Iesaki rakstu: 
Kāpēc tik skarbs vērtējums? Reizēm der mazliet atvērt acis un pajautāt, kāda jēga vienam vai otram pasākumam? Un kas tur patiesībā notiek? Lai nesanāk kā ar gāzētu cukurūdeņu reklāmām - sola veldzēt slāpes, bet izrādās, ka iepumpē smagu devu ar cukuru. Līdzīgi ar LAMPU - sola vienu, bet patiesībā, tas ir pavisam kaut kas cits.
Sāksim ar to, ka LAMPA cenšas sevi pozicionēt par pilsonīgās sabiedrības pārstāvju diskusiju platformu, kur runāt par problēmām, šķilt idejas, un tam it kā būtu jāved uz labāku, civilizētāku sabiedrību un valsti? Vai tiešām tā tas ir?
Atcerēsimies būtisko faktu - Eiropas Komisija ir atzinusi Latviju par vājāko ES valsti Baltijā. Pēc pirktspējas paritātes - dzīves dārdzības/ienākumu līmeņa attiecības mēs atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas par... desmit gadiem. Tas nozīmē, ka labklājības līmeņa ziņā Latvijas pilsoņi Lietuvas un Igaunijas līmenī sagaidīs varbūt pēc desmit gadiem. Par vidējo ES līmeni pat nesapņojot. Tie ir cienījamu ekspertu atzinumi, balstīti drošticamos datos, tas viss nesen publicēts “Latvijas Vēstnesī”.
Nabadzības plaisas ziņā mēs gadiem esam pēdējās vietās starp Bulgāriju un Rumāniju. Demogrāfijā ir dziļi ielaistas problēmas, izglītības reformas uzkārtas, nepabeigtas. Šo sarakstu diemžēl var turpināt un turpināt. Bet LAMPĀ sapulcējās dažādi politikāņi, intelektuāļi un gudri pašapmierinās, pozē viens otram. Bet kas tieši no tā mainās? Nekas. Tikai viņu ego savstarpēji masturbēts un kolektīvā pašapmierinājumā izbaudīts. Nu… perversi.
Daļa no viņiem pārstāv partijas, kuras ir tieši atbildīgas par iepriekšminētajiem rezultātiem. Kad kāds naivi pajautā - kā tad tā, tad viņi steidzīgi nostājas “cūku aplī”, izveido riņķi un ar snuķiem baksta viens otram vienā vietā un rukšķ - mēs jau ne, tie jau viņi -, un noveļ vainu par izgāztajām reformām uz politisko konkurentu. Un tā pa apli. Protams, ka vainīgs rezultātā nav neviens. Vai arī kāds klātneesošs mitoloģisks ļaunprātis.
Ja tās būtu auglīgu diskusiju prāta vētras (brainstorm), tad Latvija nebūtu tur, kur tā ir - ar valdību, kas čakarē skolotājus, pārdabiski steidz izdabāt alkohola lielražotāju lobijiem un atdod labklājības nozari populistu madāmai “paspēlēt ministri.” Tādēļ LAMPA ir vien izrādīšanās un gaisa sildīšana ar runām, kurām neseko reāli darbi.
LAMPiāņi tur pulcējas jau vairākus gadus pēc kārtas, bet valstī joprojām visu nosaka, nevis tā dēvētā pilsonīgā sabiedrība, bet ekonomisko grupējumu krusttēvi. To spilgti apliecināja pašvaldību vēlēšanas, kad atkal triumfēja lembergi, trukšņi, ušakovi (vai tad ne?). Par LAMPiāņu tukšrunāšanas simbolu kļuva arī Saeimas vēlēšanās, kad populisms nonāca līdz tādam absurdam, ka par valdības veidošanas garantu - “saprāta balsi” kļuva kāds ļoti apšaubāms tips. Tāds, kurš, kā vēsta leģenda, reiz, sašņaucies aizdomīgus pulverīšus, lakojis savam sunim nagus.
Atvainojos par skarbo salīdzinājumu, bet LAMPā pulcējas Rīgas kafejnīcu dīvānā pirdēju publika, TV kastē sēdētāji un svešvārdu kombināciju virpinātāji. Un ziņkārīgie, kuri vēlas šo zvēru dārzu aplūkot tuvplānā. Tikai der atcerēties, ka Latvijā vasara ir tik gara, cik ir. Un nedēļas nogales arī nav tik daudz. Ir bezgala daudz citu, daudz labāku veidu, kā pavadīt šo vērtīgo vasaras laiku. Vai vērts ziedot skaistas vasaras, skaistu nogali, lai klausītos tukšas runas?
Protams, vienmēr būs cilvēki, kuriem patiks kolektīvi masturbēt savu ego un tad vienam otru paslavēt, cik glīti sanācis. Bet tā nav pilsonīgā sabiedrība. Pilsonīgā sabiedrība prot definēt savus mērķus, spēj par tiem reāli cīnīties un sasniegt tos. LAMPIāņi tādi nav un nebūs. Tas ir skaisti iepakots biznesa projekts, kurā veiksmīgi tiek iepārdotas ego pašapmierināšanās izrādes.
LAMPIāņu publikai atpūtas brīžos starp intelektuālā orgasma brīžiem der pašiem sev pajautāt - kā tas nākas, ka Cēsīs katru gadu sapulcējas tūkstošiem gudri, izglītoti, skaisti, intelektuāli dziļi pilsoņi, bet valsti valda izbijis virpotājs ar vāju angļu valodu, trukšņu un ušakovu sponsori un vēl virkne ar apšaubāmiem un tikpat ietekmīgiem personāžiem?
Atvainojos visiem par omulības bojāšanu. Nav jau nekas slikts, ja reizi gadā Rīgas kafejnīcu dīvānā pirdēji mazliet papurkšķina Cēsu pils parkā, iedzer kādu alu un pasilda Cēsu ekonomiku.
* GROTCom (Globālas Starpgalaktiskās izcilības centra) ģenerālsekretārs
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
