Lai mēs varētu ieguldīt pietiekami naudas betonā, nekas cits neatlika kā palielināt maksu par pasēm
Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs.20.11.2024.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministrija ir iepazinusies ar 2024. gada 1.novembra iesniegumu un sniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.
1. Kāds ir Iekšlietu ministrijas budžets 2025.gadam.
Iekšlietu ministrijas 2025. gada budžeta izdevumi (budžeta 1.lasījums Saeimā) sastāda 839 642 620 euro, tai skaitā valsts pamatfunkciju īstenošanai 672 233 660 euro, ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 167 408 960 euro.
2. Kāds ir paredzēts ienākums no valsts nodevas par identifikācijas dokumentu izgatavošanu un saņemšanu palielinājuma.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdē nolemto (protokols Nr. 38, 2. § 35. un 36.punkts) atbalstīti priekšlikumi palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus:
- no nodevas par pasu izsniegšanu 2025. gadā 2 285 208 euro apmērā, 2026. gadā 2 609 055 euro apmērā, 2027. un 2028. gadā 1 693 985 euro apmērā ik gadu;
- no nodevas par personas apliecību izsniegšanu 2025. gadā 1 515 437 euro apmērā, 2026. gadā 1 492 350 euro apmērā, 2027. un 2028. gadā 2 409 444 euro apmērā ik gadu.
3. Kādi ir identifikācijas dokumentu izgatavošanas un izdošanas izdevumi.
Iekšlietu ministrijai Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu, elektronisko identifikācijas karšu un uzturēšanās atļauju izsniegšanai 2025. gadā plānots finansējums 8 813 343 euro, tai skaitā finansējums Valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" fizisko personu identitātes nodrošināšanai elektroniskā vidē un kvalificēta elektroniskā paraksta platformas un risinājumu uzturēšanai 3 720 366 euro.
4. Vai un kādi ir paredzēti jaunu ēku celtniecības projekti iekšlietu nozarē 2025.gadā. Vai un kādi ir paredzēti izdevumi iepirkumiem, tajā skaitā, bet ne izsmeļoši, būvniecības darbiem iekšlietu nozarē virs 1 miljona eiro 2025.gadā.
Iekšlietu ministrijai ir piešķirts finansējums VUGD depo - katastrofu pārvaldības centru būvniecībai 2025. gadā 34 899 141 euro (Ministru kabineta 2024.gada 13. augusta prot. Nr. 31 57.§ un 58.§; Ministru kabineta 2024.gada 24. septembra prot. Nr. 39 24.§ 5.p.) atbilstoši noslēgtiem līgumiem.
5. Vai un kādi ietaupījumi ir paredzēti Iekšlietu ministrijas atbildībā esošajās jomās, salīdzinot ar 2024.gada budžetu un tā ietvaros veiktajiem izdevumiem.
Lai izpildītu 2024. gada 27. augustā Ministru kabineta sēdē (prot. Nr.33 52.§ 4.p.) pieņemto lēmumu par horizontālu izdevumu no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem samazināšanu, Iekšlietu ministrijai tika samazināti izdevumi 1 712 703 euro, tai skaitā:
- tulkošanas izdevumi 1 000 000 euro,
- nekustamā īpašuma apsaimniekošanas izdevumi 475 001 euro;
- izdevumi semināru likuma subjektiem rīkošanai, informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem un ar iestādes darbības uzturēšanu saistītajām iegādēm 100 000 euro;
- formas tērpu iegādes izdevumi 87 862 euro;
- nozares padomnieku dzīvokļa īres izdevumi, ņemot vērā faktiskos izdevumus, 39 840 euro;
- sakaru pakalpojumu un kancelejas preču iegādes izdevumi 10 000 euro.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Saeimā 2024. gada 30. oktobrī tika 1.lasījumā pieņemts likumprojekts “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” (Nr.l52/Lpl4). Informācija par Iekšlietu ministrijas plānotajiem izdevumiem 2025. - 2027. gadam ir pieejama minētajos dokumentos.
6. Kādi ir apsvērumi publiski paustajam LTV 30.10.2024 raidījumā “Panorāma” argumentam, ka, iespējams, tiktu ietekmēta dažādu ārkārtas dienestu darbība, ja netiktu celta nodeva par pases saņemšanu.
Iekšlietu ministrijai 2025. - 2028. gadā katru gadu bija nepieciešams samazināt izdevumus 6 957 911 euro, savukārt Iekšlietu ministrijai bija iespējams samazināt 2025. gadā 1 712 703 euro, 2026. - 2028. gadā katru gadu 1 412 703 euro. Samazinājums precēm un pakalpojumiem 6 957 911 euro apmērā būtiski ietekmētu Iekšlietu ministrijas resora iestāžu darbību.
Lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas resora iestāžu darbību 2024. gada līmenī, tika pieņemts lēmums attiecīgi palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas, kas ir finanšu resursu avots attiecīgajiem izdevumiem (informācijas un komunikāciju sistēmu darbībai, ķimikāliju iegādei ekspertīzēm, komunālajiem maksājumiem, degvielas iegādei, transportlīdzekļu remontam, robežjoslas uzturēšanai, policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju veselības aprūpei).
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
