Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā un 660 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2022. gadā – tas viss Covid-19 pandēmijas apkarošanai. Papildus tam klāt nāk 265 miljoni eiro investīciju projektiem un 360 miljoni eiro energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai – arī tas uz budžeta deficīta pieauguma rēķina 2022. gadā. Vēl šogad jāpieskaita papildu 116 miljoni eiro Ukrainas civiliedzīvotāju, kas bēg no kara, atbalstam un 230 miljoni eiro gāzes rezervju iepirkumam – arī tas viss uz deficīta rēķina.

Nebūtu jābrīnās, ka šādi izdevumi ietekmē Latvijas vispārējās valdības budžeta bilanci. Ja 2020. gadā Latvijas budžeta deficīts bija septītais zemākais starp ES valstīm, tad 2021. gadā ar 7,3% no IKP bijām trešā valsts ar lielāko budžeta deficītu, atpaliekot vienīgi no Maltas un Grieķijas.

Latvijas budžeta deficīts 2021. gadā ir trīs reizes lielāks par Igaunijas budžeta deficītu un septiņas reizes lielāks par Lietuvas budžeta deficītu. Arī nupat Eiropas Komisijai iesniegtās stabilitātes programmas rāda, ka Latvijas budžeta deficīts 2022. gadā tiek prognozēts kā augstākais Eiropas Savienībā.

Kādus secinājumus varam izdarīt?

Nav šaubu, ka bija nepieciešami resursi, lai cīnītos par Covid-19 pandēmijas mazināšanu. Tāpat nav šaubu, ka valstij ir jāpalīdz ar energoresursu cenu kāpuma mazināšanu. Pēc 24. februāra nav nekādu šaubu, ka aizsardzības un iekšējās drošības stiprināšanai ir jāpiešķir tik līdzekļu, cik nepieciešams. Jautājums ir par to, vai sasniedzam izraudzītos mērķus ar zemākām iespējamām izmaksām.

Augstais deficīta līmenis Latvijā norāda, ka esam bijuši dāsni dažādu atbalstu un pabalstu sniegšanai uz aizņemtas naudas rēķina. Covid-19 pandēmija un energoresursu cenu lēciens bija arī citās valstīs, un nav pamata uzskatīt, ka Latvija šajā ziņā ir cietusi vairāk nekā citas valstis.

Deficīta ierobežojumu atcelšanas laikā iespēja palielināt izdevumus virs budžeta likumā noteiktā prasa no politiskajiem spēkiem pašdisciplīnu un godīgumu. Brīžos, kad jārīkojas ātri, no katras nozares ministrijas ir atkarīgs tas, ka līdzekļi tiek prasīti tieši tik, cik nepieciešams konkrētā mērķa sasniegšanai, un ne par eiro vairāk. Ir jābūt godīgiem. Ja cīnāmies ar Covid-19, tad līdzekļus prasām tikai un vienīgi pandēmijas izraisītu vajadzību finansēšanai, ja vēlamies kompensēt energoresursu cenu pieaugumu – mērķējam atbalstu tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams. Nemēģinām šeit paslēpt un finansēt citas nozaru ministriju vajadzības, paplašinot krīzes ietekmi līdz filozofiskai kategorijai, kas ļauj ar krīzi pamatot jebkuras vajadzības. Ir jābūt godīgiem.

Godīgumam publisko finanšu jautājumā ir īpaši liela nozīme kara apstākļos. Karš Ukrainā liek ar svaigu skatu paskatīties uz mūsu militārās aizsardzības spēju. Mēs nedrīkstam taupīt uz aizsardzības investīcijām. Valsts aizsardzībā ir jāiegulda tik, cik ir nepieciešams, un aizņemties naudu uz mūsu bērnu rēķina šim mērķim ir pareizi, ētiski un gudri. Taču būtu ārkārtīgi neētiski izmantot karu, lai "izsistu" finansējumu citiem mērķiem.

Kā finanšu ministrs es atbalstīšu papildu izdevumu piešķiršanu aizsardzībai un iekšējai drošībai, taču laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies. Mēs vienkārši nevaram atļauties ar vieglu roku piešķirt miljonus uz deficīta rēķina. Tas, ka Eiropas Savienības budžeta deficīta nosacījumi ir atviegloti, nenozīmē, ka varam vienā mierā palielināt izdevumus uz aizņemtas naudas rēķina.

