Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Laimes likums

Jānis Caics*
07.09.2014.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudziem no Jums ir labi zināmi vārdi: „Ir cilvēks, ir problēma. Nav cilvēks, nav problēmas.” („Есть человек, есть проблема. Нет человека, нет проблемы” – krievu valodā).

Kā Jums liekas, vai šie vārdi iederas arī likumdošanā? „Ir likums, ir problēma. Nav likums, nav problēmas." Atbilde būs „drīzāk nē”. Mēs esam pieraduši, vismaz mūs ir pieradinājuši, pie gluži pretējas domas: „Ir likums, nav problēmu. Nav likuma, ir problēmas." Tas ir skaists sauklis, tīkams, viegli uztverams un saprotams. Protams, juristi iebildīs un precizēs: „Ir likums, vajadzētu būt mazāk problēmām. Nav likums, vajadzētu būt vairāk problēmām." Tomēr tas nav tik labskanīgs un prātā paliekošs. Piekritīsiet? Tāpēc atgriezīsimies pie tīkamā saukļa, jo tieši par to ir šis raksts.

Dzīvē problēmu netrūkst. Daudz kas nenotiek tā, kā vēlamies. Mēs pastāvīgi saskaramies ar dažādiem šķēršļiem, kas mazina mūsu apmierinātību ar dzīvi. Turklāt mēs konstatējam, ka neesam tādi vieni, bet patiesībā – daudzi. Tāpēc mēs vēlamies būt vēl vairāk apmierināti ar dzīvi! Laimīgi cilvēki laimīgā valstī un laimīgā pasaulē.

To bez ievērības nav atstājis likumdevējs, kas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam ir ietvēris stratēģisku mērķi – veicināt sabiedrības apmierinātību ar dzīvi.

Bet kas traucē šo mērķi sasniegt? Psihologi. Likumdevēja ieskatā psihologi nav pietiekami kompetenti, lai paaugstinātu cilvēku apmierinātību ar dzīvi. Vismaz tā izriet no jaunā likumprojekta „Psihologu likums” anotācijas. Kā atrisināt šo problēmu? Pieņemot likumprojektu „Psihologu likums”. Un šeit mēs atgriežamies pie saukļa: „Ir likums, nav problēmas. Nav likums, ir problēmas”. Bet vai viss ir tik vienkārši? Aprunāsimies ar racionāli domājošu cilvēku.

Vispirms, racionāli domājošs cilvēks uzdos mums jautājumu:

- cik ļoti šāds likumprojekts ir nepieciešams? (un tad uzdos vēl precizējošus jautājumus)

- vai nozarē pastāv problēmas, kādas tās ir, kā tās novērst?

- vai likumprojekts vispār var šīs problēmas novērst?

- vai nav efektīvāku līdzekļu, kā šīs problēmas novērst?

Ja nezināsim, ko atbildēt, bet (pietiekami motivēti) lūgsim padomu, tad racionāli domājošs cilvēks veiks izpēti. Šīs izpētes ietvaros racionāli domājošs cilvēks noteikti saskarsies ar tādu terminu kā „likumu plūdi” jeb „normu plūdi”, t.i.:

pārmērīga un ļoti bieža valsts iejaukšanās dažādās dzīves sfērās, nosakot normatīvo regulējumu, kas sasniedz tādus apjomus, ka tiesību sistēma vairs nespēj efektīvi funkcionēt, kā rezultātā normatīvos aktus nav iespējams pilnvērtīgi izprast, ievērot, piemērot un kontrolēt[1].

Racionāli domājošs cilvēks, iespējams, apzinās bijušā Saeimas Juridiskā biroja vadītāja un esošā Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa vārdus:

„Jāpanāk balanss, lai cilvēki saprastu, kādos gadījumos normatīvais akts ir nepieciešams, mēģinot salauzt priekšstatu, ka likums ir vienīgais līdzeklis, - tas ir pēdējais līdzeklis, ja visi pārējie nav izrādījušies lietderīgi.”[2]

Labi, bet kā šīs atziņas ir saistāmas tieši ar konkrētu likumprojektu? Jautāsim racionāli domājošam cilvēkam: „kā paaugstināt psihologu pakalpojumu kvalitāti?” Atbilde būs vienkārša: „risiniet problēmas izglītības sistēmā un pilnveidojiet studiju programmas. Esošiem psihologiem finansiāli nodrošiniet kvalifikācijas paaugstināšanu. Valsts un pašvaldību iestādēs paaugstiniet psihologiem izvirzāmās prasības, taču obligāti paaugstiniet arī atalgojumu, lai psihologi varētu sev nodrošināt iztiku, nestrādājot vairāk kā vienu slodzi.” Tomēr ironiski tieši šīs jomas likumprojekts neskar. Bet ko tad skar likumprojekts?

