiedrības gatavību”, - nav skaidrs, vēl mazāk tas, kā tiks stiprināta noturība. Es uzskatu šīs par pilnīgi tukšām frāzēm. Atbalstīsim aizsardzības industrijas izaugsmi? Brīnišķīgi. Bet kā atbalstīsiet? Kāds jauns patronu iepirkums no vietējās firmas, kas tikai saliek kopā komponentes un rada tiešu apgādes apdraudējumu? Nodokļu atlaides? Granti? Kas ir domāts? Kaut jel ko konkrētu varētu, lūdzu, uzzināt?

3. Koalīcija apņemas pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju līdz 2023. gada beigām, kā arī uz robežas ar Krieviju. Turpinās investēt viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību.

Pabeigs žogu uz visas austrumu robežas līdz gada beigām? Labi. Brīnišķīgi. Šis ir konkrēti. Gaidīsim rezultātu.

4. Latvijas austrumu robežas zonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem veidos mērķētas atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Mērķētas atbalsta programmas? Hmm, interesanti. Nu ko, gaidām mērķētās atbalsta programmas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, lai kas ar to būtu domāts.

5. Koalīcija nodrošinās valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti. Koalīcija cer panākt enerģētisko neatkarību no Krievijas, veikt Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī.

Vispār visi lēmumi par atslēgšanos no BRELL tīkla ir jau pieņemti un saskaņoti ar Lietuvu un Igauniju, energokompānijas pie tā strādā, un Kariņa valdība apgalvoja, ka to būs iespējams izdarīt vēl pirms 2025. gada. Šis izskatās pēc mēģinājuma pierakstīt sev jau izdarītus darbus.

6. Koalīcija apņemas paplašināt mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu.

Brīnišķīgs punkts. Virzīsies uz izsvērtu un pamatotu apvienošanos. Ko tas nozīmē? Sabiedrisko mediju apvienošana ir jau nez cik sena tēma, izmuļļāta un izdiskutēta, atkal muļļāta. Tad ko, kāds ir viedoklis, kāda ir politika - apvienos vai neapvienos? Man netop skaidrs. Jums?

7. Koalīcija apņemas stiprināt tiesu neatkarību un tiesnešu spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīt tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēt tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju.

Ko īsti nozīmē spriest tiesu pēc likuma gara, ne burta, lai vairotu taisnīgumu?

Mums jau ir tāds ģenerālprokurors, kurš uzskata, ka nav ko daudz uz likuma burtu skatīties un no Eiropas cilvēktiesību spriedumiem baidīties, jo valsts ir bagāta, var atļauties samaksāt, kad nu tiešām kāds līdz tai Eiropas Cilvēktiesību tiesai aizcīnās un tamlīdzīgi.

Parasti mūsu platuma grādos šāda veida izteicieni nozīmē atsauci uz slaveno kino citātu “zaglim ir jāsēž cietumā”, ar kuru bezgala simpātiskais, taisnīgais, vīrišķīgais un visādi citādi lieliskais Visocka tēlotais izmeklētājs Žeglovs izskaidro savus tiesiskuma un taisnīguma principus. Principus, kādi pastāvēja Staļina laika Padomju savienībā. Staļinam bija izpratne, kā nodrošināt taisnīgumu, kuru nenodrošina likuma burts.

Vai varbūt zem šī ir domātas kādas orbānveidīgas tiesu reformas, lai nodrošinātu taisnīgākas tiesas? Te prasītos autoru izvērstāks skaidrojums.

8. Koalīcija apņemas atbalstīt latviešu valodas apguvi kā vienotas sabiedrības pamatu un pilnībā pāriet uz vispārējo izglītību valsts valodā līdz 2025. gadam. Nodrošināt vienotu sistēmu, kas piedāvā iespējas apgūt latviešu valodu katram pieaugušajam.

Pāreja uz izglītību valsts valodā vispār jau it kā sen ir nolemta, bet nu labi, pieņemsim, šis nozīmē, ka tā vēl aizvien ir spēkā, taču vienota latviešu valodas apguves sistēma pieaugušajiem ir kaut kas jauns. Labprāt uzzināšu par to ko vairāk.

9. Koalīcija apņemas atbalstīt latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu.

Tas arī vienīgais, kas deklarācijā teikts par kultūru. (Ja neskaita virzību un mediju apvienošanu.) Pat nezinu, ko teikt par šo ambiciozo punktu. Nu paldies, ka atbalstīsiet. Vispār jau to pat Satversme min kā vienu no valsts pastāvēšanas mērķiem, prieks, ka jūs to atbalstāt. Var saprast, ka ministram būs daudz darba.

