Laiks nokāpt no beigtā zirga: atklāta vēstule zemkopības un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriem

»

Par skolu programmām nav šī tēma. Un arī ne par pārtiku un sadzīšanu pilsētās. Un - pat ne par mani tas nav. Bet par procesiem, kas notiek pasaulē un Latvijā kā tās daļā. Un laikam taču nav gudri tos censties neredzēt un necensties saprast. Bet tā, protams, katra paša izvēle. Miers!
P.S> Un arī krāpt un apčakarēt nav forši. Un normālā biznesā tā sen vairs nav ikdiena, bet ārkārtas parādība.

Atbildēt

»

Ja skolu programās jau iestrādāts, ka krāpt un apčakarēt ir forši, koļīties un rīt tabletes ir patīkamāk kā strādāt tad rezultāts būs neizbēgams. Pilsētās dzīvos 99% mudaku un žļembās sintētisko pārtiku, kurai atšķirsies vien iepakojuma spožums.
Pats drošivien esi bankas darbonis vai kāds cits pilsētas dīkdienis, kurš ar likuma nodrošinātām monopoltiesībām, pelna uz tautas ekonomisko sadzīšanu pilsētās.

Atbildēt

»

Toties drīz redzēsi kur tevi aizvedis kapitālisms un banku verdzības klans. Neaizmirsti baltas čībiņas sagatavot.

Atbildēt

»

Tur jau ir tā atšķirība starp K.Ulmaņa laiku lauku saimniecībām un tagadējām. Brīvās Latvijas laikā lauku saimniecībās bija zināms, optimāls hektāriem, lopu skaits, kas nodrošināja efektīvu lauku mēslošanu ar dabisko mēslpjumu, un kopā ar augu sekas pasākumiem, augsne netika degradēta, kā tas notiek tagad - gāžot tai virsū nenormālos daudzumos ķīmiju, minerālmēslus. Bez tiem jau tagad daudzkur neaug nekas.
Tā ka arī šajā jomā lieliem soļiem ejam Eiropā, jau daļēji esam tur. Bet vai tā vajadzēja?
Izejot no teiktā laukos bija vajadzīgi cilvēki, kas ir svarīgi arī no drošības viedokļa, tagad....nekā.

Atbildēt

»

Ir jau 27 gadi izdevies.Vajadzēja Ivana bandu aizsūtīt uz ārzemēm sēnes lasīt ,nevis no pseidokomunisma celtniekiem konvertēt kapitālisma un demokrātijas celājos t.i slepkavu un laupītāju bandu vadoņus nedrīkst pārvērst par brīvības cīnītājiem,skolotājiem vai praviešiem.

Atbildēt

Pirmais – nemelot. Otrais – sniegt patiesu informāciju padotajiem un sabiedrībai. Trešais – cienīt citu spējas savākt un iesniegt sabiedrībai nozīmīgu patiesu informāciju.
Kur tādi dzīvo??????????

Atbildēt

»

Šādā raksta komentāru formātā, protams, nav iespējams iztirzāt visus sabiedrības attīstības aspektus. Tāpēc neiedziļināšos šoreiz dziļāk.
Bet, jā - palieku pie pamatapgalvojuma (kas citiem ļaudīm, protams, var būt grūti pieņemams) - šīs patiešām ir 2 pamatizvēles. Kurām, kā rakstīju jau iepriekš, var būt īstenošanas nianses.
Un es noteikti nevienā vārdā neteicu, ka ekonomika kā kaut kas abstrakti atsevišķi esošs diktētu sabiedrībai savas intereses.
Gluži otrādi - teicu, ka tā ir sabiedrības izvēle, kā organizēt savu dzīvi - sociālisms, kas primāri balstās uz kopīpašumu, un kapitālisms - kas primāri balstās uz privātīpašumu.
Vienkārši tāda, neatkarīgi no manas un Jūsu patikšanas, ir sabiedrības attīstības vēsture nu jau gadu tūkstošu ilgumā.
Un arī robežas šajā cilvēces attīstības vēsturē ir pārdzīvojušas dažādas perturbācijas. Un verdzības impērijas, kā reizi ir tā parādība, kas agri vai vēlu ir sabrukušas visās to izpausmes fromās.
Nezinu, ko no visnotaļ daudzajām izpratnēm Jūs saprotat ar apzīmējumu 'nacionālisma ideoloģija', bet vispār - jā, man tā šķiet provinciāla un atpakaļrāpulīga. Un, jā - man kategoriski ir grūti pieņemams sociālsisms jelkādā tā izpausmes formātā kā sabiedrības sociālekonomiskās organizācijas pamatideoloģija. Un arī Latvijā kategoriski nevēlos tā restaurāciju. Pasaulē nav neviena piemēra, kas parādītu jelkādus cilvēciski pozitīvus šāda iekārtojuma sniegtos ieguvumus. NAV NEVIENA.

Atbildēt

»

Demokrātijas būtība valsts mērogā ir sabiedrības vairākuma interešu un vajadzību pārstāvniecība. Jeb citiem vārdiem sakot - demokrātija ir vairākuma interešu un vajadzību diktāts valsts mērogā. Vismaz tāds ir demokrātijas jēdziena sākotnējais saturs. Mūsdienās gan demokrātijai tiek piedēvēts tieši pretējs saturs - tā ir mazākuma tiesību aizstāvība un mazākuma interešu diktatūra valsts mērogā. Pieturoties pie demokrātijas jēdziena sākotnējā satura, vistuvākais demokrātijas ideāliem ir nacionālas valsts modelis.Jo nacionālā valstī valsts pārvalde pārstāv pamatnācijas intereses, kas veido valsts iedzīvotāju vairākumu. Latvija, atsakoties no nacionālisma, jau sen ir pazaudējusi demokrātijas būtību. Šeit valda mazākuma varas diktāts.

Atbildēt

»

Laukos var atļauties dzīvot tikai bagātnieki. Nabagiem laukos ir grūta dzīve.

Atbildēt

»

No laukiem kalpi bēg prom, jo viņu mājas brūk, ir cauras un slapjas, bez labierīcībām. Saimnieks kalpiem maksā tikai tik daudz, lai kalps var paēst, apģērbties un nenomirt badā. Kalpam nav tādu ienākumu, lai uzbūvētu vai saremontētu savu māju.
Pilsētā ir brīvi dzīvokļi un īres tirgus. Laukos palikuši tikai grausti. Drīzi vēl palikušie lokālpatriotiskie kalpi sāks bēgt uz pilsētām vai ārzemēm.
Jau tagad lauksaimnieki saskaras ar strādnuieku/kalpu trūkumu. Ja saimnieki nebūvēs barakas vai kopmītnes, tad fiziski nebūs kur izmitināt kalpus/strādniekus. Šī problēma tuvojas.
Vairs nav 20.gs., kad zem viena jumta dzīvoja saimnieki un kalpi. Tagad ir ļoti krasa noslānošanās. Lielsaimnieki dzīvo pilīs, bet kalpi vecās mājelēs. Šo kalpu bērni noteikti nepaliks laukos un noteikti nebūs tie, kuri par frašiem vairos lielsaimnieku miljonos mērāmās zemju un īpašumu bagātības.

Atbildēt

»

Šāds uzstādījums ar ekonomikas prioritāti valda visus pēcpadomju gadus. Paradokss - sabiedrība atguva brīvību, bet Latvijas attīstību turpina noteikt nevis cilvēka intereses un privātīpašums kā ekonomikas pamats, bet līdz galam nenoformulētais sabiedriskais labums un kapitāla intereses pāri visam. Noteicošais konsultantu, padomdevēju lobijs - lielo pilsētu, pašvaldību savienību, darba devēju intereses - vai tās spēj objektīvi pārstāvēt visu Latvijas sabiedrību, vai nepazaudējam demokrātijas būtību?

Atbildēt

»

Un ko tad tās lielās saimniecības ražo , pārtiku vai toksiskus surogātus?Lielās saimniecības degradē augsni un vidi. Spēks ir laukos , pilsētas ir vājas uz dzīvot nespējīgas.

Atbildēt

ZM nekad nebija mērķis ilgtspējīga saimniekošana. Tas ir kabatas kantoris. Apskatat cik naudas piešķīrumu lēmumi izgājuši ar ZM iniciatīvu caur MK laika posmā ko 1.09.2018-1.01.2019. Naudas upe plūda visos ZZS kontrolētajos virzienos uz LLU struktūrām vien kādi 5-10 milj. Un vēl Likteņdārzam neskopojās.
Piena pārstrādes nozare totāli uzbarota ar naudu. Liekas piena kombināti vairs vispār nekonkurē, tikai par fondu naudām, bet cenas tik kāpj.
Un tik LAD Anniņai godalgas un medaļas pasniedz par labu darbu.