Likumprojekta anotācija iezīmē šādas problēmas:

nav vienota regulējuma psihologu nozarei;

nav vienotas sertifikācijas sistēmas;

nav pietiekami formulētas prasības psihologu izglītībai;

nav noteikta atbildība par sniegtajiem pakalpojumiem;

nav noteikti ierobežojumi psihologam, kurš savā darbībā ir pieļāvis kļūdas;

nav noteikti saistoši psihologa profesionālās darbības kvalitātes un ētikas standarti;

nav noteiktas psihologa iegūtās informācijas konfidencialitātes, kā arī psihologa iegūtas informācijas uzglabāšanas un aizsardzības prasības.

Racionāli domājošs cilvēks aplūkos šīs problēmas un par katru no tām sniegs šādus komentārus:

nav vienota regulējuma psihologu nozarei:

labi, ja izmantojat šādu pieeju, tad, lūdzu, pieņemiet juristu likumu, žurnālistu likumu, ārstu likumu, pārdevēju likumu, ekonomistu likumu, politologu likumu, utt., tā lai katrai jomai būtu savs likums neatkarīgi no tā, vai šie jautājumi jau ir atrunāti citos normatīvajos aktos (racionālā cilvēka sejā ir manāms, bet balsī ir dzirdams sarkasms);

nav vienotas sertifikācijas sistēmas:

jā, nav vienotas sertifikācijas sistēmas. Taču pretēji likumprojekta izstrādātāju norādītajam, jau daudzus gadus Latvijā pastāv brīvprātīga sertifikācijas sistēma, par kuru ir atbildīgas profesionālās nozares asociācijas. Kāpēc likumprojekta izstrādātāji norādīja, ka Latvijā nepastāv nekāda sertifikācijas sistēma[3]? Neziņa vai apzināta maldināšana?

nav pietiekami formulētas prasības psihologu izglītībai:

lūdzu, pievērsiet uzmanību Izglītības likumam, Augstskolu likumam un Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumiem Nr.202 „Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus”, kuros ir ietvertas izglītības prasības un nepieciešamie kredītpunkti, kas attiecināmi arī uz psiholoģijas nozari. Papildus tam, lūdzu, iepazīstieties ar psihologu profesiju klasifikatoru un standartu[4], kas detalizēti raksturo psihologa kompetenci un nepieciešamās prasmes. Kāpēc neveicat grozījumus šajos normatīvajos aktos?

nav noteikta atbildība par sniegtajiem pakalpojumiem:

uz atbildību ir attiecināms vispārējs regulējums. Ja pakalpojumu saņēmēju neapmierina pakalpojumu kvalitāte, viņš var vērsties ar prasību pret psihologu vispārējā kārtībā. Turklāt pakalpojumu saņēmējs var vērsties ar sūdzību profesionālajā asociācijā, kuras biedrs ir attiecīgais psihologs.

nav noteikti ierobežojumi psihologam, kurš savā darbībā ir pieļāvis kļūdas:

ja pakalpojumu saņēmējs vēršas ar sūdzību profesionālajā asociācijā, tā viņu var izslēgt un izbeigt sertifikāta darbību. Psihologam būs grūtības iestāties citā asociācijā, jo asociācijas pirms jauna biedra uzņemšanas un sertifikāta izsniegšanas pārbauda, vai par viņu iepriekš nav iesniegtas sūdzības.

nav noteikti saistoši psihologa profesionālās darbības kvalitātes un ētikas standarti:

daudzām profesionālajām asociācijām ir pieņemti savi kvalitātes un ētikas standarti, kas daudzos jautājumos savstarpēji pārklājas. Asociācijām ir īpašas ētikas komisijas, kas nodrošina kontroli pār ētikas kodeksa ievērošanu no psihologu puses. Darbības kvalitātes un ētikas standarti ir atrunāti arī profesiju klasifikatorā un standartā.

