Lai pierādītu, ka balsots par Zatleru, Vienotība grasās sagādāt 33 īpašas pildspalvas
PIETIEK22.05.2011.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
Lai izkontrolētu, vai visi Vienotības Saeimas frakcijas deputāti Valsts prezidenta vēlēšanās, kā solīts, nobalsos par Valdi Zatleru, politiskais spēks šaurā lokā apspriedis iespēju uz 2. jūniju sarūpēt 33 vienādas krāsas pildspalvas. To Pietiek apstiprināja vairāki avoti Vienotībā. Līdz galam šāda taktika vēl nav izlemta, daži politiķi uzskata, ka pietiktu ar vēlēšanu zīmes nofotografēšanu mobilajā tālrunī un atrādīšanu. Šobrīd Vienotības un Par labu Latviju (PLL)frakciju izvirzītā Zatlera izredzes uz nākamajiem četriem gadiem turpināt prezidenta darbu tiek vērtētas ar skepsi, kopš apspriešanai parādījies zaļo zemnieku oficiāli vēl neizvirzītā kandidāta Andra Bērziņa vārds.
„Protams, ka mēs mēģināsim veikt iekšējo kontroli,” Pietiek neslēpa kāds vadošs Vienotības politiķis, kurš nebija priecīgs par šaurā lokā apspriestās „krāsaino pildspalvu” idejas noplūšanu pie medijiem. Tas, vai šādi rīkoties, vēl līdz galam neesot izlemts, bet, ja tiks, 33 pildspalvas pēdējā dienā pirms vēlēšanām sagādāšot kāds uzticams cilvēks un pildspalvu krāsa līdz pēdējam brīdim tiks turēta noslēpumā, „lai kāds oponents nesagādā tādas pašas un nesazīmē sazin ko”. Kā pārliecinājās Pietiek, aptaujājot dažus Vienotības ierindas deputātus, nekādas instrukcijas viņiem vismaz pagaidām nav nodotas un informācija par krāsainu pildspalvu izdalīšanu bija jaunums.
Pirms pāris nedēļām, kad vēl nebija skaidrs, vai uz pirmo vēlēšanu piegājienu savu kandidātu virzīs zaļie zemnieki, neoficiāli izskanēja, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija varētu vēlēšanu zīmes aizpildīt ar zaļām pildspalvām, lai esošā prezidenta izgāšanas gadījumā pierādītu, ka vismaz 15 tās deputāti, kā solīts, ir nobalsojuši par Zatleru un notikušajā ir vainojama Vienotība un PLL. Šobrīd Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka neatkarīgi no publiski teiktā ZZS vienoti nobalsos par Bērziņu, kura izvirzīšana formāli tiks izlemta pirmdien.
ZZS deputāts Ingmārs Līdaka, kurš ir viens no pieciem Saeimas balsu skaitīšana komisijas locekļiem, Pietiek iepriekš izteicās, ka īpašas krāsas pildspalvu izmantošanai īsti nav jēgas, jo vēlēšanu zīmes skaita visi komisijas locekļi uzreiz. Tādēļ neesot iespējams nodrošināt, ka konkrētās frakcijas pārstāvis balsu skaitīšanas komisijā varēs pārbaudīt, vai starp visām zīmēm ir konkrētais skaits ar noteiktas krāsas atzīmēm. Tikmēr kāds cits pieredzējis deputāts norādīja, ka šāda kontrole nav neiespējama, jo, ja viens no skaitīšanas komisijas locekļiem paustu vēlmi pārskaitīt arī pārējo kolēģu jau saskaitītās zīmes, neviens viņam to neliegtu. Saeimas balsu skaitīšanas komisijā, kura darbojas amatpersonu aizklāto vēlēšanu gadījumos, darbojas pa vienam deputātam no katras Saeimas frakcijas.
Ja Vienotība vai kāda cita frakcija izvēlēsies savu deputātu balsojumu kontrolēt ar krāsainu pildspalvu izdalīšanu deputātiem, tas nebūs pirmais šāda veida gadījums Valsts prezidenta vēlēšanu vēsturē. 1999. gada vasarā, kad Saeima prezidenta amatā ievēlēja Vairu Vīķi-Freibergu, viņas kandidatūru atbalstošo Tautas partijas, TB/LNNK un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputātu balsojums tika kontrolēts ar trīs dažādu krāsu pildspalvām. TP bija izdalītas zaļas, sociāldemokrātiem sarkanas un tēvzemiešiem – zilas.
Seko mums 
Finanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Pirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Fotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka 
Iesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Rietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
