Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Salīdzināt Latviju ar Nigēriju, tādējādi norādot uz Latvijas neiedomājamo atpalicību, nav nekas jauns. Tā ir darījis, piemēram, toreizējais Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars (“Pēc tiesu varas sistēmas neatkarības Latvija atrodas vienā līmenī ar Nigēriju” - 2018. gada 26.februāra ziņa). Tiesa, šāds salīdzinājums ir acīm redzamā #vissirslikti un #atlaistsajmu stilā, tādēļ Mārtiņa Bondara atklāsmes publicēja Sputnik Latvija. Bet pats Mārtiņš Bondars šobrīd vairs nav ne Rīgas domnieks, ne Saeimas deputāts, ne Krājbankas valdes priekšsēdētājs.

Medijos Latvijas iedzīvotāji ne reizi ir salīdzināti ar Nigērijas iedzīvotājiem pēc laimes izjūtas[1]. Vismaz 2010.gadā Latvijas iedzīvotāji bija pat mazāk laimīgi vai drīzāk – vēl stipri nelaimīgāki – nekā nigērieši (attiecīgi – Nigērija 85.laimes vietā, Latvija - 110). Diemžēl, jau 2015.gadā aina ir vēl melnbaltāka[2] – nigērieši ir kļuvuši par vienu no laimīgākajām nācijām pasaulē, kamēr Latvija ir stabili nostiprinājusies kā viena no nelaimīgākajām.

Un te nu nelīdz arī labklājības kāpums – ja 2010.gadā Latvija pēc GDP[3] ierindojās 67.vietā (bet Nigērija 132.vietā), tad 2023. gadā vieni no visnelaimīgākajiem cilvēkiem pasaulē dzīvo valstī, kas pēc GDP[4] ierindojas nu jau visnotaļ atzīstamajā 50.vietā pasaulē (Latvijā), bet vieni no vislaimīgākajiem – Namībijā, kas ieņem 111.vietu.

Iespējams, Latvijas iedzīvotāju konstanto gatavību būt nelaimīgiem var izskaidrot ar nesen popularizēto ziņu, kas tik lieliski iekļaujas Latvijas kā “neizdevušās valsts” naratīvā. Tādēļ interesanti ir padomāt arī par to, vai šis stāsts ir tikai par varas un naudas dalīšanu šaurā jomā (bezsaimnieka dzīvnieki, savvaļas dzīvnieki) vai arī šī ir trenēšanās sabiedrības šūpošanai. Tad varam tikai minēt, pret ko nākamreiz protestēs ar ātro kredītu neierobežoto naudu un dažu pelēko kardinālu nevīstošo ietekmi. Katrai ķēkšai ir saprotams, ka tad, ja visu likumu grozījumi tiks apspriesti nevis likumā noteiktajā kārtā, bet piketu un demaršu formā, Latvijas kāpiens - pa GDP statistikas līkni vai dzīvnieku aizsardzību – nevarēs turpināties, tādā veidā ir iespējams ātri sasniegt brīvo kritienu.

“Latvijas radio 1” 2023.gada 25.septembrī raidījumā “Ķepa uz sirds” paziņo: “Latvija kopā ar Nigēriju, jeb kāpēc dzīvnieku labturības jomā esam atpalikusi valsts.[5]” Ar šo “ziņu” aktīvi dalās sociālo tīklu lietotāji – trendu uzsāk dzīvnieku aizsardzības biedrība (un PVD reģistrētā patversme) “Ķepu ķepā” savā Facebook lentā, un tālāk jau dalīšanās ar šo skumjo vēsti kļūst lavīnveidīga, īpaši TikTok platformā.

4.oktobrī ātrie kredīti, kas dziļā nelaimē iegrūduši tūkstošiem cilvēku[6] [7]valstīs, kurās GDP ir zemāks pat par Nigēriju, Latvijā glābj ne tikai savu reputāciju, bet arī “glābj dzīvniekus” un uzstājas kā “labdarības fonds”, prezentē “preses konferenci”[8], kurā stāsta tieši tādas pašas šausmīgas šausmas (citāti): “Jau šobrīd situācija ar dzīvnieku aizsardzību mums ir ļoti sliktā stāvoklī, (..) situācija dzīvnieku aizsardzības jomā kļūst arvien sliktāka un tūlīt tiks apturēta sabiedrības izaugsme humānākai un labturīgākai Latvijai”.

Tātad, cik patiesības ir apgalvojumā: “Vai Tu zināji, ka Latvija dzīvnieku aizsardzības tiesību aktos pasaules mērogā ir līdzās ar Nigēriju un vēl čupiņu valstu?”

Apgalvojums tiek balstīts nevalstiskas organizācijas “Global Animal Law Association” publicētos datos[9]. Tajās valstis iedalītas astoņās (8) grupās atkarībā no vairākiem kritērijiem. Viens no tiem – vai dzīvniekam ir atsevišķs statuss likumdošanā (piemēram, Moldova ir vienīgā valsts 3. grupā, jo tās likumdošanā dzīvniekam ir cits statuss).[10] Taču pati par sevi grupa negarantē labākus vai sliktākus panākumus dzīvnieku aizsardzības jomā. Piemēram, Indija ierindojas 7.grupā, jo tai ir ne tikai nacionālā likumdošana, bet arī pienākums just līdzi visām dzīvajām būtnēm ir noteikts Indijas konstitūcijā. [11]

Tātad atrašanās zemākā grupā (Latvija atrodas 2.grupā) vai augstākā grupā (Indija atrodas 7.grupā) nekorelē ar dzīvnieku aizsardzības tiesību aktu kvalitāti vai patieso dzīvnieku aizsardzības stāvokli.

Un kā tad ar “čupiņu valstu”, kur Latvija ir kopā ar Nigēriju? Vēl šajā čupiņā atrodas vismaz Islande, Īrijia, Lielbritānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Dānija, Igaunija, Lietuva, Portugāle, Gibraltārs, Sanmarino, Itālija (starp citu, Spānija, Venecuēla un Kolumbija, kurās diemžēl joprojām atļautas vēršu cīņas, atrodas 4./5.grupā, jo vēršiem šajā valstī ir “cits statuss”[12]), Andora, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Maķedonija, Serbija, Slovākija, Polija, Ukraina, Ungārija, Rumānija, Bulgārija, Grieķija, Kipra, Malta, Turcija, Azerbaidžāna, Libāna, Izraēla, Katara, AAE, krievija, Pakistāna, Nepāla, Bangladeša, Mjanma, Srilanka, Taizeme, Malaizija, Indonēzija, Filipīnas, Taivana, Dienvidkoreja, Japāna, Austrālija, Jaunzēlande, Grenlande, Meksika, Nikaragva, Gvatemala, Kostarika, Kuba, Jamaika, Puertoriko, Venecuēla, Gviāna, Peru, Čīle, Urugvaja, Paragvaja, Gana, Uganda, Kenija, Tanzānija, Zambija, Malavi, Zimbambve, Botsvana Namībija un Dienvidāfrikas Republika un vēl citas valstis...

Interesanti, kas ir tā “čupiņa” ļaužu, kas labprāt uzliks Latvijai “čupiņu”? Un kā Latvijas aplikšana ar “čupiņām” var uzlabot dzīvnieku labturību Latvijā? Bet tāds arī nav mērķis – mērķis ir #vissirslikti un #atlaistsajmu. Respektīvi, diskreditēt Latviju un mūsu neatkarības sasniegumus, tai skaitā dzīvnieku aizsardzības jomā un to reglamentējošajā likumdošanā. Kancelēt ES regulu īstenošanu un padarīt Latviju par ārpus likuma esošu nomali kopā ar visiem dzīvniekiem un cilvēkiem.

Ņemot vērā konstanto zemo startu savas valsts pulgošanā, esam ļoti auglīga augsne šādām konfabulācijām. Pie kā tas var novest, saprotams, pēc 24.02.2022 nevienam it kā nav jāsaka.


[1] https://www.db.lv/zinas/petijums-latvija-iedzivotaji-mazak-laimigi-neka-nigerija-226176

[2] https://jauns.lv/raksts/sievietem/53362-vislaimigakie-latvija-ir-cilveki-ar-berniem-atklats-petijuma

[3] https://photius.com/rankings/economy/gdp_per_capita_2010_0.html

[4] https://wisevoter.com/country-rankings/gdp-per-capita-by-country/

[5] https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kepa-uz-sirds/latvija-kopa-ar-nigeriju-jeb-kapec-dzivnieku-labturibas-joma-esa.a181885/

[6] https://e.vnexpress.net/news/news/latvian-man-arrested-in-hcmc-for-running-loan-shark-rings-4618911.html

[7] https://jauns.lv/raksts/zinas/565001-vjetnama-aizturets-latvijas-kompanijas-sun-finance-group-parstavis-aigars-plivcs

[8] https://www.facebook.com/watch/live/?mibextid=zDhOQc&ref=watch_permalink&v=1703332810175192

[9] https://www.globalanimallaw.org/database/national/index.html

[10] Moldova  - kā vienīgā valsts  - ietilpst 3.grupā, tās civillikumā ierakstīts, ka dzīvnieki nav lietas (manta) un tos aizsargā īpaši likumi. Taču attiecībā uz dzīvniekiem jāievēro likumdošana, kas  attiecas uz mantu/ MOLDOVA CIVIL CODE (2002) Article 287. Animals (1) Animals are not considered things. They are protected by special laws. (2) With regard to animals, provisions regulating things shall apply, save for cases provided by law.

[11]Constitution of India 51 A. "It shall be the duty of every citizen of India [...] (g) to protect and improve the natural environment including forests, lakes, rivers and wild life, and to have compassion for living creatures."

[12] https://www.hsi.org/news-resources/bullfighting/

Novērtē šo rakstu:

21
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...