Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Laikmeta ainiņas III

Jānis Erlats
27.02.2016.
Komentāri (3)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ritēja 1988. gads. Šauļu telefonu centrāli gatavoja vissavienības mēroga eksperimentam – sarunu maksas ieviešanai. Ja tolaik cilvēki neierobežoti ilgi varēja runāt vietējā telefonu tīklā, tad pēc eksperimenta pabeigšanas par sarunas ilgumu bija paredzēts maksāt. Kā pamatojumu šādai nepieciešamībai izvirzīja argumentu, ka liela slodze rada tehnisko iekārtu noslogojumu, tādēļ ilgstoša saruna pazemina sakaru kvalitāti. Lai palielinātu kvalitāti, esot jāievieš maksas pakalpojums.

Astoņdesmito gadu beigās lozungs, ka jāievieš maksas pakalpojums, bija ļoti populārs, un tas tika reklamēts kā zāles pret visām slimībām. Publiskajā telpā bija izlasāms tolaik atzīta eksperta raksts par nepieciešamību ieviest maksas pakalpojumu. Viens no argumentiem bija piemērs par to, kāpēc Japānā ražotā elektroniskajā centrālē divdesmit gadu periodā teorētiski aprēķinātā dīkstāve slodzes dēļ bija viena minūte, bet analogajā padomju ražojumā dīkstāve sasniedza vairākas dienas. Eksperts iemeslus saskatīja atšķirīgajās tautu paražās, - ja vieni runāja īsi un kodolīgi, tad otri tālruni izmantoja nelietderīgai pļāpāšanai. Milzīgā tehniskā aprīkojuma atšķirība netika pieminēta.

Vēl dīvaināks šis apgalvojums šķita tāpēc, ka eksperimentam paredzētā Šauļu telefonu centrāle bija nevis elektroniskā, bet gan uzlabotā koordinātu tipa centrāle, kuras pamatā bija releji un mehāniskie daudzkārtējie lauka savienotāji. Koordinātu tipa centrālēs vienīgās zināmās problēmas slodzes dēļ bija saistītas ar lielo zvanītgribētāju skaitu dažas minūtes pēc Jaungada sagaidīšanas, bet par sarunu ilgumu radītās slodzes ietekmi uz savienojumu kvalitāti uzzināju pirmoreiz. Vadība bija nolēmusi, ka tāda pastāv, tāpēc tika organizēta ekspertu grupa, kuras uzdevums bija novērst viņu izdomātās problēmas.

Vissavienības mēroga eksperiments paredzēja dažādu nozaru ekspertu grupu izveidošanu. Lai šīs daudzās grupas savā starpā varētu labāk saprasties, tika organizēts bankets, kurā eksperti viens ar otru varēja iepazīties daudz brīvākā gaisotnē. Padomju laikā bija pieņemts, ka skaidrā prātā bija jārunā tikai par atbalstu partijas ģenerāllīnijai, bet reibumā cilvēkam bija pienākums runāt citādāk. Ja iereibušais turpināja runāt vispārzināmas lietas, tad sarunas biedrs viņu neuzskatīja par ekspertu. Sarunās ātri vien noskaidrojās, ar kuriem cilvēkiem ir vērts sadarboties un ar kuriem ir tikai jāuztur labas attiecības.

Iereibušu ekspertu sarunas kā magnēts pievilka cilvēkus, kuri paši sarunās nepiedalījās, toties uzmanīgi klausījās. Pēc viņu sejas izteiksmēm varēja nojaust, ka lielas mokas viņiem sagādā aizliegums izvilkt blociņu un dzirdēto pierakstīt. Pēc kāda laika viena seja nomainījās ar citu seju, taču to izteiksmes palika apbrīnojami līdzīgas. Šāda tipa banketi bija visīstākās ideju kalves tiem cilvēkiem, kuri spēja to novērtēt.

Mans sarunu biedrs bija ekonomists, tāpēc diskusija ievirzījās saimnieciskā izdevīguma tēmā, kurai vajadzētu dot lielākus ienākumus pēc eksperimenta pabeigšanas. Lai relejus savienotu ar sarunu laika uzskaites sistēmu, bija nepieciešami lieli ieguldījumi, turklāt visas šīs sistēmas uzturēšanai un apkalpošanai bija nepieciešams milzīgs resursu daudzums. Pēc dažiem gadiem koordinātu tipa centrāles vienalga tiktu nomainītas ar elektroniskām, tāpēc izteicu šaubas par projekta saimniecisko lietderību.

Ekonomistu darba grupas uzdevums bija pārveidot visu sakaru mezgla saimniecisko sistēmu. Par katru tālsarunas līniju valsts sakaru mezglam maksāja 3 rubļus stundā, savukārt no šīs naudas sakaru mezgls valstij maksāja par komunālajiem pakalpojumiem. Nauda tika pārlikta no vienas valsts kabatas uz otru, par starpnieku izmantojot sakaru mezglu. Jaunā koncepcija paredzēja privatizēt tālsarunu līnijas un peļņu novirzīt konkrēta cilvēka īpašumā, bet maksu par komunālajiem pakalpojumiem segt no vietējo sarunu ieņēmumiem. Atļāvos izrādīt galīgu neizpratni par šādu pārmaiņu nepieciešamību. Mūsu sarunas pirmā daļa izvērtās par monologu, kurā biju spiests atzīt savu pilnīgo analfabētismu ekonomiskās sistēmas izpratnē.

Komunistiskās partijas izsludinātā pārtikas programma paredzēja ievērojami palielināt zemes platību, kuru bija atļauts apstrādāt vienam cilvēkam. Tas nebija jaunums, jo līdzīgi padomju valdība bija rīkojusies arī iepriekšējos krīzes gados. Zemnieki, kopjot savus laukus, ieguva vairāk ražas salīdzinājumā ar kolektīvā īpašumā apstrādātu zemi. Darba ražība palielināja arī ienākumus, kuri palika nevis valsts, bet gan zemnieku īpašumā.

Nākotnes laimīgajā valstī naudas izmantošana nebija paredzēta, tāpēc viens no sociālistiskās valsts uzdevumiem bija pakāpeniska naudas vērtības samazināšana. Bagāti zemnieki šajā vīzijā neiederējās, jo viņu pirktspēja radīja preču deficītu. Pēc veiksmīgas krīzes pārvarēšanas valstij bija jātiek galā ar reformu galveno dzinējspēku – strādīgajiem zemniekiem. Viņi tika pasludināti par kulakiem vai budžiem un kā šķira likvidēti.

Pārbūves vai pārkārtošanās idejas paredzēja citu risinājumu, un tam bija tieša saistība ar ekonomikas teoriju, kuru pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū mācīja augstākajās partijas skolās. Jaunās ekonomikas pamatos joprojām varēja būt tikai komunisma klasiķu darbi, taču to mūsdienīgākai izpratnei tika pieļauts iekļaut arī turpmākos vēsturiskos notikumus, kuri atbilda dialektiskā materiālisma formātam. Izsakoties vēl precīzāk, revīzijai tika pakļauts klasiķa darbs, kurā barons Danglars, izkāpis no karietes, pašapzinīgi paziņoja, ka turpmākā vara piederēs baņķieriem.

Komunisma klasiķa darbā bankas bija attēlotas kā naudas kaltuves, kuras, pateicoties aizdevumu procentu likmēm, ražoja naudu. Kapitālisti bija radījuši koloniālo sistēmu, kur metropolē bija naudas pārpalikums, bet kolonijās iztrūkums. Nodrošinot, ka kolonijās nauda tiek uzskatīta par vērtību, kapitālisti viegli varēja iegūt politisko varu. Sarežģījumi rastos tad, kad nauda būtu saražota tik daudz, ka arī kolonijās tai vairs nebūtu vērtības. Ja naudas vērtību vairs nevarētu nodrošināt no dotācijām atkarīgā ekonomiskā sistēma, tad kā pēdējais glābiņš būtu karadarbības uzsākšana koloniju teritorijās, kas ekonomikas atjaunošanai prasītu lielas investīcijas. (Šajā vietā atļaušos izdarīt nelielu atkāpi no atstāsta. Vēlāk, izlasot šo manu interesi izraisījušo darbu, uzmanību saistīja K. Marksa ieteikums pirms karadarbības uzsākšanas pie koloniju robežām izveidot pietiekami daudz bezdarbnieku, lai bojā gājušo dēļ nebūtu problēmas ar ekonomikas atjaunošanu.)

