Lai Augustovskai atbrīvotu vietu lidostā "Rīga", no tās izmet Balodi
PIETIEK25.02.2014.
Komentāri (0)
Par spīti publiskajai kritikai, kas pēdējās nedēļas laikā izskanējusi pret Vienotības pārstāves, bijušās Valda Dombrovska biroja vadītājas Olitas Augustovskas iecelšanu Starptautiskās lidostas Rīga valdē, ar satiksmes ministra Anrija Matīsa (nesen iestājās Vienotībā) svētību otrdienas pēcpusdienā akcionāru sapulcē vieta lidostas valdē viņai tika atrasta, no valdes atbrīvojot tās līdzšinējo locekli Agri Balodi.
Pirmdienas rītā no Satiksmes ministrijas (SM), kas ir lidostas valstij piederošo kapitāla daļu turētāja, amatpersonām Pietiek pieļāvuma formā izskanēja, ka nav izslēgta Augustovskas iecelšana kāda pašreizējā valdes locekļa vietā. Tas ļautu izvairīties vismaz no kritikas, ka jauna amata vieta tiek radīta īpaši bijušajai premjera Valda Dombrovska biroja vadītajai, kas nu palikusi bez algota darba.
Neoficiāli kā kandidāts uz atlaišanu tika minēts Agris Balodis, kurš lidostas valdē nonāca 2012. gada decembrī, kad vairāku SM kapitālsabiedrību amatos ar tā dēvēto “olšteiniešu” ietekmi tika ieceltas vairākas personas. Balodis pirms tam bija VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis. Neoficiāli šāda iespēja tiek skaidrota ar to, ka Augustovska lidostas jautājumos esot pieredzējušāka nekā Balodis. Tiešām - pirms vairāk nekā 10 gadiem Augustovska īslaicīgi bija lidostas Rīga politizētajā padomē, pateicoties Jaunā laika nākšanai pie varas.
Satiksmes ministrs Matīss pirmdien Pietiek atteicās komentēt to vai citu scenāriju, norādot, ka lēmums varot būt jebkāds un to pieņemšot kapitāla daļu turētājs.
Tā bija formāla atruna, jo, lai gan juridiski valsts akciju turētāju - SM lidostas akcionāru sapulcē pārstāv valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, šādi lēmumi par amatpersonu maiņu lielās kapitālsabiedrībās parasti nāk “no augšas”. Innusa Pietiek pirmdienas pusdienlaikā neapstiprināja, ka būtu notikusi atteikšanās no nodoma amatā lidostas valdē virzīt Augustovsku. Tā arī notika - Augustovskai amats tika atrasts, atlaižot no valdes Balodi.
Aizvadītajā nedēļā uz nepatīkamiem jautājumiem par valsts algotu amatu meklēšanu politiski noderīgiem cilvēkiem Latvijas Radio nācās atbildēt Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai, kura vispirms izplūda mākslotos smieklos, kam sekoja pretpārmetumi par cilvēku vajāšanu politiskās piederības dēļ.
Pēc tam, kad Pietiek aizvadītajā nedēļā publicēja rakstu par nodomu speciāli Augustovskai radīt amatu lidostas valdē, SM vadība nāca klajā ar radošu interpretāciju par normatīvajiem aktiem, lai pierādītu, ka jauna amata vieta netiek radīta. Satiksmes ministra Matīsa laikrakstam Diena piektdien piesauktais arguments, ka lidostas Rīga valdē esot “atbrīvojusies vieta” jo Aldis Mūrnieks savulaik no valdes locekļa “pārcelts” par valdes priekšsēdētaju, nav juridiski korekts. Saskaņā ar Komerclikumu valdes priekšsēdētāju no sava vidus ievēl valdes locekļi un valdes priekšsēdētājs vienlaikus turpina būt arī valdes loceklis.
Lai meklētu juridisku attaisnojumu Augustovskas jaunā amata vietas radīšanai, SM amatpersonas arī bija nekorekti interpretējušas Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumus Nr.311 par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu un atlīdzību. SM pārstāvis Aivis Freidenfelds laikrakstam Diena piektdienas publikācijā norādījis, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kāda ir lidosta Rīga, valdes locekļu skaitu nosaka Ministru kabineta noteikumi un pēc tiem “izrādās, ka patlaban valdē ir divas brīvas vietas”.
Patiesībā attiecīgie MK noteikumi noteic, ka īpaši lielās kapitālsabiedrībās, kāda ir lidosta Rīga, vadoties pēc strādājošo skaita, neto apgrozījuma un bilances kopsummas, valdes locekļu skaits ir “ne vairāk kā 7”. Citiem vārdiem, tas ierobežo maksimālo valdes sastāvu, nevis noteic minimālo valdes locekļu skaitu – tas pēc Komerclikuma nevar būt mazāks par trim valdes locekļiem. Freidenfelds piektdienas rītā Pietiek kāpās atpakaļ no šī skaidrojuma, sakot, ka secinājums par “divām brīvām vietām” lidostas valdē esot laikraksta interpretācija.
Augustovska pēc tam, kad zaudēja amatu, demisionējot premjeram Dombrovskim, tika pieņemta darbā par satiksmes ministra Matīsa ārštata padomnieci nozaru politikas jautājumos. Matīsam jau ir divas štata padomnieces, tādēļ atalgotu amatu ministra birojā Augustovskai nebija iespējams izbrīvēt.
Jāatgādina, ka savulaik, tālajā 2003. gadā Augustovska bija iecelta politizētajā lidostas Rīga padomē, bet pēc politiskiem kritērijiem. Tas bija Einara Repšes valdības laiks, un Augustovska kopš partijas pirmsākumiem bija Jaunā laika aktīva biedre.
2010. gada 15. novembrī uzreiz pēc ārkārtas vēlēšanām Augustovska tika iecelta lidsabiedrības airBaltic padomē, bet, reaģējot uz mediju kritiku, faktiski tajā pašā dienā bija spiesta no amata atkāpties. Sašutumu izraisīja fakts, ka jaunās nule apstiprinātās valdības deklarācijā bija pausta apņemšanās amatos iecelt pēc profesionāliem, ne politiskiem kritērijiem.
Toreizējais ekonomikas ministrs, tagad Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars to toreiz nodēvēja par „nesaskaņotu stulbību”. „Augustovskas kundze jau sekmīgi ir atkāpusies,” tās pašas dienas vakarā, kad Augustovska bija iecelta ienesīgajā amatā, pirms Vienotības valdes sēdes Pietiek paziņoja Dombrovskis, lūgts skaidrot, pēc kādiem kritērijiem viņa biroja vadītāja izraudzīta darbam airBaltic padomē.
Augustovska partijā darbojas jau no Jaunā laika pirmsākumiem un, pateicoties tam, dažādos laikos ieņēmusi amatus dažādos valsts uzņēmumos, pirms vēl bija likvidētas to politizētas padomes. Repšes valdības laikā 2003. gadā Augustovska bija iecelta lidostas Rīga, VAS Valsts nekustamā īpašuma aģentūra un VAS Latvijas pasts padomēs.
Lidostas Rīga valde līdz šim darbojās piecu cilvēku sastāvā – valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks un valdes locekļi Andis Damlics, Agris Balodis, Ilona Līce un Raimonds Rožkalns. Esošo lidostas valdes locekļu amatpersonu deklarācijas rāda, ka vidējais atalgojums šajā amatā ir virs 30 000 latu (aptuveni 43 000 eiro) gadā. Lidostas finanšu situācija nav viegla kaut vai lidsabiedrībai airBaltic sniegto atlaižu dēļ.