nav noteiktas psihologa iegūtās informācijas konfidencialitātes, kā arī psihologa iegūtas informācijas uzglabāšanas un aizsardzības prasības:

uz psihologiem ir attiecināmas vispārējas prasības saistībā ar informācijas konfidencialitāti, kā arī iegūtas informācijas uzglabāšanas un aizsardzību. Profesionālo asociāciju pieņemtie ētikas kodeksi sevī ietver regulējumu par konfidencialitātes ievērošanu un personu datu aizsardzību. Ja psihologs tos pārkāpj, viņu var izslēgt no asociācijas. Arī šajā sakarā likumprojekts neievieš nekādas būtiskas izmaiņas, vienīgi apstiprina jau pastāvošo kārtību.

Racionāli domājošs cilvēks nobeigumā secinās, ka likumprojekts atkārto jau citos normatīvajos aktos regulētus jautājumus. Vienīgais būtiskais jauninājums ir piespiedu sertifikācija, kas turklāt ir realizējama pa atsevišķām jomām. Interesanti, ka šobrīd augstākās izglītības iestādes nenodrošina padziļinātas apmācības šajās jomās. Vēl interesantāk, ka psihologiem par saviem līdzekļiem vajadzēs sertificēties, apmaksāt supervizoru darbību, un paaugstināt savu kvalifikāciju, lai tādējādi izpildītu likumprojekta prasības – pa atsevišķām jomām.

Šajā brīdī racionāli domājošs cilvēks aicinās mūs iztēloties psihologu Latvijas lauku novadā. Psihologu, kurš saņem lauku novadam atbilstošu darba samaksu. Psihologu, kurš sava zemā atalgojuma dēļ ir spiests strādāt vairāk kā vienu darba slodzi – dažādās jomās. Psihologu, kurš lauku novada specifisko iezīmju dēļ vienīgais sniedz savus pakalpojumus – dažādās jomās, jo citu psihologu nav tuvākajā apkārtnē.

Šo psihologa tēlu racionāli domājošais cilvēks aicinās iztēloties pēc likumprojekta pieņemšanas un spēkā stāšanās....tam nenovēršami sekos dziļa izelpa un skumjas domas par to, kā cilvēkiem radīsies jaunas problēmas un jauni šķēršļi, bet viņu apmierinātība ar dzīvi mazināsies...labākajā gadījumā nepaaugstināsies. Kāpēc?

Racionāli domājošs cilvēks paskaidros. Daudzi psihologi iepriekš aprakstītajos apstākļos nespēs izpildīt likumprojekta prasības, īpaši finansiālu apsvērumu dēļ. Viņi būs spiesti pārkvalificēties vai piebiedroties tautiešiem citās valstīs. Vairākiem Latvijā palikušiem psihologiem būs mazāki ienākumi, jo daļa ienākumu tiks izmantota likumprojekta prasību izpildei. Vairāki psihologi mazāk laika pavadīs kopā ar sev tuviem cilvēkiem, jo būs spiesti vairāk strādāt, lai kompensētu atrautos ienākumus. Citi psihologi paaugstinās maksu par saviem pakalpojumiem. Tas daudziem cilvēkiem liegs psihologu pakalpojumu pieejamību. Tas novedīs pie „tukšiem novadiem”, kur nebūs neviena sertificēta psihologa.

Jūs turpināt teikt un rakstīt: „Ir likums, nav problēmu. Nav likuma, ir problēmas." To izdzirdot un izlasot, racionāli domājošs cilvēks ar ironijas pilnu skatienu sejā dziļi nopūtīsies.

* Arodbiedrības „Latvijas Psihologu arodbiedrība” valdes priekšsēdētājs


[1] Sk., piemēram, Osipova S. Ievads tiesību socioloģijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 125-126.lpp.

[2] Sk. Kusiņš: likums ir pēdējais risinājums, ja pārējie nav izrādījušies lietderīgi

Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/kusins-likums-ir-pedejais-risinajums-ja-parejie-nav-izradijusies-lietderigi.d?id=43443465

[3] Sk. Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra sēdē apstiprinātā Informatīvā ziņojuma „Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību” 3.lpp. Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40303499

[4] Sk. Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”, otrās pamatgrupas atsevišķa grupa Nr.2634 „Psihologi” un šo noteikumu 2.pielikuma 1.34.apakšnodaļu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...