Lai izlemtu par Streļčenoka un Jurčas pārkāpumiem, no atvaļinājuma izsaukts uzticamais Strīķes padotais Kuzma
PIETIEK12.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atvaļinājuma laikā paspētu noorganizēt biroja ētikas komisijas sēdi par Streļčenoka iespējamiem pārkāpumiem un vēršanos pie premjera, KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe no atvaļinājuma izsaukusi vienu no saviem uzticamākajiem padotajiem - izmeklētāju Rimantu Kuzmu, liecina Pietiek no KNAB saņemtā informācija.
Kā zināms, KNAB vadībā jau vairākus mēnešus turpinās kārtējais konflikts, - biroja priekšnieka vietniece Strīķe un viņas domubiedri, kas kārtējā atestācijā bija saņēmuši zemus novērtējumus, nonākuši pie secinājuma, ka arī Streļčenoks nav īsti derīgs biroja priekšnieks un tāpēc sākuši aktīvu kampaņu, lai panāktu sev vēlamas pārmaiņas birojā.
29. jūlijā, Streļčenoka prombūtnes laikā KNAB ētikas komisija izvērtēja kādu anonīmu, pēc visa spriežot, pašu KNAB darbinieku sacerētu iesniegumu, no kura izrietēja, ka Streļčenokam pēdējos divos gados izmaksāts atvaļinājuma pabalsts - kopumā gandrīz 650 latu. Pērn maksājumu apstiprinājis pats Streļčenoks, bet šogad viņa atvaļinājuma laikā - viņa vietniece Ilze Jurča kā priekšnieka pienākumu pildītāja, un šādā veidā, pēc KNAB "ētiķu" domām, esot pārkāpti interešu konflikta novēršanas normatīvie akti.
Anonīmā iesnieguma saņemšanai, izskatīšanai un nosūtīšanai premjeram tā sauktā "Strīķes nometne" bija speciāli aprēķinājusi laiku, kad Streļčenoks un Jurča devušies atvaļinājumā un Strīķe iecelta par biroja priekšnieka pienākumu izpildītāju. Strīķe šos pienākumus pildīja no 22. līdz 30. jūlijam, un tieši dienu pirms viņas pilnvaru beigām tad arī steidzami tika sasaukta KNAB ētikas komisijas sēde.
Turklāt steiga bija tik milzīga, ka, kā jau informēts, speciāli kvoruma nodrošināšanai no atvaļinājuma uz vienu dienu - 29. jūliju - tika izsaukts viens no pieciem ētikas komisijas locekļiem. Nu Pietiek kļuvis zināms, ka šis speciāli izsauktais ētikas speciālists bijis viens no Strīķes uzticamākajiem padotajiem - izmeklētājs Kuzma.
Oficiāli šī izsaukšana nokārtota, noorganizējot paša Kuzmas iesniegumu, "kurā izteikts lūgums atsaukt viņu no atvaļinājuma sakarā ar izmeklēšanas nepieciešamību kriminālprocesā". Šo nepieciešamību Kuzma atskārtis 29. jūlijā, kad arī oficiāli vērsies pie Strīķes ar iesniegumu.
Strīķe nekavējoties, tajā pašā 29. jūlijā izdevusi "rīkojumu Nr.23-2/504 par R.Kuzmas atvaļinājuma pārtraukšanu, pamatojoties uz R.Kuzmas 29.07.2013. iesniegumu". Savukārt, tai pašā dienā ierodoties darbā, Kuzma ķēries nevis pie nepieciešamās izmeklēšanas kriminālprocesā, bet gan ētikas komisijas sēdes un vēstules sacerēšanas premjeram.
Līdz ar to no pieciem KNAB ētikas komisijas locekļiem vēstuli premjeram (kura vārdā jau atrakstījies Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Andris Vilks) sagatavojuši trīs - Kuzma, līdzšinējais biroja preses pārstāvis Andris Vitenburgs un ētikas komisijas priekšsēdētājs, "noslepenotais" Juris Pujāts.
Ne KNAB ētikas komisijas locekļi, ne pati Strīķe nekādus komentārus par savām darbībām nevēlas sniegt.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