10. Deklarācijā pausta apņemšanās risināt valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus.

Tātad deklarācijas 10. punktā rakstīts, ka deklarācijā esot pausta apņemšanās risināt. Īsti nesaprotu šo. Kaut kur citur deklarācijā tā ir pausta? Nu, paust apņemšanos, tas, protams, ir lieliski. Žēl, ka tas arī viss. Apņemšanās ir. Nekādu plānu, ideju, darbu nav.

11. Koalīcija stiprinās ģimeniskas vides un ārpusģimenes aprūpes sistēmu un veicinās dzīves autonomijas palielināšanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Stiprinās un veicinās… bla bla bla.

12. Koalīcija cer panākt sociālā budžeta ilgtspēju un nodrošinājumu cienīgām vecumdienām, kā arī ieviest sociālo pakalpojumu minimālo grozu un mazināt nabadzības riskus ar mērķētu sociālo atbalstu.

Ambīciju apmērs krīt ar katru punktu, nu jau vairs nav pat pausta apņemšanās kaut ko izdarīt, tagad tikai cerība. Šis ir kaut kas jauns Latvijas valdības deklarāciju vēsturē.

13. Deklarācijā pausta apņemšanās veidot uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, nodrošinot primārās veselības aprūpes plašāku pieejamību, kas būtiski uzlabo agrīnu diagnostiku un spēju ārstēt pacientus no slimībām ar augstiem mirstības rādītājiem.

Arī šeit tiek apgalvots, ka deklarācijā esot pausta apņemšanās. Maigi izsakoties, īpatnējs valodas lietojums. It kā runāt par sevi trešajā personā. Pašam atsaukties uz neesošiem sevis citātiem. Ērmīgi. Kurš nez to rakstīja?

Un - apņēmība veidot. Nekonkrētāk un vispārīgāk jau vairs nevarēja?

14. Koalīcija apņemas ieviest ilgtspējīgu, visus Latvijas iedzīvotājus aptverošu veselības finansēšanas modeli vienlīdz ar efektīviem e-pārvaldes datu risinājumiem. Nodrošināt veselības nozares publisko finansējumu 12% apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, neskaitot ārpus fiskālās telpas finansētas investīcijas.

Kādu tieši modeli? Tiem visiem ir vārds, par tiem visiem tiek diskutēts gadiem! Vai tiešām jūs tik ļoti necienāt savus vēlētājus, ka nevarat normāli uzrakstīt, kas ar to ir domāts? Vai nekas nav domāts, jo jūs vienkārši paši nejēdzat neko par šīm jomām, modeļiem utt.?

12% no budžeta, protams, nebūtu slikti sākumam (ES vidējais 15%), bet kāpēc šeit nav norādīts, kurā gadā vai līdz kuram gadam tas tiks sasniegts? Starp citu, uzskatu, ka daudz pareizāk būtu lietot nevis % no budžeta, bet gan no IKP, kas ir vieglāk salīdzināms rādītājs, bet nu lai būtu 12% no budžeta, tikai kad?

15. Koalīcija pauž gatavību panākt veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Pausta apņēmība modernizēt sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegt iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem tiks atbalstīti augsti sasniegumi sportā, tajā skaitā olimpiskā un paraolimpiskā kustība.

Pauž gatavību panākt un apņēmību modernizēt. Nu jauki, bet atkal par kādiem tieši pasākumiem mēs runājam? Ne mazākās idejas. Tukšas frāzes.

16. Koalīcija apņemas veicināt sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu.

Nu šis vispār ir lieliski! Viņi nedomā neko pat darīt, lai padarītu dzīvi drošāku, cilvēkus aizsargātākus, vienīgais, ko plānots veicināt, - mūsu izpratne par mūsu pašu atbildību. Cik es saprotu, īpaši no vardarbības cietušajām sievietēm tiks mācīts par viņu pašu atbildību.

17. 2025. un 2026. gadā tiks turpināta minimālās algas paaugstināšana, lai nosegtu dzīves dārdzības pieaugumu un mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskus.

Kādu skaitli nešķita laba ideja iedot? Par cik paaugstinās, cik strauji, lai mēs varētu spriest, kā tas mazinās nabadzības riskus?

18. Koalīcija plāno uzlabot mājokļu pieejamību, palielinot investīcijas mājokļu, tajā skaitā īres mājokļu, būvniecībā un renovācijā dažādos Latvijas reģionos.

Hmm, koalīcija investēs mājokļos. Tiešām? Gribu zināt vairāk.

19. Lai mazinātu birokrātiju un valsts pārvaldi padarītu elastīgāku, koalīcija vairāk uzticēsies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dos iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Koalīcija izvirzīs skaidrus sasniedzamos mērķus valsts budžeta programmām un regulāri vērtēs rezultātus, pārskatot un optimizējot esošos pārvaldes procesus, funkcijas un tam paredzēto finansējumu.

Atvainojos, es neko nesapratu. Man trūkst zināšanu, lai šo iztulkotu.

20. Koalīcija apņemas īstenot vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabot valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām.

Šo arī ātrumā nesaprotu, bet kaut kā šķiet, ka te slēpjas apakšā kas ļoti konkrēts un kādam privātam datu devējam ļoti izdevīgs pasākums.

21. Koalīcija iestāsies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumā jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu.

Vai šis nozīmē Stambulas konvencijas ratificēšanu? Vai ko? Kāpēc nevar skaidri uzrakstīt? Kas jāslēpj? Kāpēc?

22. Tāpat koalīcija veicinās iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, palielinās sabiedriskā labuma organizācijām pieejamo finansējumu.

Palielinās finansējumu NVO? Interesanti. Kā? Kad? Par cik?

23. Koalīcija apņemas īstenot ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības pakalpojumus un produktus, noteikt un atbalstīt prioritārās eksporta specializācijas jomas un jaunuzņēmumus.

Noteiks prioritāras jomas? Un ko tās jomas iegūs no tā, ka tās tiks nosauktas par prioritārām? Būs kāda reāla palīdzība? Nodokļu atlaides? Vai kas? Un kas tieši ir domāts ar to politiku, kas radīs augstākas pievienotas vērtības pakalpojumus un produktus? Tukšas frāzes, par kurām neviens nekad neatbildēs.

24. Plānots veidot inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram.

Ak ekosistēmu? Ak sadarbosies? Ak, naivā, skaistā tukšmuldēšana. Bet jūtu, ka roku pielikuši cilvēki, kas vispār pat aptuveni neko nesaprot no izpildvaras un valsts, kuri patiesībā pat nesaprot, ko vēlas pateikt vai panākt. Viņi sapņo par skaistiem kuģiem, kādus kādreiz ir redzējuši tālās ostās, citās valstīs, bet viņi pat nenojauš par fizikas vai hidrodinamikas likumu pastāvēšanu, kur nu vēl par šo likumu izmantošanu kuģubūvē.

25. Paredzēts attīstīt zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību.

Attīstīt lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību? Kā valdība to attīstīs? Un kas tieši ar šo domāts? Man nav ne jausmas. Domāju, autoriem arī.

26. Koalīcija plāno palielināt izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Iecerēts uzsākt pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs.

Par cik palielināt? Kad palielināt? Līdz kuram gadam, kādā apmērā? Ar tieši šādām tukšām, nekonkrētām frāzēm jau izglītības un zinātnes finansējums ir tur, kur ir. Kāpēc veselībai un aizsardzībai varēja uzrakstīt konkrētu skaitli, bet šeit nē?

27. Koalīcija apņemas paaugstināt Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles pārvaldības modeli.

Oho, tā pati JV un PRO koalīcija, kas RD ir sastrīdējusies un gāž viens uz otru dubļu spaiņus. Nu, lai veicas. Un kas ir domāts ar “vienotu Rīgas metropoles pārvaldības modeli”? Vai vecā labā ideja par likumu par Rīgu? Kāpēc tā nevar uzrakstīt? Vai kaut kas cits?

28. Deklarācijā pausta apņemšanās ieguldīt ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Koalīcija atbalstīs industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicinās tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darba vietas.

Ar industriālām zonām domāts kas? Kas šobrīd traucē pašvaldībām veidot industriālās zonas, ko tās arī dara? Kāds tam vispār sakars ar valdību? Finansiāli veicinās attīstību? Kā? Kas ar šo domāts? Es nezinu.

29. Koalīcija iecerējusi veidot ilgtspējīgu sabiedrisko pārvadājumu attīstības un satiksmes infrastruktūras pārvaldības modeli, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu.

Hmm… nostiprinot dzelzceļu… kas tieši ar to domāts tuvākajos trīs gados, kamēr labākajā gadījumā strādās šī valdība? Arī nezinu, nesaprotu.

30. Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, plānots sekmēt pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un reemigrāciju, kā arī palielināt darbaspēka pieejamību, tajā skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Koalīcija veidos "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas, novērsīs šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ.

Es saprotu, ne par kādu darba tirgus atvēršanu, kas bija “Vienotības” tik svarīgs uzstādījums, ka tā dēļ pat krita valdība, jo Nacionālā apvienība bija pret, vairs runas nav un tagad tiek piedāvāts tieši tas, par ko arī iepriekšējā koalīcijā nekādu pretrunu nebūtu bijis. Šis ir interesants pagrieziens.

