Lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem
Aivars Strakšas06.12.2024.
Komentāri (72)
Iesaki rakstu: 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Politiķus var saprast. Labs risinājums šeit nav iespējams. Var lemt par projekta realizāciju super apgraizītā variantā vai arī vispār par tā pārtraukšanu, taču izvēle jāveic starp diviem ļoti sliktiem lēmumiem. Es pat nezinu, kurš variants rezultātā radīs lielākus zaudējumus.
Ja projekts tiks realizēts, nāksies iesaldēt citas jomas. Galvenie cietēji visdrīzāk būs izglītība un medicīna. Neizskatās reāli arī 3% no IKP novirzīt aizsardzībai.
Ja projekts nerealizēsies, tad, iespējams, būs jāatmaksā saņemtais ES finansējums. Kulberga k-ga vadītā komisija bija sarēķinājusi, ka tie varētu būt ap 350 miljoniem eiro. Tāpat par budžeta naudu būs jāfinansē abu staciju būvniecība un jāpabeidz daži iesāktie "sīkumi". Tāpat ticama varētu būt iespēja nonākt ES "melnajā sarakstā", kā arī kompensāciju izmaksa igauņiem veikto investīciju apmērā.
Latvijas ekonomika un līdz ar to arī valsts budžets ir pilnīgā atkarībā no ES finansējuma un valsts iespējām aizņemties. Tātad Latvijas valsts ekonomikas attīstība ir Eiropas birokrātu rokās.
Tas, kas ir pamainījies valdības sapratnē.
Pirmkārt, nekāda ekonomiskā pamatojuma nav, un tāds nemaz nevar būt: "Abās sarunās atklājās viens un tas pats, ka nekāda ekonomiskā pamatojuma RB nav un būt nevar."
Otrkārt, viena sliežu ceļa izbūves gadījumā nekāds ātrvilciens nesanāks: "Taču līdz ar atsevišķām sliedēm pretējos virzienos braucošiem vilcieniem zūd ātrvilcienu gods."
Velti zaudēts vēl viens gads, jo tas bija skaidrs jau no paša sākuma un par to daudzreiz tiku rakstījis.
Bet viss varēja būt arī citādāk, ja vien 2019. gadā toreizējais satiksmes ministrs Linkaits, saņemot rezultātus par Centrālās stacijas būvniecības konkursu ar divkāršu sadārdzinājumu, būtu nospiedis "STOP" pogu. Bija taču skaidrs, ka naudas nav, un, pirms turpināt projektu, bija jātiek skaidrībā par pieejamo finansējumu. Komisijas un diskusijas bija jāveic vēl 2019. gadā. Tā vietā tika izsludināts konkurss vēl arī uz Lidostas staciju.
Savukārt tagadējais satiksmes ministrs Briškena kungs, zinot, ka naudas nav, izsludināja konkursus par tilta un pamattrases būvniecību. Tas arī viss bez naudas seguma.
Siliņa ir Kariņa, Linkaita un sava satiksmes ministra Briškena pieļauto kļūdu un bezatbildīgās attieksmes ķīlniece. Taču lēmums būs jāpieņem, un tas būs Siliņas valdības lēmums.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
