Lai izvērtētu VID un Jaunzemes rīcību „Krāsaino lējumu” lietā, izveidota speciāla dienesta pārbaudes komisija, neizslēdz arī kriminālprocesu
PIETIEK01.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai izvērtētu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības un dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes rīcību bēdīgi slavenajā AS Krāsainie lējumi lietā, ar finanšu ministra Jāņa Reira izveidota speciāla dienesta pārbaudes komisija, kuras uzdevums ir izvērtēt VID vispārējo praksi administratīvo līgumu slēgšanā, kā arī lietas apstākļus, kas saistīti ar noslēgto līgumu ar maksātnespējīgās AS Krāsainie lējumi administratoru.
„Vienlaikus informējam, ka uzsāktā dienesta pārbaude neizslēdz iespēju pie noteiktiem apstākļiem un faktu kopuma lemt par kriminālprocesa uzsākšanu atbilstoši konkrētas izmeklēšanas iestādes kompetencei,” oficiāli informē Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.
Runa ir par VID lēmumu pretēji ierastajai praksei nepārsūdzēt Administratīvās apgabaltiesas spriedumu Augstākajā tiesā un vienkārši pārskaitīt maksātnespējīgajam uzņēmumam 6,5 miljonus eiro. Šādu summu VID no maksātnespējīgās AS Krāsainie lējumi pirms septiņiem gadiem piedzina saskaņā ar nodokļu uzrēķinu.
Atbildīgās amatpersonas, kuras bijušas tieši iesaistītas lēmuma pieņemšanā par pārsūdzēšanas tiesību neizmantošanu, ir VID Juridiskā un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore Inga Brutāne un viņas vietniece Ināra Šmite, taču ir droši zināms, ka šāds lēmums nevarētu būt pieņemts bez VID ģenerāldirektores I. Jaunzemes piekrišanas.
VID ar maksātnespējīgo uzņēmumu Krāsainie lējumi tiesājās ilgāk nekā trīs gadus, un pēkšņi tikai viena soļa attālumā no pēdējās instances nolēmuma VID ir nesaprotamu iemeslu dēļ piekāpies un tiesvedību pārtraucis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
