Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Karš Ukrainā strauji mainījis līdzšinējos enerģētikas politikas virzienus. Akadēmiskiem pētījumiem vairs nav laika, līdzšinējie lēmumi kļuvuši neaktuāli, un rīcībai, lai atteiktos no Krievijas gāzes, jābūt nekavējošai. Šādos apstākļos atliek pie apvāršņa parādīties glābējam, kurš sola ātru un lētu risinājumu mums visiem, lai cilvēki, neiedziļinoties niansēs, pieņemtu visu, pat ja “ātri” patiesībā nebūs nemaz tik ātri, “lēti” tiek panākts uz drošības un kvalitātes rēķina, savukārt “mūsu” būs tikai rēķini, ko saņemsim, atmaksājot valsts sniegtās garantijas privāta biznesa interesēs.

Visātrāko risinājumu sašķidrinātās dabasgāzes piegādei Baltijas reģionā šobrīd piedāvā Paldisku terminālis Igaunijā. Neskatoties uz šī brīža nesaskaņām starp Igaunijas Elering un privātajiem attīstītājiem, gan Baltijas valstīm, gan Somijai šis būtu pietiekams un arī ekonomiski izdevīgs risinājums. Tas atzīts jau 2012. gada Eiropas Komisijas pētījumā par sašķidrinātās dabasgāzes reģionālās nozīmes infrastruktūru Eiropā.

Skultes LNG projekta virzītāji Latvijā sola īstenot projektu gada laikā, ja vien šim objektam tiks piešķirts nacionālas nozīmes statuss un iespēja apiet ietekmes uz vidi nosacījumus, kā arī citas prasības, ko līdz šim nav izdevies izpildīt. Turklāt šie attīstītāji vēlas valsts garantijas par iepirkumu.

Prasības un ambīcijas par ātru realizāciju šajā 120 miljonu projektā gan šķiet nesamērojamas ar to, ka AS Skulte LNG Terminal pēc firmas.lv pieejamās informācijas ir uzņēmums ar pamatkapitālu 42 000 eiro, kurā nav neviena darbinieka, nav maksāti nodokļi un nav veikta saimnieciskā darbību. Arī uzņēmuma īpašnieku sastāvs ir visai neskaidrs. Kurā vēl valstī tiktu izskatīts šāda uzņēmuma piedāvājums īstenot ātrāko valstiski nozīmīga projekta realizāciju un apsvērta iespēja piešķirt tam valsts garantijas?

Lētums ir vēl viens bieži izskanējis arguments attiecībā uz sašķidrinātās gāzes termināļa izvēli. Lai gan šobrīd, skaidrojot finansiālo izdevīgumu, tiek minēta regazifikācija pārkraušanas procesā un izcelts tuvums Inčukalna gāzes krātuvei, vērā jāņem virkne citu aspektu, kas saistīti ar šiem un citiem termināļa darbības procesiem. Piemēram, tas, ka objekta tuvums Inčukalna gāzes krātuvei ir izdevīgs projekta īpašniekam, nevis patērētājiem un piegādātājam, kuram tā dēļ būs jāmēro ceļš līcī cauri Irbes šaurumam un pārkraušanai jāpatērē nedēļa, jo lētais risinājums prasa daudz ilgāku laiku, turklāt ir atkarīgs arī no visai neprognozējamiem laikapstākļiem.

Vai arī - kā šāds šauru interešu projekts ietekmēs Baltijas valstu kopīgo enerģētikas politiku, sadarbību un uzticību kopumā. Atbilstoši prognozēm šī gada sākumā iznākušajā grāmatā par sašķidrinātās gāzes risinājumiem Baltijas jūras reģionā sadarbība var mazināt izmaksas un kļūt par ieguvumu visām Baltijas valstīm, savukārt, jo mazāka būs savstarpējā uzticība, jo lielākas iespējas infrastruktūras dublēšanai un attiecīgi dārgākam risinājumam gan reģionā kopumā, gan katrai valstij atsevišķi.

Šobrīd paustie apgalvojumi, ka Skultes terminālis būs visas Latvijas veiksmes stāsts, nesaskan ar redzējumu reģionāla mērogā, jo tiek īstenots pēc principa “Pašiem savu!”, nevis balstīts saprātīgā, reģionam izdevīgā un uz sadarbību vērstā risinājumā. Turklāt, šķiet, urrāpatrioti nav iedziļinājušies rūgtajā patiesībā, ka akcionāri nav plānojuši dalīties ar uzņēmuma peļņu.

Jādalās ar saviem ienākumiem būs visiem mums, ja izrādīsies, ka pēc projekta virzītāju ieplānotajiem apjomiem, kas četras reizes pārsniedz Latvijas patēriņu, pieprasījuma nav. Jo tieši šajā situācijā ikviens Latvijas gāzes un elektrības patērētājs par valsts garantijām maksās no savas kabatas.

Atliek cerēt uz neatkarīgiem un ekonomiski pamatotiem politiskiem lēmumiem, kas balstīti visu Latvijas iedzīvotāju interesēs, neatkarīgi no privātu uzņēmēju biznesa mērķiem un politiskajām partijām ziedotajām summām.

Attēlā – ASV miljonārs, Skultes termināļa projektā ļoti ieinteresētais Pēteris Ragaušs pie „sarunu galda” ar labi zināmiem politiķiem.

Novērtē šo rakstu:

70
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...