Kopš tiem laikiem, kad baņķieri pārvietojās karietēs, pasaule bija mainījusies. XX gadsimta vidū bija sabrukusi koloniālā sistēma, un šis fakts prasīja pārskatīt līdzšinējos uzskatus. Bankas bija radikāli mainījušas darbības virzienu, tāpēc tikpat radikāliem uzskatiem attiecībā pret bankām vajadzēja mainīties arī zinātniskā komunisma teorijai.

Banku darbības jauno virzienu varēja tēlaini salīdzināt ar gādīga namsaimnieka rūpēm par savu īpašumu. Ja iepriekšējais namsaimnieks tikai iekasēja īres maksu, neuztraucoties par īpašuma stāvokli, tad jaunais namsaimnieks savākto īres maksu investēja īpašuma sakopšanā. Aizdevuma procentam sakrītot ar patēriņa procentu, radās jauna formācija – patērētāju sabiedrība un labklājības valsts.

Labklājības valsts modelis tomēr radīja pamatīgas galvassāpes tiem, kuriem naudas ir daudz, un kuri vēlētos, lai tā būtu vērtība. Neliela valsts pie Persijas līča ar diviem miljoniem iedzīvotāju katru gadu radīja budžeta pārpalikumu vairāku desmitu miljardu ASV dolāru vērtībā. Naudasmaisiem kļuva arvien grūtāk pārliecināt sabiedrību, ka algas pielikums nav iespējams, jo budžetā trūkst naudas. Problēma bija arī milzīgais naudas daudzums, kurš ieplūda pasaulē, devalvējot tās vērtību, līdz ar to arī naudasmaisu varu.

Analizējot labklājības valsts modeli, padomju ekonomisti nonāca pie pārsteidzoša secinājuma – naudas nozīme var izzust nevis tās pakāpeniska samazinājuma, bet gan pārpalikuma rezultātā. Kā kādreiz algots darbs uzvarēja verdzību, tā labklājības valstī brīvprātīgais darbs var uzvarēt algoto. Argumenti, kāpēc algotais darbs būtu labāks par brīvprātīgo, pagaidām atgādināja argumentus, kāpēc verdzība būtu labāka par algotu darbu. Brīvprātīgais darbs atbilstu komunisma ideāliem, tāpēc īstajiem komunistiem vajadzētu rūpēties par naudas daudzuma pavairošanu, nevis samazināšanu.

Pārtikas programma izveidoja pirmos turīgos zemniekus, taču līdz labklājībai bija vēl tālu. Nākamais solis paredzēja privatizēt rūpniecības uzņēmumus un izveidot nākamo turīgo iedzīvotāju slāni. Lai netiktu izpirktas preces, tika paredzēts ieviest maksas pakalpojumus, kuros nauda varētu vienmērīgāk izplatīties sabiedrībā. Tieši tāpēc Šauļu telefonu centrālē bija vajadzīgs veikt šķietami neloģiskas reformas un tērēt laiku neko nesajēdzoša tehniskā darbinieka pārliecināšanai.

Bankets bija beidzies, bet rīts vēl nebija pienācis. Klīdām pa naksnīgajām Šauļu ielām un sapņojām par nākotni, kurā mums lemts dzīvot. Par zaļo pilsētu, kurā nebūs rūpnīcu, bet cilvēki dzīvos labklājībā. Par saprotošajiem priekšniekiem, kuri būs priecīgi, ka mēs vēlamies strādāt, un pret mums izturēsies kā bērnudārza apmeklētājiem. Par gudrajiem pasniedzējiem, kuri labas atzīmes liks nevis par pareizām, bet gan neparastām atbildēm.

Grūti noticēt, ka kopš tā laika ir pagājis tik maz gadu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...