Lai apstrīdētu valsts īstenoto airBaltic pārņemšanu, cīnās par BAS maksātnespēju
PIETIEK23.02.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izmisīgā cīņa par lidsabiedrības airBaltic bijušā īpašnieka, SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas atzīšanu, visticamāk, norit, lai rastu pamatu apstrīdēt valsts pērn pēc Latvijas krājbankas kraha īstenoto BAS piederošo airBaltic daļu pārņemšanas darījumu. Tā sarunā ar Pietiek atzina vairāki maksātnespējas administratori, kuri gan, ņemot vērā „airBaltic tēmas” jūtīgumu, nevēlējas izteikties publiski.
Kā zināms, pērn novembra beigās valsts Satiksmes ministrijas personā iegādājās Latvijas krājbankai piederošo ķīlu - 47,2% airBaltic akciju par nominālvērtību 224 453 lati. Līdz ar to SM īpašumā nonāca iepriekš BAS piederējušie 47,2% airBaltic akciju un valsts kļuva par 99,8% airBaltic īpašnieku. Ar BAS maksātnespējas pieteikumiem līdz šim tiesā vērsušās divas firmas, kuras abas, iespējams, saistītas ar ekspremjera, caurkritušā oligarha Andra Šķēles interesēm.
Vairāki administratori, atbildot uz Pietiek jautājumu, kāpēc nepieciešama BAS maksātnespēja, norādīja: galvenais mērķis maksātnespējas atzīšanai ir valsts pārņemtās lidsabiedrības akcijas. BAS atzīšana par maksātnespējīgu esot vienīgais veids, kā bijušie BAS īpašnieki un lielākie kreditori tiesā var apstrīdēt valsts īstenoto 47,2% airBaltic akciju pārņemšanu. „BAS īpašniekiem, kas ir arī lielākie kreditori, nav cita veida, kā apstrīdēt airBaltic akciju pārņemšanu. Ja ar tiesas lēmumu BAS tiks atzīta par maksātnespējīgu, tad galvenais noteicējs šajā uzņēmumā būs administrators, kurš arī varēs vērsties pret valsts īstenotu airBaltic akciju pārņemšanu,” norādīja viens no pazīstamiem administratoriem. Kamēr tas neesot noticis, BAS īpašniekiem, kuriem valsts īstenotā airBaltic daļu pārņemšana bijusi ļoti neizdevīga, neesot citu iespēju, kā apstrīdēt akciju pārņemšanu.
Daži advokāti vērtē, ka BAS īpašnieku intereses varot saprast, jo „valsts īstenotā airBaltic pārņemšana esot juridiski strīdīgs jautājums”.
Ar BAS maksātnespējas pieteikumu janvāra sākumā, norādot uz 3600 latu parādu, tiesā vērsās SIA Veriko, aiz kura, kā Pietiek jau rakstīja, iespējams, tiek slēptas Šķēles intereses airBaltic. Neilgi pēc tam, kad tiesa Veriko prasību par BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīja, ar jaunu BAS maksātnespējas pieprasījumu tiesā vērsās uzņēmums Finanšu restrukturizācijas risinājumi (FRR), kurš savulaik piederēja ar Šķēles biznesa interesēm saistītajam uzņēmumam INPO 7. Par FRR iesniegto BAS maksātnespējas pieprasījumu Rīgas Centra rajona tiesa lems 1.martā.
Publiski Šķēle līdz šim noliedzis tiešu saistību ar ieguldījumiem BAS un airBaltic. Arī atbildēt uz Pietiek jautājumiem par saikni ar lidsabiedrību viņš izvairījies. Tomēr ēnu par Šķēles iespējamo saistību ar BAS tas nav gaisinājis. Turklāt tieši ar iespējamām pastarpinātām Šķēles interesēm BAS, kas nodrošināja ietekmi airBaltic, tiek saistītas runas, ka Šķēle līdz ar Latvijas krājbankas krahu un valsts īstenoto BAS piederošo 47,2% airBaltic daļu pārņemšanu pazaudējis vairāk nekā 10 miljonus latu.
Oficiālie BAS īpašnieki uz pusēm bija Bertolts Fliks un ar bijušā Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova interesēm saistītā ārzonas firma Taurus Asset Management Fund Limited. Februāra sākumā BAS savā īpašumā pārņēma Latvijas krājbanka meitasuzņēmums Atlantijas biroji.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
