Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamība ir diezgan populāra tēma. Masu mediji publicē ekspertu viedokļus, publiskajā telpā notiek pasākumi muzeja izveidošanas nepieciešamības idejas popularizēšanai. Ir pat izveidota atsevišķa interneta vietne www.makslaivajagtelpu.lv, kurā var atrast „Deklarāciju par Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību”.

Deklarācijas tekstā it kā viss ir diezgan skaidrs. Vispārīgas frāzes par nācijas pastāvēšanas un garīgo vērtību saglabāšanas ciešo saikni. Uzsvērta nepieciešamība saglabāt mākslas vērtības, pret ko iebildumu nav. Tekstā var atrast pareizas frāzes par to, ka laikmetīgās mākslas muzeji pasaulē ir kļuvuši par nozīmīgiem tūrisma, finanšu un kultūras sakaru katalizatoriem.

Tālāk tekstā notiek negaidīta atsauce uz Latvijas Republikas proklamēšanu, un Latvijas Republikas pastāvēšanas priekšnosacījumi tiek neskaidrā veidā saistīti ar Laikmetīgās mākslas muzeja pastāvēšanu. Lūk, citāts: "Uzņemsimies beidzot atbildību arī mēs! Dosim Latvijai iespēju arī turpmāk pastāvēt! Kā pierādījumu mūsu apņēmībai, sniegsim Latvijai un tās iedzīvotājiem mūsu valsts simtgadē dāvanu – Laikmetīgās mākslas muzeju!” Pēc šī teksta autoru domām, nesniedzot Latvijai un tās iedzīvotājiem šo brīnišķīgo dāvanu, mēs tādā veidā liegsim Latvijai pastāvēšanas iespējas.

Vienā no intervijām iniciatīvas "Mākslai vajag telpu" vadītāja Katrīna Leiškalne stāsta, ka Laikmetīgās mākslas muzeja funkcija ir nevis statiska kultūras mantojuma uzkrāšana un saglabāšana, bet gan ļoti svarīgs mūsdienīgas izglītības instruments, faktors, kas motivē un iesaista jauniešus kultūras procesu apzināšanā, audzinot jaunu, ieinteresētu un zinošu kultūras paaudzi.

Tikai kultūrvidē audzis un attīstījies cilvēks darbojoties spēj īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus. Muzejs kā izglītības instruments ir mazefektīvs. Muzeji, protams, ir vajadzīgi, taču, ja runājam par izglītības instrumentiem, tad, manuprāt, ir efektīvāki izglītības instrumenti, kuros valstij būtu jāiegulda līdzekļi.

Atveru interneta portālu “Delfi.lv”. Ar Laikmetīgās mākslas muzeja tēmu saistīto rakstu sarakstā ir, lūk, šāds - “Eksperti spriež - Laikmetīgās Mākslas muzejam ir jābūt!” (raksts ir ilustrēts ar fotogrāfiju, kurā attēlota Helēna Demakova). Bet kas ir šo ekspertu sarakstā? Citu starpā arī Andrejs Žagars un Helēna Demakova.

Helēna Demakova? Ja atmiņa neviļ, Helēnai Demakovai bija kaut kāds sakars ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Kāds? Helēna Demakova bija kultūras ministre laika posmā no 2004. gada 9. marta līdz 2009. gadam, bet 2008. gadā sāka būvēt LNB jauno ēku.

Šķiet, ka saistībā ar jaunās LNB ēkas būvniecību bija saistīti daži nesmukumi. 2010.gada 1.februārī Valsts kontrole publiskoja revīzijas ziņojumu par Kultūras ministrijas un valsts aģentūras „Jaunie trīs brāļi” rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem. Šajā ziņojumā Valsts kontrole norādīja uz rupjiem pārkāpumiem gan no likumdošanas ievērošanas viedokļa, gan no finanšu plānošanas viedokļa, kā rezultātā tika izšķērdētas milzīgas nodokļu maksātāju naudas summas.

Reizēm presē jaunās LNB ēkas celtniecību pat sauca par bezatbildīgu avantūru, taču Demakova tā arī neuzņēmās kā tālaika kultūras ministre atbildību par notikušajām nelikumībām un neatvainojās Latvijas iedzīvotājiem (cik naivi gan būtu to sagaidīt!!!) par notriekto valsts naudu.