Atbildēt

Paldies autoram par pārdomāto rakstu. Šāda veida iniciatīvas, kuras autors ir izteicis, ne ZM, ne VARAM nav un nebūs pieņemamas, jo ir pretrunā ar liberālo ekonomiku un varai pietuvināto mērķiem. Lai jātnieks pamanītu to, ka viņš jāj uz beigta zirga, viņam ir jāierauga tas, ko autors ir aprakstījis. Diemžēl viņš to neredz un arī nevēlas redzēt un nevēlas arī kaut ko dzirdēt par to. Latvijai trūkst valstiski un tautsaimnieciski domājošu cilvēku. Tāpēc katras vēlēšanas virsotnēs uznes vai nu vienus un tos pašus vai tiem ļoti līdzīgus.

Atbildēt

»

Lielās saimniecības pilnībā spēj sevi finansēt pat pilnīgi nevienlīdzīgos apstākļos, kad to konkurenti saņem daudzkārt lielāku atbalstu.

Atbildēt

»

Uzlūkojot sociālismu un kapitālismu kā 2 pamatizvēles ekonomikas un visas sabiedrības dzīves organizācijā, jūs nepieļaujami sašaurināt skatījumu uz šo tēmu un līdz ar to, sabiedrības dzīves organizāciju padarāt par kaut ko otršķirīgu, no ekonomiskajiem faktoriem atkarīgu. Citiem vārdiem sakot, pēc jūsu teorijas iznāk, ka ekonomika diktē sabiedrībai savas intereses, nevis sabiedrība veido ekonomiku atbilstoši savām interesēm. Vadoties no šādām nostādnēm, neapšaubāmi, kapitālisma ekonomiskā modeļa interesēs ir valstu robežu nojaukšana, tautu iznīcināšana un globālās verdzības impērijas nodibināšana visā pasaulē. Globalizēta pasaule ir vislabvēlīgākā vide kapitālisma pastāvēšanai.
Īstenībā, runājot par pasaules kārtību, pirmajā vietā ir jāliek nevis ekonomika, bet gan cilvēku sabiedrības intereses. Un te nu paceļas jautājums, kāda ir tā sabiedrība, kuras interesēs, mēs būvējam šīs sabiedrības ekonomisko modeli. Vai mēs šo ekonomisko modeli būvējam uz nacionālo kopību balstītai sabiedrībai, vai kosmopolītiskai, tādu cilvēku sabiedrībai, kam nav savas nacionālās piederības un kas visu pasauli uzskata par savām mājām. Jebkuras sabiedrības būtību iemieso šīs sabiedrības ideoloģija. Uz nacionālo kopību balstītās sabiedrības būtību iemieso nacionālisma ideoloģija. Ja mēs gribam Latviju kā suverēnu, nacionālu valsti, tad ATBILSTOŠI NACIONĀLISMA IDEOLOĢIJAI, mums ir jābūvē šīs valsts ekonomiskais modelis gan ar kapitālisma, gan sociālisma ekonomikai piemītošiem elementiem. Ja mēs NEgribam Latviju kā suverēnu, neatkarīgu valsti, tad nav te ko mutes dzisināt – likvidējam armiju, veram tik savas robežas vaļā uz visām četrām debess pusēm (arī uz Krieviju, jo kāda gan starpība), lai nāk te iekšā kurš grib, runā kādā valodā grib, dara ko grib (brīvība taču!) un arī mēs dodamies plašajā pasaulē laimi meklēt. Tad nu izlemiet, ko jūs īsti vēlaties. Citādi šobrīd ir tā, ka kā visi mutvārdos vēlas, lai Latvija būtu suverēna, plaukstoša valsts, bet darbos dara visu iespējamo, lai Latviju, kā suverēnu, plaukstošu, nacionālu valsti neatgriezeniski likvidētu. Un tas jau arī lielā mērā ir izdarīts.

Atbildēt

»

jo tie rada bezdarbu

Atbildēt

»

Vai tu beidzot neielektu atejā? Lūdzu!