31. Koalīcija turpinās attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu. Lai attālinātu valsts kapitālsabiedrības no politiskās ietekmes un piesaistītu investīcijām nepieciešamo kapitālu, mazākuma daļu no tirgus orientētām publiskām kapitālsabiedrībām plānots kotēt biržā, kā arī ieviest labas pārvaldības principus un mazināt ierēdniecības pārstāvību kapitālsabiedrību padomēs.

Pievērsīšu uzmanību, ka attālināt valsts kapitālsabiedrības no politiskas ietekmes nozīmē attālināt tās no valsts ietekmes. Tā ir privatizācija, un, kā mēs šeit redzam, pat viens no mērķiem ir tieši valsts ietekmes mērķtiecīga zaudēšana šajos uzņēmumos.

32. Koalīcija nodrošinās drošu, iekļaujošu un vienojošu izglītības vidi nākotnes prasmju apguvei, pārejot uz izglītības programmu finansējumu. Plašāk integrēs tajā digitālās un STEM kompetences ar mērķi panākt, ka vidējā termiņā Latvija dubulto augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās. Koalīcija uzlabos mācību kvalitāti, nodrošinot regulāru individuālo mācību sasniegumu monitoringu.

Interesanti gan, kā koalīcija šo izdarīs. Rakstījis atkal kāds, kam nav nekāda sakara ar reālo dzīvi, nekādu zināšanu par problēmām izglītībā, nekādas reālas pieredzes nedz izglītībā, nedz izpildvarā.

33. Deklarācijā pausta gatavība panākt Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunot mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiks Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.

Kārtējais paziņojums par to, ka deklarācijā esot pausts kaut kas. Šoreiz gatavība panākt. Tukšas frāzes.

34. Plašāk tiks integrēti aprites ekonomikas principi uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos.

Tiešām? Kā valdība integrēs kaut kādus principus uzņēmējdarbībā? Man tas nav metodoloģiski skaidrs. Praktiski savukārt es zinu, ka šīs ir tukšas frāzes, ko rakstījis kāds, kas neko no tēmas nezina. Neviena konkrēta soļa, darba, plāna attiecīgi, protams, nav.

35. Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, koalīcija panāks efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem.

Šis ir interesanti. Žēl, ka atkal nav nekā konkrēta, ko analizēt.

36. Koalīcija veiks būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabos ekonomikas konkurētspēju, mazinās ienākumu nevienlīdzību un palielinās nodokļu ieņēmumus, kā arī samazinās ēnu ekonomiku. Koalīcija vienkāršos nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu.

Hoho, uzlabos konkurētspēju, padarīs vienkāršāku, samazinās ēnu ekonomiku, īsāk sakot, atrisinās visas problēmas. Gaidu ar nepacietību.

37. Fiskālo politiku koalīcija īstenos saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem un to adaptēs atbilstoši gaidāmajiem Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības tiesiskā ietvara grozījumiem pēc šo grozījumu pieņemšanas.

Koalīcija ievēros likumus. Vareni. Laba apņemšanās.

38. Koalīcija veidos pretciklisku, sociāli atbildīgu un attīstību veicinošu fiskālo politiku, veicot nepieciešamās investīcijas, kā arī sniedzot atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijās.

Atkal viens skaists, pareizs, nekonkrēts teikums. Nu, paskatīsimies, kā viņi saprot, kur ciklā mēs esam, un kā tad tas pretcikliskums izpaudīsies. Nekad vēl tas Latvijā nav izdevies nevienai valdībai. Vēlu veiksmi.

39. Koalīcija īstenos tādu fiskālo politiku, kas vispārējās valdības parādu ilgtermiņā vidēji uztur 40% līmenī no IKP.

Šis ir interesants punkts, ņemot vērā, ka šobrīd valsts parāds ir nedaudz virs 40% no IKP. Ja būtu skaidrs, kas ir domāts ar ilgtermiņu, varētu mēģināt no šī punkta kaut ko izsecināt, bet tagad tas ir vienkārši kārtējais bezjēdzīgais vārdu savirknējums. Ar šādu formulējumu ir gan iespējams tuvākajos gados strauji palielināt aizņemšanos, sakot, ka ilgtermiņā mēs plānojam 40%, bet īstermiņā uziesim uz 65% un tad ilgtermiņā atkal jau citas valdības un Saeimas strēbs ievārīto. Vai arī tieši otrādi, norādīt, ka mēs esam jau pie optimālajiem griestiem un palielināt parādu nebūtu pareizi.

Tas arī bija pēdējais punkts. Ļoti raksturīgs šai deklarācijai - slēpt savus plānus, nevis tos atklāt. Būt aizplīvurotiem, nevis skaidriem un tiešiem.

Tas ir labākais, ko par šo deklarāciju var pateikt.

Par sešiem šogad veicamajiem darbiem citreiz.

Novērtē šo rakstu:

102
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi