Lai pierādītu, ka balsots par Zatleru, Vienotība grasās sagādāt 33 īpašas pildspalvas
PIETIEK22.05.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai izkontrolētu, vai visi Vienotības Saeimas frakcijas deputāti Valsts prezidenta vēlēšanās, kā solīts, nobalsos par Valdi Zatleru, politiskais spēks šaurā lokā apspriedis iespēju uz 2. jūniju sarūpēt 33 vienādas krāsas pildspalvas. To Pietiek apstiprināja vairāki avoti Vienotībā. Līdz galam šāda taktika vēl nav izlemta, daži politiķi uzskata, ka pietiktu ar vēlēšanu zīmes nofotografēšanu mobilajā tālrunī un atrādīšanu. Šobrīd Vienotības un Par labu Latviju (PLL)frakciju izvirzītā Zatlera izredzes uz nākamajiem četriem gadiem turpināt prezidenta darbu tiek vērtētas ar skepsi, kopš apspriešanai parādījies zaļo zemnieku oficiāli vēl neizvirzītā kandidāta Andra Bērziņa vārds.
„Protams, ka mēs mēģināsim veikt iekšējo kontroli,” Pietiek neslēpa kāds vadošs Vienotības politiķis, kurš nebija priecīgs par šaurā lokā apspriestās „krāsaino pildspalvu” idejas noplūšanu pie medijiem. Tas, vai šādi rīkoties, vēl līdz galam neesot izlemts, bet, ja tiks, 33 pildspalvas pēdējā dienā pirms vēlēšanām sagādāšot kāds uzticams cilvēks un pildspalvu krāsa līdz pēdējam brīdim tiks turēta noslēpumā, „lai kāds oponents nesagādā tādas pašas un nesazīmē sazin ko”. Kā pārliecinājās Pietiek, aptaujājot dažus Vienotības ierindas deputātus, nekādas instrukcijas viņiem vismaz pagaidām nav nodotas un informācija par krāsainu pildspalvu izdalīšanu bija jaunums.
Pirms pāris nedēļām, kad vēl nebija skaidrs, vai uz pirmo vēlēšanu piegājienu savu kandidātu virzīs zaļie zemnieki, neoficiāli izskanēja, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija varētu vēlēšanu zīmes aizpildīt ar zaļām pildspalvām, lai esošā prezidenta izgāšanas gadījumā pierādītu, ka vismaz 15 tās deputāti, kā solīts, ir nobalsojuši par Zatleru un notikušajā ir vainojama Vienotība un PLL. Šobrīd Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka neatkarīgi no publiski teiktā ZZS vienoti nobalsos par Bērziņu, kura izvirzīšana formāli tiks izlemta pirmdien.
ZZS deputāts Ingmārs Līdaka, kurš ir viens no pieciem Saeimas balsu skaitīšana komisijas locekļiem, Pietiek iepriekš izteicās, ka īpašas krāsas pildspalvu izmantošanai īsti nav jēgas, jo vēlēšanu zīmes skaita visi komisijas locekļi uzreiz. Tādēļ neesot iespējams nodrošināt, ka konkrētās frakcijas pārstāvis balsu skaitīšanas komisijā varēs pārbaudīt, vai starp visām zīmēm ir konkrētais skaits ar noteiktas krāsas atzīmēm. Tikmēr kāds cits pieredzējis deputāts norādīja, ka šāda kontrole nav neiespējama, jo, ja viens no skaitīšanas komisijas locekļiem paustu vēlmi pārskaitīt arī pārējo kolēģu jau saskaitītās zīmes, neviens viņam to neliegtu. Saeimas balsu skaitīšanas komisijā, kura darbojas amatpersonu aizklāto vēlēšanu gadījumos, darbojas pa vienam deputātam no katras Saeimas frakcijas.
Ja Vienotība vai kāda cita frakcija izvēlēsies savu deputātu balsojumu kontrolēt ar krāsainu pildspalvu izdalīšanu deputātiem, tas nebūs pirmais šāda veida gadījums Valsts prezidenta vēlēšanu vēsturē. 1999. gada vasarā, kad Saeima prezidenta amatā ievēlēja Vairu Vīķi-Freibergu, viņas kandidatūru atbalstošo Tautas partijas, TB/LNNK un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputātu balsojums tika kontrolēts ar trīs dažādu krāsu pildspalvām. TP bija izdalītas zaļas, sociāldemokrātiem sarkanas un tēvzemiešiem – zilas.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