Tas nozīmē to, ka mums pašiem ir nodota atbildība par fiskālo politiku un nevaram paslēpties aiz Briseles prasībām. Tas ir politiskā brieduma jautājums. Man gribas cerēt, ka mēs Latvijā šajā ziņā neatpaliekam no kaimiņiem ziemeļos un dienvidos un tāpēc varēsim sagatavot nākamā gada budžetu ar deficītu, kas tik ļoti nelēks ārā uz pārējo valstu fona mūsu reģionā.

Kas traucējis dzīvot ar zemu deficītu līdz šim?

Latvijas politisko spēku vidū šajā Saeimā ir liels atbalsts uzskatam, ka valsts vajadzību finansēšana uz deficīta rēķina ir pareiza un tā nozīmē gudru saimniekošanu. Procentu maksājumi ir zemi, Latvijas valsts parāds ir zems un valsts vajadzības jo lielas. (Patiesībā šobrīd procentu maksājumi vairs nebūt nav zemi.) Šī uzskata pārstāvji aicina neveidot sarežģītus atbalsta piešķiršanas nosacījumus, iestājoties par vienkāršiem noteikumiem, un tas nekas, ja atbalsts nonāk arī daudziem, kam faktiski to nevajag, – kur malku cērt, tur skaidas lec.

Atcerēsimies 2020. gadu, kad es kā finanšu ministrs tiku kritizēts par piesardzību valsts atbalsta izvēršanā. Kritizētāju vidū bija ne tikai Nacionālā apvienība Roberta Zīles personā un Jaunā konservatīvā partija, kas savā starpā parakstīja saprašanās memorandu par fiskālās politikas pārskatīšanu – lasi – fiskālās disciplīnas vājināšanu. Kritizētāju pulkam piepulcējās arī Latvijas Banka, aicinot pēc iespējas plašāk sildīt ekonomiku ar valsts finansēm.

Mērķēta atbalsta vietā ceļš pavērās helikopteru naudām, piešķirot valsts naudu uz galviņām, daudz nedomājot, vai visiem atbalsts tiešām ir nepieciešams. Šādos apstākļos finanšu ministra pārstāvētajam politiskajam spēkam, ņemot vērā vietu skaitu Saeimā, nav iespējams iestāties pozā un bloķēt lēmumus, kas pieņemami pārējiem koalīcijas partneriem. Nākas iet uz kompromisiem. Valsts vajadzību finansēšana uz deficīta rēķina 2020. gadā vēl bija bikla, taču sāka uzņemt apgriezienus. Šobrīd tā jau strādā ar pilnu jaudu, kā to redzam attēlos.

Kā apturēt ārpus budžeta tērēšanas neprātu?

Nākamā gada budžetu veidos nākamā valdība, un šīs valdības uzdevums ir atstāt tai tādu budžeta projektu, kurā nebūtu paslēptas problēmas. Tas arī ir jautājums par godīgumu. Nesen Finanšu ministrijā sagatavojām Latvijas Stabilitātes programmu 2022.–2025. gadam. Saskaņā ar mūsu prognozēm fiskālā telpa nākamajam gadam ir 150 miljoni eiro. Kā finanšu ministrs es iebildīšu visiem mēģinājumiem, ka šī valdība pieņem lēmumus par fiskālās telpas sadalīšanu, atstājot nākamo valdību ar tukšām rokām. Vēlēšanu gadā ir kārdinoši pieņemt lēmumus par visdažādāko problēmu risinājumu ar aizņemtu valsts budžeta naudu.

Nav populāri tam iebilst. Esmu iebildis daudziem priekšlikumiem, kas ar Covid-19 pandēmijas saucieniem uz lūpām pamato priekšlikumus, kas visai attāli saistīti ar pandēmiju, un dažu acīs esmu kļuvis nepopulārs. Pretējā gadījumā budžeta deficīts būtu vēl lielāks. Ar valsts budžeta līdzekļiem ir jārīkojas atbildīgi. To esmu darījis un solu darīt arī turpmāk ar mērķi atstāt nākamajai valdībai budžeta projektu ar pozitīvu fiskālo telpu.

Augstiem deficīta kalniem Latvijā nav vietas, lielos augstumos ir grūti elpot. Latvijas publiskajām finansēm ir jāsaglabā pieeja skābeklim jeb iespēja parādu pārfinansēt ar labvēlīgiem noteikumiem. Tāpēc vajadzības ir jāsabalansē ar iespējām, arī vēlēšanu gadā.

Novērtē šo rakstu:

18
59

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...