Lai apstrīdētu valsts īstenoto airBaltic pārņemšanu, cīnās par BAS maksātnespēju
PIETIEK23.02.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izmisīgā cīņa par lidsabiedrības airBaltic bijušā īpašnieka, SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas atzīšanu, visticamāk, norit, lai rastu pamatu apstrīdēt valsts pērn pēc Latvijas krājbankas kraha īstenoto BAS piederošo airBaltic daļu pārņemšanas darījumu. Tā sarunā ar Pietiek atzina vairāki maksātnespējas administratori, kuri gan, ņemot vērā „airBaltic tēmas” jūtīgumu, nevēlējas izteikties publiski.
Kā zināms, pērn novembra beigās valsts Satiksmes ministrijas personā iegādājās Latvijas krājbankai piederošo ķīlu - 47,2% airBaltic akciju par nominālvērtību 224 453 lati. Līdz ar to SM īpašumā nonāca iepriekš BAS piederējušie 47,2% airBaltic akciju un valsts kļuva par 99,8% airBaltic īpašnieku. Ar BAS maksātnespējas pieteikumiem līdz šim tiesā vērsušās divas firmas, kuras abas, iespējams, saistītas ar ekspremjera, caurkritušā oligarha Andra Šķēles interesēm.
Vairāki administratori, atbildot uz Pietiek jautājumu, kāpēc nepieciešama BAS maksātnespēja, norādīja: galvenais mērķis maksātnespējas atzīšanai ir valsts pārņemtās lidsabiedrības akcijas. BAS atzīšana par maksātnespējīgu esot vienīgais veids, kā bijušie BAS īpašnieki un lielākie kreditori tiesā var apstrīdēt valsts īstenoto 47,2% airBaltic akciju pārņemšanu. „BAS īpašniekiem, kas ir arī lielākie kreditori, nav cita veida, kā apstrīdēt airBaltic akciju pārņemšanu. Ja ar tiesas lēmumu BAS tiks atzīta par maksātnespējīgu, tad galvenais noteicējs šajā uzņēmumā būs administrators, kurš arī varēs vērsties pret valsts īstenotu airBaltic akciju pārņemšanu,” norādīja viens no pazīstamiem administratoriem. Kamēr tas neesot noticis, BAS īpašniekiem, kuriem valsts īstenotā airBaltic daļu pārņemšana bijusi ļoti neizdevīga, neesot citu iespēju, kā apstrīdēt akciju pārņemšanu.
Daži advokāti vērtē, ka BAS īpašnieku intereses varot saprast, jo „valsts īstenotā airBaltic pārņemšana esot juridiski strīdīgs jautājums”.
Ar BAS maksātnespējas pieteikumu janvāra sākumā, norādot uz 3600 latu parādu, tiesā vērsās SIA Veriko, aiz kura, kā Pietiek jau rakstīja, iespējams, tiek slēptas Šķēles intereses airBaltic. Neilgi pēc tam, kad tiesa Veriko prasību par BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīja, ar jaunu BAS maksātnespējas pieprasījumu tiesā vērsās uzņēmums Finanšu restrukturizācijas risinājumi (FRR), kurš savulaik piederēja ar Šķēles biznesa interesēm saistītajam uzņēmumam INPO 7. Par FRR iesniegto BAS maksātnespējas pieprasījumu Rīgas Centra rajona tiesa lems 1.martā.
Publiski Šķēle līdz šim noliedzis tiešu saistību ar ieguldījumiem BAS un airBaltic. Arī atbildēt uz Pietiek jautājumiem par saikni ar lidsabiedrību viņš izvairījies. Tomēr ēnu par Šķēles iespējamo saistību ar BAS tas nav gaisinājis. Turklāt tieši ar iespējamām pastarpinātām Šķēles interesēm BAS, kas nodrošināja ietekmi airBaltic, tiek saistītas runas, ka Šķēle līdz ar Latvijas krājbankas krahu un valsts īstenoto BAS piederošo 47,2% airBaltic daļu pārņemšanu pazaudējis vairāk nekā 10 miljonus latu.
Oficiālie BAS īpašnieki uz pusēm bija Bertolts Fliks un ar bijušā Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova interesēm saistītā ārzonas firma Taurus Asset Management Fund Limited. Februāra sākumā BAS savā īpašumā pārņēma Latvijas krājbanka meitasuzņēmums Atlantijas biroji.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
