Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus", ir kategoriski jānorāda: uz katru sīku krāpniecību, kurā iesaistīta skaidra nauda, desmitkārt lielāks ir noziedzīgās transakcijās pārskaitītās naudas apjoms. Ja gribam veidot tiesiskāku valsti, tad jāaizliedz ir bezskaidras naudas norēķini!

Lai saprastu, ka ne jau norēķini skaidrā naudā, bet gan pārskaitījumi līdz šim ir nozīmējuši masīvus likumpārkāpumus, viens no kliedzošākajiem piemēriem ir pēdējos gados ilgušie sistemātiskie skandāli ar naudas atmazgāšanu caur Latvijas bankām. "ABLV Bank" likvidācijas process, pirms tam par 14 miljardu dolāru legalizāciju no Moldovas krāpniecības shēmām likvidētā "Trasta Komercbanka", iepriekšējos gados par naudas mazgāšanu sodus nomaksājušās "Swedbanka" un "Privatbank" Latvijas struktūra, sakarā ar nez cik desmitmiljardu un simtmiljardu legalizāciju tieši patlaban likvidējamais "Danske Bank" bizness visās trijās Baltijas valstīs, identiski skandāli tuvās un tālās ārzemēs — šie sistemātiskie piemēri, no kuriem katrs nākamais izrādās arvien briesmīgāks par iepriekšējiem, mums ziņo: ja mēs gribam cīnīties ar ekonomiskajiem noziegumiem, tad mums jāizskauž tieši bezskaidras naudas pārskaitījumi, nevis norēķini banknotēs un monētās!

Bezskaidra nauda noziedzību veicina, nevis mazina

"Labi, augstākminētie ir gadījumi, kad noziedzīga nauda ienāk no ārzemēm un izmanto Latvijā reģistrētas bankas, lai legalizētu noziedzīgās shēmās ieblēdīto guvumu. Taču tepat Latvijā mēs varēsim apkarot vietējo iedzīvotāju apkrāpšanu, ja visi maksājumi vēlāk būs redzami!" — otrs arguments, kas varētu būt par labu skaidras naudas aprites mazināšanai.

Prakse pierāda, ka tas tā nav. Pirms desmit gadiem sagruva finanšu piramīda, kas dažādos periodos bija pazīstama ar nosaukumiem EPC ("European Prosperity Club"), EAPC, "Mulberry", Panamas "Credit Union" utt. Shēmas autori (to starpā cietušie minēja tādus uzvārdus kā Gromulis, Šalkovskis u.c.) apblēdīja cietušos, izkrāpdami no viņiem naudu, uzstādamies īpašos semināros un stāstīdami, ka investēs un pavairos upuru iemaksāto naudu. Šiem blēžiem nauda tika iemaksāta pavisam oficiālos banku pārskaitījumos, lai pēc tam nauda pazustu Floridas un Panamas virzienā līdz ar pašiem shēmotājiem.

Tas, ka bija zināmi kontu numuri, vēlāk it nemaz nepalīdzēja sadzīt naudu vai vainīgos rokā — prokuratūrai līdz pat šai dienai nav izdevies lietu nodot tiesai. Patiesību sakot, šī piramīdveidīgā struktūra sagruva nevis tāpēc, ka tā nevarēja legalizēt skaidru naudu — notika tieši otrādi: blēžu plāni izbeidzās pēc tam, kad toreizējā valstij piederošā "Hipotēku un zemes banka" paziņoja visiem klientiem, ka vairs nepieņems nekādus šādus pārskaitījumus vai maksājumus "Mulberry" kontos, tūlīt pēc tam FKTK sāka regulāri brīdināt "ieguldītājus" (kā izrādījās, tie beigās bija apkrāptie cietušie, nevis "ieguldītāji"), un piramīdisti zaudēja lielo spēli pēc tam, kad uzraugošās iestādes viņus izdzina no bezskaidras naudas vides ārā uz skaidras naudas maksājumiem, ko viņi vairs nespēja dzenāt apkārt puspasaulei. Tātad bezskaidra nauda veicina krāpšanu lielos apmēros, kamēr skaidra nauda to palīdz novērst.

"Tas ir gadījums, kad shēmotāji apkrāpa iedzīvotājus. Bet firmas, kas nemaksā nodokļus un/vai apkrāpj partnerus? Tur taču visam jābūt ar pārskaitījumiem, lai var novērst izzagšanu, ja nu gadījumā kas!" — arī tādi izteikumi parādās.

Te varētu minēt neskaitāmus piemērus, kas šādu pieeju apgāž, tāpēc atgādināsim vienu no tiem, kas ne reizi vien ticis apspriests medijos un daudziem tāpēc būs dzirdēts. Kad "Latvijas Kuģniecību" kontrolēja Ventspils t.s. "melnais oligarhs" Oļegs Stepanovs (no privatizācijas brīža 2002. gadā līdz fiziskai izsviešanai no kompānijas 2005. gadā), pa to laiku ar Britu Virdžīnu ofšoru palīdzību "Kuģniecībai" tika nodarīti zaudējumi vairāk nekā 130 miljonu dolāru apmērā.

Nauda apgrozījās ne jau tālajās Karību salās, bet tepat vienā no Latvijas kredītiestādēm. Gan nodarītie zaudējumi, gan to pamatojoša maksājumu informācija (ieskaitot visas kontu izdrukas un maksājumu uzdevumus, atskaites par to izpildīšanu utt.) tika nodotas Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, tomēr tas nepalīdzēja saukt vainīgos pie kriminālatbildības.

Tad cietusī puse ierosināja plaši izskanējušo tiesvedību Londonā, un tikai caur britu tiesu cietušajai pusei 2014. gadā izdevās no O. Stepanova un viņa sabiedrotajiem vismaz daļēji piedzīt zaudējumus, izraisot O. Stepanova vadītā politekonomiskā grupējuma pelnītu sabrukumu un noiešanu no kriminālās skatuves.

Šis ir neapgāžams piemērs, kā naudas izkrāpšanā (un arī nodokļu, protams, nenomaksāšanā valstij pēc 130 miljonu dolāru izvešanas un legalizācijas no "Latvijas Kuģniecības") shēmotājiem palīdzēja bezskaidro maksājumu izmantošana. Ja kompānijām būtu ar likumu uzlikts pienākums izmantot tikai banknotes, tad šāda mēroga afēras fiziski nebūtu iespējamas!

Nodokļus nemaksā bezskaidru miljonu pārskaitītāji, nevis monētu grabinātāji

Visbeidzot — arguments, ka skaidras naudas izmantošana it kā ļaujot iedzīvotājiem "slēpt" ienākumus par sava īpašuma, automašīnas, zemes pārdošanu, kā arī piepelnīšanos sīkos gadījuma darbos, kur netiekot nomaksāti nodokļi.

Te nu jāpiezīmē, ka jebkuram no mums tāpat ir tiesības ik pa dažiem gadiem pārdot sev piederošu kustamo mantu (piemēram, nevajadzīgas mēbeles vai dzīvokļa iekārtu) bez papildus nodokļa maksāšanas. Automašīnas cenu pircējs un pārdevējs tāpat arvien noteiks "pēc savstarpējas vienošanās", skata pēc pārskaitot simtnieku, bet pārējos trīs tūkstošus atdodot naudā. Tas pats ar nekustamā īpašuma, meža, kokmateriālu utt. pārdošanu — nodokļus samaksās no zemākās likmes, bet atlikušo daļu skaidrā naudā. Tāpat, kā tas jau notiek līdz šim. Tātad nodokļu nomaksu šis princips nepaaugstinās, ja ir iespēja pamatoti samazināt preces vērtību tāpat kā līdz šim.

Bet kas tad ir tie lielākie nodokļu nemaksātāji — vai tie ir zemnieki, kas pārdod nolietotus transportlīdzekļus, pensionāri ar svaigi uzadītiem cimdu pāriem tirdziņā vai mantinieki, kas atdala un pārdod zemes gabaliņus citiem būvēties gribētājiem? Lūk, kas tad realitātē ir tie lielākie aktuālie nodokļu nemaksātāji:

Ostas firma SIA "Vexoil Bunkering": parāds 39,3 milj. eiro

Kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus": parāds 21 milj.

Bronzas stieņu un cauruļu ražotājs SIA "Bebriko Ltd": 14 milj. parāds, maksātnespēja 2015. g.

Svaigi maksātnespējīgā SIA "Riepu bloki" — 13. milj. sodanaudu uzrēķins

2014.g. maksātnespējīgā A/S "Krāsainie lējumi" — 8 milj. parāds

Elektronikas vairumtirgotājs SIA "Zomejs" — 7,8 milj. parāds un maksātnespēja

Degvielas firma SIA "East-West Transit" — 7,6 milj. parāds

Metālapstrāde A/S "A Holding" — 6,6 milj. parāds

Polijas uzņēmums "New Horizon Sp.Z.o.o" — 6 milj. parāds

Kosmētikas ražotājs A/S "Dzintars" — 5,9 milj. parāds

Tālāk sarakstā atrodama likvidētā A/S "Liepājas Metalurgs" un arī tās pēctece A/S "KVV Liepājas Metalurgs", Jūrmalas uzņēmums SIA "Nemo Holdings", automašīnu tirgotājs SIA "Euro-Auto" un daudzi citi uzņēmumi, kam nodokļu nemaksāšana pārsniegusi miljonu eiro un vairāk.

Visiem šiem nodokļu nemaksātājiem ir kopīga viena lieta: tie visi ikdienā izmanto bezskaidras naudas pārskaitījumus. (Vai arī izmantoja, pirms to saimniecisko darbību VID apturēja, un tiesa apstiprināja maksātnespējas faktu.)

Turpretī privātpersonas, kuras ir darba ņēmēju skaitā vai pašas veic saimniecisko darbību, pamatā izmantojot skaidro naudu, tikai retu reizi iekļūst nodokļu parādnieku sarakstos.

Tātad kopsavilkums ir skaidrs: plāns padarīt bezskaidras naudas pārskaitījumus par obligātiem arvien mazāka apjoma darījumu gadījumos un arvien jaunām darījumu kategorijām tikai palielinās krāpšanu, blēdību, nodokļu nemaksāšanas un legalizācijas gadījumu skaitu. No skaidras naudas aprites mazināšanas cietīs ne tikai iedzīvotāji, bet arī valsts kopumā.

Novērtē šo rakstu:

143
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

12

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...