Ar kādiem vēl darbiem Helēna Demakova iegāja Latvijas Republikas vēsturē? Manuprāt, ar līgumu par akustiskās zāles projektēšanu 2008.gadā, ar savu cīņu pret melnajiem stārķiem, ar prēmiju izmaksām Kultūras ministrijas darbiniekiem 2008.gadā (neskatoties uz aizliegumu izmaksāt ministrijas darbiniekiem prēmijas, Kultūras ministrijas darbiniekiem tika iegādātas dāvanu kartes 19000 latu vērtībā, kas grāmatvedības pārskatā tika norādīts kā „citi administratīvie izdevumi”) un neskaitāmajiem interešu konfliktiem.

Bet ko mēs zinām par Andreju Žagaru kā par kultūras darbinieku? Par daudzajiem likumpārkāpumiem, esot LNO vadītāja amatā un izmaksājot šaubīgas prēmijas LNO darbiniekiem (piemēram, epizode ar Janu Magoni, kurai izmaksāja vairāk nekā 11 000 latu kā ziedojumu starpniecei), kā arī par ieradumu lielu daļu darba laika pavadīt komandējumos un uz nebēdu tērēt nodokļu maksātāju naudu.

Tātad vismaz divi cilvēki, kas, atrodoties augstos valsts amatos, ir ļaunprātīgi izmantojuši ieņemamo amatu un bijuši iesaistīti interešu konfliktos, atbalsta Laikmetīgās mākslas muzeja izveidošanu.

Nākamais jautājums, kas rodas, vērojot Laikmetīgās mākslas muzeja pozitīvisma kampaņu, ir - kur šīs Laikmetīgās mākslas muzeja atbalstīšanas kampaņas veidotāji ņem naudu? Šīs pašas interneta vietnes www.makslaivajagtelpu.lv sadaļā „Atbalstītāji” to var izlasīt. Citu atbalstītāju vidū tur figurē... Didzis Putniņš, kas ir uzņēmuma „RE&RE” valdes loceklis.

Un tad es atcerējos, ko tieši man atgādina iniciatīvas „Mākslai vajag telpu” pasākumi. Situāciju, kas bija izveidojusies pirms Nacionālās bibliotēkas celtniecības. Toreiz Helēna Demakova un citas valsts amatpersonas centās visus pārliecināt, ka tas viss ir ļoti nepieciešams mūsu valsts kultūrai, valsts prestižam, tas pozitīvi ietekmēs valsts ekonomiku, cels zināšanu līmeni u.t.t. Galu galā izrādījās, ka tas viss galvenokārt bija nepieciešams, lai varētu nelietderīgi tērēt nodokļu maksātāju naudu, pārkāpt likumus un saņemt atpakaļmaksājumus, piesedzoties ar cildenām kultūras saglabāšanas un attīstīšanas idejām.

Un esmu pārliecināts, ka Laikmetīgās mākslas muzeja veidošana izvērsīsies par tieši tādu pašu absurda teātra izrādi ar cirka, korupcijas, interešu konfliktu un likumpārkāpumu elementiem. Kas būs ieguvēji no Laikmetīgās mākslas muzeja projekta realizācijas? Pirmkārt, šī projekta kuratori valdībā un parlamentā, kas naudas izteiksmē saņems pateicības no uzņēmējiem, kuri šo projektu īstenos.

Ko saņems pārējie? Iespējams, ka dārgāko tāda tipa muzeju Eiropā, milzīgus budžeta izdevumus, kaudzi ar likumpārkāpumiem, jaunas korupcijas epizodes un ticību, ka tas viss ir noticis, lai stiprinātu nācijas identitāti, attīstītu tūrisma industriju un mākslas izglītību, lai veidotu integrētu kultūras telpu Rīgā, vairotu Latvijas kultūras kapitālu u.t.t.

Es domāju, ka Latvija ir pelnījusi jaunu Laikmetīgās mākslas muzeju, taču baidos, ka tas kārtējo reizi kļūs par korupcijas projektu. Ļoti ceru, ka maldos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...