Laiks dibināt balvu “Dāsnākā partija”

Valdība ir apstiprinājusi budžetu un šonedēļ iesniegs to izskatīšanai Saeimā. Jāatzīmē, ka budžets plānots ar nelielu deficītu – 0,3% no IKP, kas ir uzskatāms par zināmu sasniegumu. Kaut arī tiks palielinātas algas vairākām darbinieku kategorijām un veikti arī citi uzlabojumi, sabiedrībā tiek izteikta neapmierinātība un dažādi pārmetumi valdībai. Kā parasti īsti apmierināts ar nākamā gada budžetu nav neviens.

Kā jau varēja prognozēt, lielākais troksnis ir sacelts ap finansējuma palielināšanu partijām. Nākamā gada budžetā ir paredzēts ievērojami palielināt finansējumu partijām. No nākamā gada partiju finansēšanai atvēlēti 4,5 miljoni eiro tagadējo 600 000 eiro vietā. Plānots, ka Saeimā iekļuvušās partijas saņems bāzes finansējumu - 100 000 eiro. Partijas, kas Saeimas vēlēšanās iegūs vismaz 2%, saņems 4,5 eiro par katru balsi. Tiks piemaksāti arī 0,50 eiro par katru balsi Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Noteikti finansējuma griesti – 800 000 eiro gadā. Papildus tam plānots ierobežot privātos ziedojumus partijām.

Redzams, ka nākamgad finansējuma griestus sasniegs tikai “Saskaņa”, kas saņems 800 000 eiro gadā. Vismazāko finansējumu saņems partija “Progresīvie” - nedaudz vairāk nekā 100 000 eiro gadā.

Protams, šis lēmums ir strīdīgs un pats par sevi automātiski neuzlabo partiju darbības kvalitāti. Tas arī negarantē arī to, ka partijas vairs neturēs tā sauktās melnās kases un nepieņems dažādus slepenus maksājumus no citiem, tajā skaitā biznesmeņiem un dažādiem shēmotājiem.

Jāatzīst, ka finansējuma palielināšana partijām ir iespējama tikai uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām. Ir skaidrs, ka par šo lēmumu sašutumu izsaka ikviens, kuram nav slinkums, kā argumentus piesaucot visdažādākos argumentus. Piemēram, partijas tiek kauninātas, stāstot par mazajām mediķu un skolotāju algām. Tiek teikts, ka finansējuma palielināšana netiek veikta pareizajā laikā un to vajadzētu darīt vēlāk.

Gadiem ilgi tiek kritizēta partiju kvalitāte Latvijā, kas, pēc visām politoloģijas nostādnēm, ir viena no būtiskām demokrātijas sastāvdaļām. Latvijas partijas drīzāk atgādina diskusiju klubiņus, nevis nopietnas organizācijas. Nav īpašu problēmu saorganizēt 500 biedrus, lai varētu startēt Saeimas vēlēšanās. Partijās nav iekšējās konkurences, tām ir tikai īstermiņa mērķi. Partijās nav tā saukto analītisko struktūru, kas varētu radīt vērā ņemamus politikas veidošanas principus un ieteikumus. Tāpēc nav brīnums, ka Latvijā ir lērums dažādu partiju, šķiet, ap 60, kuru nosaukumus neviens nespēj atcerēties un kuru biedri nevienam nav zināmi.

Ir skaidrs, ka šādā situācijā partijas faktiski darbojas kā arodbiedrības un lobistu organizācijas, piemēram, “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība cīnās par krievu valodas tiesībām un krievu skolu aizstāvību, savukārt ZZS un Latvijas Reģionu apvienība karo par finansējumu lauksaimniekiem un lobē pašvaldību vadītājus. Daudzas partijas pat nevar pateikt, par ko tās īsti cīnās un ko grib panākt.

Jau sen ir laiks pastiprināt prasības partijām, piemēram, palielinot biedru skaitu un nosakot zināmu minimumu obligāti izpildāmu prasību, kas ļautu daudzajiem diskusiju klubiņiem pretendēt uz partijas nosaukumu. Šobrīd ir ļoti viegli izveidot kādu biznesa projektu un nosaukt to par partiju, lai tā iekļūtu Saeimā un nodrošinātu projekta autoriem vajadzīgos likumu grozījumus un atbilstoši radītu iespējas iegūt papildu peļņu no valsts līdzekļiem. Tagad tiek izteikta cerība, ka šīs problēmas vismaz daļēji ļautu risināt finansējuma palielināšana partijām, kas ir plānota no nākamā gada.

Ņemot vērā negatīvo sabiedrības attieksmi pret partijām un līdz ar to arī pret plānoto finansējuma palielināšanu, ir skaidrs, ka jābūt drusku trakam, lai nāktu klajā ar šādu iniciatīvu. Šoreiz tieši tik traka ir bijusi Jaunā konservatīvā partija un tās līderis Jānis Bordāns. Šī partija regulāri iekuļas dažādos konfliktos, izsaka ultimātus premjerministram Krišjānim Kariņam un citiem koalīcijas partneriem, tāpēc tai būtībā nav ko zaudēt, pieprasot arī palielināt finansējumu partijām.

Šis lēmums, protams, ir izdevīgs visām partijām, tajā skaitā Saeimas pozīcijas un opozīcijas partijām, kā arī vairākām ārpus Saeimas esošām partijām. Ir interesanti vērot, piemēram, kā pozīcijas partijas cenšas korekti klusēt un atsaukties uz Egila Levita aicinājumu stiprināt demokrātiju Latvijā, komentējot finansējuma palielināšanu.

Vienlaikus smieklīgi ir klausīties opozīcijas partiju izteikto liekulīgo nosodījumu šim partiju finansējuma palielinājumam. Ir skaidrs, ka tuvākajā laikā dzirdēsim kvēlas runas ne tikai no “Saskaņas” un ZZS, bet arī no Latvijas Reģionālās partijas un Latvijas Krievu savienības politiķiem. Jau tagad ir skaidrs, ka viņi būs ļoti sašutuši par valdošo partiju rīcību un ļoti kaunēsies no šāda lēmuma.

Gribētos, lai opozīcijas partijas nepaliktu tikai pie saukļiem un skaļi izteiktas kaunēšanās un sašutuma izteikšanas. Šīm partijām vajadzētu būt konsekventām, piemēram, “Saskaņa” varētu atteikties no valsts finansējuma un publiski to pārskaitīt, piemēram, mediķu un skolotāju algu palielināšanai. Līdzīgi varētu rīkoties arī ZZS un Latvijas Reģionu partija, pārskaitot sev piešķirtos līdzekļus, piemēram, lauksaimniekiem, kuriem vienmēr ir par maz naudas un ir vajadzīgas papildu subsīdijas.

Ja opozīcijas partijas rīkotos atbilstoši saviem skaļajiem paziņojumiem un atteiktos no valsts finansējuma par labu citiem, būtu pamats dibināt, piemēram, balvu “Dāsnākā partija”. Tad šo balvu varētu piešķirt šīm opozīcijas partijām, atzīstot, ka tiešām nav viegli atteikties no valsts finansējuma un iztikt tikai ar iemaksātajām biedru naudām un brīvprātīgajiem ziedotāju ziedojumiem.

Novērtē šo rakstu: