Laizāne cenšas noslēpt - kurš pieņēma lēmumu rīkot operas izrādi par 405 000 eiro
PIETIEK16.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Eiropas Savienības padomes prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne jau kopš aizvadītās ceturtdienas cenšas neatklāt - kuras konkrētās amatpersonas pieņēma un apstiprināja lēmumu par vienu vienīgu operas Valentīna izrādi Berlīnē no nodokļu maksātāju līdzekļiem samaksāt vairāk nekā 405 tūkstošus eiro.
Aizvadītajā ceturtdienā, atklājoties šim faktam, Laizāne Pietiek apgalvoja, ka uz visiem jautājumiem būšot gatava atbildēt pirmdien. Savukārt pirmdien amatpersona jau bija pārdomājusi un paziņoja - ne uz kādiem jautājumiem viņa atbildēt nevēloties, lai tos nosūtot preses pārstāvei.
Savukārt Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone Laizānes uzdevumā uz Pietiek jautājumu - kurš tieši pieņēma lēmumu par iespaidīgās summas piešķiršanu vienai vienīgai operas izrādei - pirmdien sniedza šādu ievērības cienīgu "atbildi", ko uzskatāmības labad publicējam pilnībā:
"Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programma ir neatņemama jebkuras prezidentūras sastāvdaļa. Tā kā Latvijā nav institūciju, kas nodarbojas tieši ar Latvijas kultūras popularizēšanu ārvalstīs (kā, piemēram, Francijas Institūts, Mickēviča Institūts, Britu padome, Gētes institūts u.c.), prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas veidošana tika uzticēta Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātam līdz ar tā izveidi 2012.gadā.
Prezidentūras kultūras un publiskās diplomātijas programma ir tapusi ciešā sadarbībā ar citām valsts iestādēm, kultūras iestādēm, kā arī prezentēta dažādos forumos. Tajā skaitā (šis nav visaptverošs saraksts), kur īpaši pieminēta opera „ Valentīna”:
- 2014.gada 28.novembrī Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padomē
- 2014.gada 10.novembrī prezidentūras kultūras programma tika atklāta Rīgas Biržā
http://es2015.lv/lv/jaunumi-es2015/408-atklata-latvijas-prezidenturas-es-padome-kulturas-programma
- 2014.gada 9.oktobrī preses konference un prezentācija sekretariāta un nodibinājuma Rīga 2014 sadarbībai
- 2014.gada 26.jūnijā apspriesta Nacionālajā kultūras padomē
- 2014.gada 25.martā Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas locekļiem
http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/02D142DAF7C4BABBC2257CA1002E3697?OpenDocument
- 2014.gada 19.februārī prezentēta kultūras mediju pārstāvjiem
- vairākas reizes apspriesta prezidentūras kultūras programmas darba grupā
Operas „Valentīna” izrāde Vācijā ir tikai viens no publiskās diplomātijas un kultūras programmas notikumiem, tādējādi popularizējot Latvijas kultūru pasaulē un jaunāko latviešu oriģināloperu.
Ministru kabinets 2014. gada 12.augustā pieņēma lēmumu par līdzekļu apropriācijas pārdali Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015.gadā, tostarp arī par operas „Valentīna” izrādīšanu Berlīnē.
Tāpat Ministru kabinets jau 2014.gada martā pieņēma lēmumu par valsts budžeta ilgtermiņa saistībām Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmas sagatavošanu un īstenošanu, t.sk., operai
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40316525&mode=mk&date=2014-03-11
Ceru, ka atbildēju uz Jūsu jautājumu."
Kā Pietiek jau informējis, 405 919 eiro ir summa, ko Latvijas valsts ir apņēmusies samaksāt par vienu vienīgu operas izrādi Berlīnē: tur šā gada 19. maijā Latvijas Eiropas Savienības prezidentūras prezentācijas pasākumu ietvaros notiks viena pretrunīgi vērtētās Artura Maskata operas Valentīna izrāde.
"Jā, tā summa ir tāda, tas ir dārgākais pasākums," Pietiek aizvadītajā ceturtdien apliecināja Selga Laizāne, Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja. Viņa apstiprināja arī to, ka no šīs summas par zāles īri vien tiks samaksāti 250 tūkstoši eiro.
"Ebreju genocīda tēma joprojām ir svēta lieta it īpaši Vācijā, bet te nav runas par šī darba diskutējamo iestudējuma un muzikālo kvalitāti. Jautājums ir, vai tiešām mūsu valstij par katru cenu vajag kaut ko tādu atļauties. Nav pārliecības, ka atrastos daudz bagāto Eiropas valstu, kas saņemtos realizēt tik dārgu un ambiciozu projektu - vest viesizrādē VIENU (!) operas izrādi, pašiem maksājot pat par telpām. Nemaz jau nerunājot par skumjo faktu, cik daudz varētu izdarīt Latvijas Nacionālās operas (LNO) mūziķu situācijas un infrastruktūras uzlabošanai, ja viņiem būtu pieejams šāds papildu finansējums pie Kultūras ministrijas dotācijas," Pietiek atzina kāds kultūras darbinieks, uzzinot šo faktu.
"Tas ir saistīts ar tematiskajām līnijām, ko mēs esam izvēlējušies kultūras programmai. Tā kā šogad ir Otrā pasaules kara beigu gadadiena, tādēļ tāda izvēle. Tas bija Rīga 2014 projekts, ir vairāki projekti, ko mēs turpinām no kultūras galvaspilsētas projekta. Tur ir vairāki iemesli," skaidro Laizāne, par pasākuma izmaksām paužot šādu nostāju: "Vienmēr var lētāk, bet jautājums jau ir par saturu. Saturs ir primārs. Saturs ir svarīgs un vajadzīgs, pēc tā arī tiek izvēlēti projekti."
Saskaņā ar Laizānes skaidrojumu "šoreiz neesot izdevies vienoties par partnerību", lai gan "esot strādāts kopā ar Latvijas vēstniecību", - tāpēc arī ceturtdaļmiljonu eiro nākas maksāt par telpu īri uz vienu vakaru.
"Man nav nekādi komentāri. Operai tas ir darbs. Man ir tikai viens cipars – Berlīnes operas īre maksā 250 000, pārējie ir transporta izdevumi utt., opera no tā nenopelna ne centa," - šādu komentāru Pietiek savukārt sniedza LNO direktors Liepiņš. Uz jautājumu, vai naudu nebūtu varējuši izmantot jēdzīgāk, viņš atbildēja: "Būtu, tikai neviens tā nedomā, jo tas jau ir noticis. Atpakaļceļa nav. Bet es vispār negribu to komentēt. Bet tāda ir Berlīnes operas cena. Ja grib prezentēt valsti šādā veidā, tad tā tas maksā. Lēmums ir pieņemts, tādēļ negribu to komentēt."
Foto no foto.lu.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
