Iesaki rakstu: 
Kāpēc tik skarbs vērtējums? Reizēm der mazliet atvērt acis un pajautāt, kāda jēga vienam vai otram pasākumam? Un kas tur patiesībā notiek? Lai nesanāk kā ar gāzētu cukurūdeņu reklāmām - sola veldzēt slāpes, bet izrādās, ka iepumpē smagu devu ar cukuru. Līdzīgi ar LAMPU - sola vienu, bet patiesībā, tas ir pavisam kaut kas cits.
Sāksim ar to, ka LAMPA cenšas sevi pozicionēt par pilsonīgās sabiedrības pārstāvju diskusiju platformu, kur runāt par problēmām, šķilt idejas, un tam it kā būtu jāved uz labāku, civilizētāku sabiedrību un valsti? Vai tiešām tā tas ir?
Atcerēsimies būtisko faktu - Eiropas Komisija ir atzinusi Latviju par vājāko ES valsti Baltijā. Pēc pirktspējas paritātes - dzīves dārdzības/ienākumu līmeņa attiecības mēs atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas par... desmit gadiem. Tas nozīmē, ka labklājības līmeņa ziņā Latvijas pilsoņi Lietuvas un Igaunijas līmenī sagaidīs varbūt pēc desmit gadiem. Par vidējo ES līmeni pat nesapņojot. Tie ir cienījamu ekspertu atzinumi, balstīti drošticamos datos, tas viss nesen publicēts “Latvijas Vēstnesī”.
Nabadzības plaisas ziņā mēs gadiem esam pēdējās vietās starp Bulgāriju un Rumāniju. Demogrāfijā ir dziļi ielaistas problēmas, izglītības reformas uzkārtas, nepabeigtas. Šo sarakstu diemžēl var turpināt un turpināt. Bet LAMPĀ sapulcējās dažādi politikāņi, intelektuāļi un gudri pašapmierinās, pozē viens otram. Bet kas tieši no tā mainās? Nekas. Tikai viņu ego savstarpēji masturbēts un kolektīvā pašapmierinājumā izbaudīts. Nu… perversi.
Daļa no viņiem pārstāv partijas, kuras ir tieši atbildīgas par iepriekšminētajiem rezultātiem. Kad kāds naivi pajautā - kā tad tā, tad viņi steidzīgi nostājas “cūku aplī”, izveido riņķi un ar snuķiem baksta viens otram vienā vietā un rukšķ - mēs jau ne, tie jau viņi -, un noveļ vainu par izgāztajām reformām uz politisko konkurentu. Un tā pa apli. Protams, ka vainīgs rezultātā nav neviens. Vai arī kāds klātneesošs mitoloģisks ļaunprātis.
Ja tās būtu auglīgu diskusiju prāta vētras (brainstorm), tad Latvija nebūtu tur, kur tā ir - ar valdību, kas čakarē skolotājus, pārdabiski steidz izdabāt alkohola lielražotāju lobijiem un atdod labklājības nozari populistu madāmai “paspēlēt ministri.” Tādēļ LAMPA ir vien izrādīšanās un gaisa sildīšana ar runām, kurām neseko reāli darbi.
LAMPiāņi tur pulcējas jau vairākus gadus pēc kārtas, bet valstī joprojām visu nosaka, nevis tā dēvētā pilsonīgā sabiedrība, bet ekonomisko grupējumu krusttēvi. To spilgti apliecināja pašvaldību vēlēšanas, kad atkal triumfēja lembergi, trukšņi, ušakovi (vai tad ne?). Par LAMPiāņu tukšrunāšanas simbolu kļuva arī Saeimas vēlēšanās, kad populisms nonāca līdz tādam absurdam, ka par valdības veidošanas garantu - “saprāta balsi” kļuva kāds ļoti apšaubāms tips. Tāds, kurš, kā vēsta leģenda, reiz, sašņaucies aizdomīgus pulverīšus, lakojis savam sunim nagus.
Atvainojos par skarbo salīdzinājumu, bet LAMPā pulcējas Rīgas kafejnīcu dīvānā pirdēju publika, TV kastē sēdētāji un svešvārdu kombināciju virpinātāji. Un ziņkārīgie, kuri vēlas šo zvēru dārzu aplūkot tuvplānā. Tikai der atcerēties, ka Latvijā vasara ir tik gara, cik ir. Un nedēļas nogales arī nav tik daudz. Ir bezgala daudz citu, daudz labāku veidu, kā pavadīt šo vērtīgo vasaras laiku. Vai vērts ziedot skaistas vasaras, skaistu nogali, lai klausītos tukšas runas?
Protams, vienmēr būs cilvēki, kuriem patiks kolektīvi masturbēt savu ego un tad vienam otru paslavēt, cik glīti sanācis. Bet tā nav pilsonīgā sabiedrība. Pilsonīgā sabiedrība prot definēt savus mērķus, spēj par tiem reāli cīnīties un sasniegt tos. LAMPIāņi tādi nav un nebūs. Tas ir skaisti iepakots biznesa projekts, kurā veiksmīgi tiek iepārdotas ego pašapmierināšanās izrādes.
LAMPIāņu publikai atpūtas brīžos starp intelektuālā orgasma brīžiem der pašiem sev pajautāt - kā tas nākas, ka Cēsīs katru gadu sapulcējas tūkstošiem gudri, izglītoti, skaisti, intelektuāli dziļi pilsoņi, bet valsti valda izbijis virpotājs ar vāju angļu valodu, trukšņu un ušakovu sponsori un vēl virkne ar apšaubāmiem un tikpat ietekmīgiem personāžiem?
Atvainojos visiem par omulības bojāšanu. Nav jau nekas slikts, ja reizi gadā Rīgas kafejnīcu dīvānā pirdēji mazliet papurkšķina Cēsu pils parkā, iedzer kādu alu un pasilda Cēsu ekonomiku.
* GROTCom (Globālas Starpgalaktiskās izcilības centra) ģenerālsekretārs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
