Iesaki rakstu: 
Ik pa laikam tiek izplatītas ziņas un videomateriāli, cik ārprātīgos apstākļos savu mūžu ir spiestas pavadīt reālas, sevi apzināties spējīgas dzīvības - dzīvnieki, kuriem nepalaimējies piedzimt ar skaistu, siltu kažoku. Kādam tas rūp, lielākajai daļai tas nerūp - bet neatkarīgi no tā, vai mums tas interesē, VIŅI TUR, TAJĀ KRĀTIŅĀ, IR!
Bet ir taču Ziemassvētku laiks - vai tad tiešām ir jādomā par tādām negācijām. Galu galā, vai tad mums tur tajā būrī jānīkst? Nu ne taču! Tāpēc domāsim tikai labas domas! Un kāda starpība, ko tur ar tiem zvēriem dara - galvenais taču ir apmierināt īpaši Homo Sovieticus cilvēku sugai raksturīgos kompleksus - vēlmi zīmēties. Galvenais taču ir izskatīties tā, lai visi pārējie redz, cik tas maksā! Nu un kas, ja tādēļ reāla dzīvība tiek ILGSTOŠI spīdzināta - kam gan tas vispār interesē.
Nesen atvēries jauns veikaliņš - kāda "sabiedrības krējuma" pārstāve koķeti ķiķina par savu sievišķīgo vājību - nu patīk taču, ko padarīsi. Un lielāks piedāvājums tikai nozīmē vēl lielāka skaita dzīvnieku mocības. Un ne jau tikai kažoki, kas it kā praktisku darbu dara un silda - ir specpiedāvājums īpaši garīgi slimajiem (atvainojiet, bet kā gan citādi nosaukt?) - visādas somiņas un kādi tik vēl ne aksesuāri.
Tiem, kuriem atkal un atkal nepielec lietas būtība un salīdzina šo visu ar gaļas ēšanu - ir runa par APSTĀKĻIEM, kādos ILGSTOŠI JĀDZĪVO šiem nolemtajiem zvēriem. Vai tiešām jums būtu vienalga - nomirt ātri, vai vispirms mēnešiem ilgi pavadīt koncentrācijas nometnē!? Tiešām jums vēl nepielec starpība?
Un nē - es nepārstāvu un neesmu nekādā dzīvnieku aizsardzības organizācijā. Man nav pat suņa. Gluži tāpat kā nepārstāvu kādu zaļo organizāciju, lai būtu pret, teiksim, atkritumu izmešanu mežā, tāpat arī nepārstāvu īpašu pretpedofilu biedrību, lai būtu pret bērnu izmantošanu un tā tālāk.
Kāpēc šāds teikums - jo attiecībā uz dzīvniekiem dažbrīd Latvijā rodas iespaids, ka daļa ir īpaši atsaldēta, nospiedoši lielākajai daļai pilnīgi vienalga, bet tie daži, kas ieminas, ka varbūt, redziet, tā spīdzināt dzīvu radību tomēr nevajadzētu - nu tie jau tie "dzīvnieku aizstāvji", tādi, ziniet, dīvainīši, kurus var neņemt vērā.
Bet atgādināšu vēlreiz, ka tur, šaurajos būros, tās ir reālas dzīvības un tas tā ir pilnīgi NEATKARĪGI no tā, kā mēs - brīvību baudošie cilvēki - te viens otru saucam. Reālas dzīvības. Par kādām - kas to lai zina! - varbūt kādam no mums lemts piedzimt citā dzīvē.
Dabā zvēri viens otru nogalina, gadās visādas likstas, bet ziniet, ka tik vājprātīgs, lai citu dzīvību mēnešiem ilgi spīdzinātu, ir tikai cilvēks. To viņš dara pat viens ar otru, kur nu vēl zvēriem. Tāpēc vēlreiz - nepiesauciet te dabu, nogalināšanu, gaļas ēšanu, jo ne par to ir runa. Runa ir par citas dzīvības spīdzināšanu. Un vai tad tā ir to zvēru vaina, ka cilvēki to dara pat viens ar otru un paši sev rada "nopietnākas problēmas, par kurām domāt"?
Tad nu novēlu īpaši jaukus un priecīgus svētkus visām tām dāmītēm, kuras nekādi nevar atteikties no kažokizstrādājumiem, pat zinot visus apstākļus. Īpaši siltus Ziemassvētkus tiem, kas uz šo taisa biznesu. Svētkos jādomā gaišas domas, nav jāņem vērā kaut kāds dīvaiņi, kuri te visādas nejaucības raksta. Nedomājiet par negācijām, pasēdiet pie kamīna, iedzeriet vīniņu, papriecājieties, cik jums viss ir skaisti un kā jūs sev neko neliedziet. Īpašai noskaņai vēl variet kopā ar bērniem paskatīties kādu jauku multeni par priecīgiem meža zvēriem. Lai jauki svētki bez negācijām!
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