Atbildēt

Tie, kuri nav lauku darbus strādājuši, šodien vispār nezin kas tas ir. Latvijā ievēlētie valdošie vēl joprojām nav sapratuši, ka pietiek tikai bijušajiem lauciniekiem aiziet no laukiem, lai tie vairs tur nevēlētos atgriezties gandrīz nekad, rakstu gandrīz, gan jau kāds varētu domāt citādi. Jo darbs pilsētā, vai pie darba devēja, atšķiras ar to, ka nostrādāji savas stundas un ej brīvsolī. Savās mājās laukos parasti strādā no tumsas līdz tumsai, un arī tad ne visu izdodas padarīt.
Taisnība autoram - ja tiek pašvaldībā likvidēta skola, jaunatne ar bērniem neglābjami aizbrauc citur, tur, kur vēl ir skola, vai prom no Latvijas.
Tas, ka tagad atkal ir sadibināti jaunie privātie kolhozi ar simtiem ha zemes un šis modelis nav attaisnojis uz to liktās cerības arī ir fakts, jo lielās saimniecības tiek dotētas no valsts budžeta tāpat kā savulaik kolhozi un sovhozi, tātad atšķirības nekādas, jo sevi finansēt tās nespēj. Pavisam savādāk tas bija ar K.Ulmaņa Latvijas laiku lauku saimniecībām. Mans vectēvs pa tēva līniju apsaimniekoja jaunsaimniecību 33 ha, uzcēla stalli, kūti, pienotavu un dzīvojamo māju - ienākumu pietika.
Tā ka viss notika tieši tā, kā to apgalvo autors, tikai žēl, ka 4.maija republika pie āī modeļa neatgriezās, bet sāka jāt ar beigtu zirgu. Kas no tā ir iznācis - nav jākomentē.

Atbildēt

..busa pakaļas uzraksts fotošopēts? "Za gsme"? Zagsme.. Zagšana..Sinonīmi!

Atbildēt

»

tas nav, jo pie latviešiem lauku mājās viss ir vienā vietā stallī, jo nav jau tik bagāti, lai cūkām celtu savu kūti un zirgiem celtu savu stalli. Bet pilsētnieki jau to var nezināt. Profesoru noteikti lamā pilsētnieki, kuriem nepatīk viņa pārmetumi pilsētnieku zagšanā un neprātā.

Atbildēt

»

Un kā vēl cilvēki raujas uz laukiem. Palasiet facebook grupu Māja meklē cilvēku vai citas līdzīgas grupas. Cita lieta, ka viņiem neviens nepalīdz mājas iegādāties, remontēt, uzsākt lauksaimniecisku vai citu darbību laukos.

Atbildēt

»

Cūkas nekad vēl staļļos nav turētas. Cūkas tur cūku kūtīs, bet staļļos tur zirgus. Nākošreiz, kad rakstīsiet par laukiem, ņemiet to vērā.

Atbildēt

dziļākā cieņa autoram - par viņa dzīves pieredzi un skaidro pozīciju, kuru viņš atklāti aizstāv. Ir daudzas lietas, kurās viņam var piekrist. Un vairākas, kurās gribas, tomēr nevar piekrist.
Tā pamatlieta ir, ka patiesībā pasaulē patiešām ir tikai 2 pamatizvēles ekonomikas un visas sabiedrības dzīves organizācijā. Sociālisms kā kādreizējās cilvēku kopienas modernāks atvasinājums. Kopienas, kurās darba ražīguma līmenis bija tik zems, ka vispār pat nevarēja būt runa par privātīpašuma institūtu, kurās ciltis visu darīja kopā sava vadoņa vadībā. Un viņa pakļautībā. Un kapitālisms - kas balstās privātīpašumā, no vienas puses, un personas brīvībā un atbildībā - no otras.
Jā, kapitālisms var būt visai dažāds - diktatoriski autoritārs kā, piemēram, ... (nesaukšu šeit, lai neieslīgtu diskusijā, vai, piemēram, Azerbaidžānā vispār ir kapitālisms un vai tas ir pietiekami autoritārs), tas var būt ekstrēmi demokrātisks kā, piemēram, Zviedrijā, kur kreisie atvēruši slūžas pat nacionālās identitātes zaudēšanai. Tomēr tas viss balstās indivīda brīvībās rīkoties privātā īpašuma apstākļos.
Un šķiet, ka cienījamais Lucāna kungs to patiešām nesaprot. Varbūt tādēļ, ka tā nav agronomiska lieta (tomēr arī tur ir bioķīmiskie procesi, kas īsti nepakļaujas agronoma gribai), varbūt citu iemeslu dēļ.
Latvija 1918. gada novembrī izdarī'ja savu izvēli - pretēji padomju ceļam tā izvēlējās demokrātisko. Atšķirībā no Stučkas proletariāta diktatūras tā izvēlējās privātīpašniecisko kapitālismu. Un paldies mūsu senčiem, ka tā.
Tiešām, toreiz Latvijā bija 800 000 lauksaimniecībā strādājošo. Jo veienkārši vairāk par tiem 5ha zemes ar zirgu apstrādāt nevarēja, un citas alternatīvas pēc visas 1.pasaules kara laikā notikušās rūpniecības izvešanas uz Krievijas vidieni jau arī nebija.
Tomēr tagad ir traktoru laikmets. Pat vairāk- ne vairs vienkārši traktoru - bet gudro mašīnu laikmets.
Latvijā, un arī Zviedrijā, piemēram. Kurā vēl 1910. gadā lauksaimniecībā strādāja 47,8% visu strādājošo, 1930. gadā - 34,5%. bet tagad vairs tikai nepilni 1,9%.
"Darba zirgs" ir aizgājis pensijā....
Un būtu labi, ja arī Lucāna kungs to saprastu. Ka jauniešu ar likumu nepiespiedīsi strādāt mažīnas vietā ar zirgu. Ka kapitālismā īpašnieks izvēlas ceļu, kā un ar kādām tehnoloģijām veidot savu biznesu. Un ka demokrātiska sabiedrība ir iespējama tikai privātīpašuma apstākļos.

