Iesaki rakstu: 
Latviešu valodā ir jēdziens "laiku zīmes". Parasti ar to saprot pēdējo laiku zīmi, kad ies bojā viss materiālais, notiks otrā Kristus atnākšana. Un ir laika zīmes. Tās sevišķi zināmas Emīlijai no Sedas. Tās vēsta par karstām vasarām, aukstām ziemām, neparastiem pavasariem, vēliem rudeņiem un ziedu karnevālu veļu laikā.
Novērots, ka pirmās un otrās savijas, saaužas un saadās likteņa zīmēs: tā Pirmā pasaules kara sākums tiek saistīts ar īpaši karstu vasaru, kas sekoja neparasti sausam pavasarim. Otrā pasaules kara epicentros - Somijā, Krievijā novērotas neparasti aukstas ziemas. Un šogad esam liecinieki neparasti siltai ziemai un kāviem debesīs, līdz ar to pats prasās jautājums - vai sekos dramatiski notikumi sociālajā un saimniecības jomā?
Cilvēki tramīgi skatās: lūk, tie putni, kas katru gadu steigušies atpakaļ - uzņemt minerālvielas no kūstošā sniega un vīt jaunu ligzdu, neierodas. Zivju bari peld kaut kā citādāk. Augi sajauc ziedēšanas kārtību pavasarī. Par šīm zīmēm gribas teikt - tam taču nav nekādas loģikas! Bet loģika ir, tikai tā nav redzama. Šo loģiku atpazīst īpaši prāti - lai atceramies Finka pareģojumus Itālijas karalim un Benjamiņu madāmai, Hanusena pareģojumu Hitleram, ka viņš zaudēs karu, kas pašam gaišreģim maksāja dzīvību.
Lieli notikumi sākas ar klusu uzstājīgu priekšvēstnešu pavadošo sīkšanu, kas brīžam apklust - varbūt nekas tur nebija? - bet tad atkal šī uzmācīgā skaņa top dzirdama, tā vairs neapklust, tā pieaug spēkā, līdz ar drausmīgiem dārdiem nāk redzams tas, kas būs - jaunā laikmeta sākums, vecā bojāeja.
Mīklaini notikumi savijas, un īpašu lomu spēlē simboli - dzīvnieki. Poseidona dēla Eifēma palaistais balodis izlidoja cauri Simplegādam, tikai dažas astes spalvas zaudējot. Tā arī argonautu kuģis izpeldēja cauri visu sadragājošajiem kustīgajiem klinšu vārtiem, zaudējot tikai nelielu šķēpeli no kuģa pakaļgala. Vai arī mums viss būs labi, būs jauki un priecīgi, varēsim laimē diet?
Un ugunsgrēks Rīgas cirkā, pitona bojāeja liek uzdot jautājumu - kas nāks? Kas sekos? Kas tā par zīmi? Cirka zirdziņa simbolika ir īpaši bagāta ar noslēpumiem. Vai tā ir zīme, ka Latvija ies bojā? Vai iznīcība skars lielāku apgabalu? Vai Grieķija rīt bankrotēs un Eirozona sabruks? Vai Reģu ugunsgrēks bija Latvijas, kādu to pazinām labajos laikos, bojāejas vēstnesis.
Šodien redzam tikai drupas, apvilktas ar zaļajiem tīkliem, ļaunais zaļais zirneklis iesūc visu un pārvērš fermentēta masā. Dahomejā pielūdz lielo Pitonu, kas radījis pasauli. Ak, jautājumu tik daudz, bet tie nepalīdz. Bet Vudū jau esam mēs visi, mēs iesim bojā līdz ar Zemi. Kādēļ tik smeldzīgas šīs vergu dziesmas, no tām nevar paslēpties. To sīkā smalkā skaņa nonāk sirdī pa vistaisnāko ceļu un neiet prom. Vai pareģe Zavīra un prātnieks Zozomabe palīdzēs, vijoties ātrās Afrikāņu dejās? Vai mums būs jādodas tumsā un aukstumā?
Piektdien Eiropā bija Saules aptumsums. Tie vienmēr saistīti ar grandiozam katastrofām, šausmīgiem notikumiem. Valstu bojāejām, batālijām, apvērsumiem, bankrotiem. Vai arī šoreiz? Kad atlicis maz laika, viss redzams citādā gaismā. Nāves ēnā krāsas kļūst spilgtākas, katra mirkļa garša piesātinātāka, līdz nāk nenovēršamais.
Un patiesi, Eirozona ir laicīgs veidojums, tā neatturami virzās pretī savam liktenīgajam aisbergam. Vairs tikai viens pagrieziens. Eiro vērtība kritusies, kopš par to spriedām pagājušo reizi, par 12%.
Ja Grieķija atstās Eirozonu, mirklī kritums var būt līdz 0,7 dolāriem par vienu eiro. Mirklī simtiem pasaules banku var bankrotēt. Kas iedos tirgū kāpostiņu un rutkiņu, ja naudiņas nebūs? Vai Sprīdītim būs jādodas pasaulē, jo viņa zeme izpārdota? Ak, kaut ātrāk nāktu jauna civilizācija un šī zustu, šī netaisnības pasaule, kurai jānogrimst purvā, ko pati radījusi!
Ja Grieķija atstāj Eirozonu, tad ar to nekas nebeidzas. Gluži otrādi, tikai sākas. Tātad Eiropas Savienībā būs valsts, kurā nekādi likumi nedarbojas. Līdz ar to neviena Grieķijas banka nevar bankrotēt, jo, lai cik eksteritoriāla būtu Eiropas Savienības likumdošana, tā nevar aizvietot nacionālo tiesu. Bet ja tiesa izmesta mēslaine, tad tā nekādus lēmumus pieņemt nevar.
Ak, nopriecājās Miera Osta. Mums tur pavisam maz naudiņas ugunī. Nu, nu, noteica Zavīra. Skati, Latvijai tas maksās 322 miljonus eiro (http://www.faz.net/aktuell/finanzen/das-wuerde-der-grexit-kosten-13489479.html). Pusi no Latvijas veselības aprūpes budžeta. Būs jāgriež, vai, kā būs jāgriež - jo Zelta teļi centrālā bankā gaida upurus. No katra sērdieņa 160 EUR, tātad vienam ziemas mēnesim apkures vairs nebūs, nosals zīdaiņi un vecie cilvēki, kas redzējuši labākus Ulmaņa laikus - bet, ak vai, labie laiki jāaizmirst. Ak jā, pavasaris. Bet būs aukstas dienas. Junkera plāns Latvijā nedarbojas, Dragi bondu pirkšanas programma Latvijā nedarbojas. Zelta teļš grib izlaist caur zarnām skolnieces un skolnieciņus. Tas ir jaunais elitārais seksa veids.
Francija un Itālija slepeni plānojot tai dienā, kad Eirozona bruks, realizēt savas stratēģijas. Mēs nezinām neko. Bet ir jau maisi, kas zina. Bet naudu nevar ēst. Kad viss būs nopostīts, nauda nepabaros. Ooo, kalnu vēji - tie taisnu tiesu spriedīs. Bet mēs tur vairs nebūsim.
Seko mums 
SEPLP padomes locekļi dažādos pasākumos un masu medijos runā par krievu kolonistiem un okupantiem kā par mazākumtautību. Tā tiek saukti cilvēki, kuri ieradušies Latvijā pēc 1940. gada 16. jūnija un viņu pēcteči. Šie cilvēki neadekvāti tiek pielīdzināti vecticībniekiem, kuri sen ir integrējušies, ievēro Satversmes vērtības, dzīvo Latvijā paaudzēm ilgi un pieder Latvijai kopš valsts dibināšanas. Regulāri no SEPLP pārstāvjiem ir nācies dzirdēt, ka krievijas valsts valoda ir mazākumtautību valoda. Tas neatbilst patiesībai un ir diskriminējoši.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
