Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.

Jau no dokumenta satura rādītāja vien top skaidrs, ka visus šos garos gadus no valsts un citu atbildīgo institūciju puses “Rail Baltica” projekta virzību neviens tā īsti nav uzraudzījis. Liela nauda kaut kā tērējusies un veiksmīgi arī notērējusies. Tagad, kad naudas vairāk nav, visi tie, kuriem nu par kaut ko kaut vai teorētiski vajadzētu atbildēt, korītī plāta rokas un šļupst kaut ko nesakarīgu.

Par visaptverošās bezatbildības kalngalu liecina pat Valsts kontroles dokumenta satura rādītājs: “Joprojām pastāv būtiska nenoteiktība par RB projekta budžetu; Ne visas projekta izmaksas ir iekļautas budžeta aplēsēs; Galvenais projekta risks ir finansējuma trūkums vajadzīgajā laikā; Projekts atpaliek no grafika vismaz piecus gadus; Vēl jāpabeidz detalizētu būvprojektu izstrāde un zemes atsavināšana; RB projekta risku un izmaiņu vadības sistēma vēl jāievieš; Valdības un parlamenti ne vienmēr tiek informēti par problēmām; Lēmums par dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli nav pieņemts; Nav lēmuma par “RB Rail” AS nākotni.”

Projektā kaut kas darīts, bet nekas tā īsti nav izdarīts. Tikmēr projekta ieviešanai Baltijā kur bijis, kur ne uzradies 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts: Igaunijai izmaksas kopš 2017. gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai - no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, Lietuvai - no 2,47 miljardiem eiro līdz 10,23 miljardiem eiro. 2024. gada maijā Latvijas Finanšu ministrijā iesniegts valsts budžeta līdzekļu pieprasījums vairāk nekā 2,8 miljardu eiro apmērā, lai īstenotu projekta aktivitātes 2025.-2027. gadā. Vēl jau jāpērk arī paši vilcieni (mēs taču labi protam vilcienus nopirkt), 300 miljoni eiro, un jāatceras, ka dzelzceļa līnijas gada ekspluatācijas izmaksas ir 500 miljoni eiro.

Kur ņemt naudu? Vienīgais drošsirdīgais politiķis uz šī fona tagad izrādās finanšu ministrs Arvils Ašeradens, sakot, ka jāceļ PVN par 1% no līdzšinējā 21% uz 22%. Viņš gan no premjeres Evikas Siliņas tika skarbi apsaukts. Pamatoti? Valsts kontroles atzinums saka skaidri un gaiši - ja gribam dzelzceļu, vajadzīga nauda! Un to var paņemt tikai no mazāk aizsargātājiem, proti, no iedzīvotājiem. Neba nu skandināvu un citām ārvalstu bankām nodokļus celt! Mūsu finanšu ministrs to nepieļaus! Aritmētika saka - būs vien PVN jāceļ un ne jau tikai par vienu procentu. Būs jāceļ arī citi nodokļi. Dzelzceļam uz Eiropu būt! Tas nekas, ka naudas var nepietikt to dzelzceļu Rīgā ievadīt. Latvieši lai pastāv pie ratiem, pacietīsies. Varēs tikmēr paskatīties, kā igauņiem iet ar to dzelzceļa braukšanu.

Visam pāri galvenais jautājums - ja reiz projekts virzās tik ērkšķaini un fiskāli asiņaini, tad kāds ir bijis ekonomiskais pamatojums šim projektam? Vai patiesi tas dos 6,6 miljardu eiro plusu - un 80% peļņas patiesi būs pasažieru transporta ieguvumi? Tie ir pieņēmumi vai reāli aprēķini? Ja aprēķini, tad uz ko tie balstīti? Sanāk, ka projekts atpelnīsies tikai labi ja pēc 70 gadiem. Nav dzirdēts, ka kādā ātrvilcienu līnijā sliedes kalpotu 70 gadus. Bet kāpēc gan ne? Interesanti, cik pasažieru katru dienu brauks šajā līnijā un cik maksās biļete? Tā taču būs lētāka nekā Martina Gausa vadītās aviosabiedrības lidmašīnās?

Uz šiem un citiem jautājumiem “Neatkarīgā” jau ilgāku laiku mēģina rast atbildes, aptaujājot kompetentās amatpersonas. Pagaidām vai nu nesaņemam skaidras atbildes, vai monolīts klusums, it kā vagons depo būtu iebraucis un durvis deguna galā aizcirtušās.

Deputātiem medusmaize - parlamentārās izmeklēšanas komisija. Pareizi! Par to taču papildu samaksa pie algas! Raugāmies, ko par saimniekošanu ar “Rail Baltica” naudām un lēmumu pieņemšanu projektā teiks viedie vīri Rīgā, Kalpaka bulvārī 6 (Ģenerālprokuratūra). Pagaidām klusums. Nav kur steigties. Protams. Cita lieta, ja to visu varētu kaut kā sasaistīt ar Aivaru Lembergu vai Ainaru Šleseru. Bet ko tur pārējiem pārmest. Gan jau viss kaut kā nomudžināsies un pieklusīs.

Novērtē šo rakstu:

45
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi