Iesaki rakstu: 
Vai esi mēģinājis iepirkties kādā nepārtikas preču veikalā? Es nesen iepirkos. Tas bija ārkārtīgi smieklīgi un... murgaini. Būtu, protams, vēl smieklīgāk, ja es būtu šī farsa skatītājs, nevis dalībnieks.
Nu, lūk - ieeju veikalā, skatos - gandrīz visiem plauktiem priekšā sarkanbaltas lentas. Aizeju līdz mani interesējošajām lietām. Tās arī aiz lentas. Turpat blakus ir pārdevējs. Viņš ir laipns un zinošs. Drīz vien viss nepieciešamais ir salasīts, un...nē, nē, es nedodos uz kasi. Man jānosauc savs telefona numurs (cik noprotu, tā ir ekstra, ka nav pašam jāzvana, pietiek ar reģistrētu numuru), tad pārdevējs paņem no maniem ratiem pirkumus un paskaidro, ka aiznesīs un noliks tos pie kases, bet man jādodas uz info, kur izrakstīšot rēķinu.
Dodos uz info leti. Tā atrodas pusotru metru no kases, bet starpā ir plaukts. Man izraksta rēķinu, un dodos uz kasi, kur mani pirkumi jau gaida. Samaksāju un dodos prom.
Un tagad pasakiet - kam vajadzīgs viss šis cirks? Kas būtu citādāk no sanitāri epidemioloģiskā viedokļa, ja es iepirktos normālā kārtībā?! Nekas...
Ir skaidrs, ka ar epidemioloģiskiem vai sanitāriem apsvērumiem šādu murgainu pasākumu ieviešana nav skaidrojama. Te ir kas cits.
Un tas ir - DRESŪRA! Un ņirgāšanās. Mēs tiekam pieradināti pakļauties varturiem un padevīgi pildīt visbezjēdzīgākos un neloģiskākos rīkojumus. Citādi — sods! Un kur tad vēl klaji idiotiskā komandantstundas un obligāto antisoda masku ieviešana! Nav ziņu, ka vīruss aktivizētos naktīs, kad vairums cilvēku saldi čuč, tāpat kā par to, ka brāķa vai pat nebrāķa sejas masku ilgstoša lietošana cilvēkam kaut mazākā mērā nāktu par labu veselībai. Pretējas informācijas gan ir pietiekami daudz. Un kā ar loģisko domāšanu sadzīvo pārpildītais sabiedriskais transports un aizliegums personīgajos transportlīdzekļos atrasties vairāk, kā diviem cilvēkiem?!
Daži lasītāji izsaka versiju, ka garu tekstu lasīšana varturiem sagādā grūtības. Ņemot vērā viņu lēmumus, tas ir ticami, tomēr es nosliecos domāt, ka viņi pavisam prasti un primitīvi ir nopirkti, precīzāk – pārdevušies un tomēr saprot, ko dara. Medicīniski politiskā terora augstākā pilotāža ir Vakcinācijas biroja izveidošana BEZ NEVIENA MEDIĶA. Par to gan nebūtu jābrīnās, ja veselības ministrs ir pianists...
Starp citu, fašistiskās Vācijas koncentācijas nometņu gūstekņu gara salaušanai viena no pielietotajām metodēm bija piespiešana darīt bezjēdzīgas lietas. Tas degradē, jo cilvēka dabā ir ielikts zināms racionālisms; mēs gribam redzēt sava darba augļus. Katrs mēs esam kādreiz jutuši gandarījumu par krietni paveiktu darbu vai vienkārši par to, ka esam izdarījuši kaut ko labu.
Tagad ir pretēji, un jāpilda klaji bezjēdzīgi rīkojumi. Kādu gan gandarījumu var just pārdevējs, līmējot uz plauktiem brīdinājuma lentas, lai pēc tam no šiem pašiem plauktiem izsniegtu pircējam preces?... Turklāt tas viss notiek maskotu, daļēji anonīmu, bezpersonisku cilvēku vidē. Ja veikals ciet, tad ciet; ja vaļā, tad vaļā. Kas viss šis ir?!
Notiek nebijuša mēroga sabiedrības transformācija ar baiļu, psiholoģiskā terora un smadzeņu skalošanas palīdzību. Un nedomājiet, ka mēs atgriezīsimies "pirmspandēmijas" dzīvē. Dzīve būs citādāka tādēļ, ka sabiedrība būs citādāka. Un šī jaunā - padevīgā, trulā un gļēvā sabiedrība nav pelnījusi brīvību. Jo tā brīvību ir nodevusi... Bet nodevēji nevar pretendēt uz brīvību, uz gaišu un saulainu nākotni. Vergam - verga važas.
Salīdzinājums ar koncentrācijas nometņu gūstekņiem un to gara salaušanu ir tikai ilustrācijai. Patiesībā salīdzināt mūs ar viņiem ir pat nekorekti. Viņi nepakļaujoties varēja zaudēt dzīvību. Mēs (ne visi, par laimi) pakļaujamies jau pie mazākās mūsu ierastā komforta zonas apdraudējuma ēnas. Tas ir nožēlojami.
Es saprastu, ja sabiedrība pakļautos nelielajai nožēlojamo, nicināmo varturu saujiņai kāda reāla apdraudējuma dēļ. Bet tāda jau nav! Visa huntas realizētā "kovidšova" taktika balstās uz feikiem, blefošanu un iebaidīšanu! Un tauta pavelkas!
Skumji. Bet es ticu Dievam un tam, ka dzīvē nav nejaušību. Ja mums bijis lemts piedzimt šajā skaistajā zemē - Latvijā, ja mums bijis lemts dzīvot šajā milzīgo pārmaiņu laikmetā, tad ziniet - tā bija jānotiek. Mums ir lieliska iespēja palikt ar taisnu muguru un nelocīties līdz zemei skarbajos pasaules vējos, bet pagriezties ar seju pret to, pašapzinīgi, droši un mierīgi paziņojot - šī ir MANA ZEME, šī ir MANA TAUTA, un ES PATS LEMŠU PAR SAVU DZĪVI!
Šodienas "kovidmurga" situācija ir pārbaudījums, eksāmens mums katram. Es zinu, ka Latvijā ir vēl pietiekami daudz godīgu, gudru un drosmīgu cilvēku. Un tā ir mana cerība. Bet, ja varturi sajutīs mūsu vājumu, tad mums nav nākotnes.
Kā vakardiena veidoja šodienu, tā šodiena - rītdienu. Tas ir jāsaprot... Notiek parazītu karš pret cilvēci un cilvēcību.
Bet tas, kurš apņēmies cīnīties līdz galam, nav uzvarams! Tikai atcerēsimies, ka uzvaru lielajā karā nodrošina daudzas mazas uzvaras. Pār gļēvumu, pār bailēm, pār egoismu...
Lai Dievs dod, ka mēs spējam pierādīt sev un citiem, ka pat vissarežģītākajos apstākļos mēs spējam palikt par CILVĒKIEM!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