Atbildēt

»

Otreiz Latvijas brīvvalsts vietā iesmērēt LPSR hibrīdu ar okupantiem jums neizdosies, biedri traktorist, degvielas lējējs.

Atbildēt

»

Autors vēl nav sapratis, ka "beigtais zirgs" ir traktors un nav vis jākāpj nost, bet vienkārši jāielej degviela.

Atbildēt

Vissaldāk skan pēdējais teikums, kaut arī viss teksts ir ļoti labs un optimistisks. (priedītisa dubļus nelasu principa pēc)
Paredzu, ka to izdarīt praktiski būs ļoti problemātiski, jo utis kažokā turas ar neticamu spēku. Pat mēģina te komentēt, bet ar Pietiek publiku viņiem tā propaganda ne visai padodas, kas priecē.

Atbildēt

Pieminot "godīgos amerikāņus".

CIP un Harvardas universitāte izstrādājusi trīs cionistu principus, ko nedrīkst pieļaut bij. PSRS teritorijā.

Lauku humānismu, baznīcas un reliģijas patstāvību.. un trešais bija kaut kas, kas saistīts ar nacionālas valsts suverenitāti, ko nedrīkst pieļaut. Tieši visus šos principus konsekventi realizē visas valdības.

Atbildēt

»

Tieši par to jau ir stāsts , partijniki un augļotāji ir kriminālnoziedznieki.

Atbildēt

»

Nu tev Arturs no latviešiem aizgūts ir tikai uzvārds tāpēc nevajag piedēvēt savējo īpašības latviešiem.

Atbildēt

»

nevajag jaukt gaisu, viss ir pareizi, tāds tādu atrod un šajā gadījumā pat kapos. Turpat gribēs atdusēties arī visas zālītes un peteri.

Atbildēt

Beidzot mēs sākam par to runāt. Autors piedāvā lauku attīstībai kompleksu programmu, kas sakņojas un respektē Latvijas dabas īpatnības, tautas raksturu, tradīcijas, kultūru. Cik dziļi ir jānolaižas bedrē, lai saprastu, ka pietiek!? Diemžēl ir izniekots 90-to paaudzes, kas atgriezās laukos, entuziasms un zaudēta daļa nacionālo resursu.

Atbildēt

Ja kandidātu uz varu, mērķi ir pilnīgi citi, kādus tie deklarē pirmsvēlēšanu solījumos, tad pierādīt melus ir elementāri, jo balsojumi saeimā ir reģistrēti. Bet par cik nodarītie zaudējumi ir iespaidīgi gan finansiāli, gan morāli un radītas arī fiziskas ciešanas, tad vērtēt vajadzētu kā genocīda veikšanu pret latviešu tautu. Tātad atliek apsūdzēt un sodīt par valsts nodevību, kas turklāt veikta grupveidā un iepriekš vienojoties.

Atbildēt

Ļoti labs, informatīvs un konstruktīvus priekšlikumus saturošs raksts. Cieņa un atzinība autoram!

Atbildēt

Viss jau skaisti, tikai der 20.gs. ne mūsdienām!
Bet visu cieņu par iniacitīvu!
p.s.Somijā arī jaunieši neraujas uz laukiem!

Atbildēt

Apzināt patieso stāvokli lauksaimniecībā un laukos. Šim nolūkam pie Valsts prezidenta institūcijas noorganizēt komisiju lauksaimniecības un lauku problēmu pētīšanai un risinājumu meklēšanai.
______
autoram shirmis ciet. ar to taču nodarbojas vesela ministrija ! varbūt iesākumam šo parazitējošo ministriju likvidēt ?

Atbildēt

»

Vai tiešām latvieši ir lieli kosmopolīti,vai arī Priedīts melo?Partijnieku augļotāju sistēmas nelietības tiek uzdotas kā latviešu tautas īpašības.

Atbildēt